PRAKTISKĀ ASTROLOĢIJA. Ilze Ķuzule-Skrastiņa. Peldēt labi, sajūtot straumi

Dailes teātra aktrise ILZE ĶUZULE-SKRASTIŅA caur dzīvi iet ar paļāvību uz augstākiem spēkiem, tomēr viņa skaidri apzinās, ka pakļaut sev var arī otrs cilvēks, tāpēc viņai ļoti patīk brīvības izjūta.

Pati savā realitātē

Laikam jau taisnība tiem astrologiem, kuri apgalvo: ja Zivis (pēc horoskopa Saules zīme) būtu jāasociē ar vienu jēdzienu, tad tas būtu - pasaka. Kā zināms, šā žanra saturiskais piepildījums var būt ļoti atšķirīgs, un Zivis sev var sagādāt visromantiskāko pasaku pasaulē ar darbošanos rožainās dekorācijās un maigās skaņās. Citreiz Zivīm sagribas, lai šī pasaka pārvēršas murgainā datorspēlē, kur rosās dažādi ķēmi, bet tikpat labi iztēles auglis var ievirzīties traģiskās noskaņās ar bēdīgām beigām. Zivis pašas izdomā savu realitāti un tajā dzīvo. «Tā tiešām notiek, jo man piemīt sapņainums, ko Zivīm bieži piedēvē,» atzīst Ilze. «Mani ļoti iepriecina spēja radīt savu paralēlo pasauli. Es mēdzu izsapņot lietas, un tā bijis no bērnības. Man patika iet gulēt, pat ja nenāca miegs - varēju apgulties, aizvērt acis un pilnībā ieiet sapņu pasaulē. Tur varēju darīt visu, ko vien vēlos. Toreiz stundām ilga neaizmigšana man vēl nekādas problēmas nesagādāja. Bezmiegs mani nemocīja, gluži pretēji - atrašanās pusnomodā sagādāja kaifu! Vēl nākamajā dienā dzīvoju fantāzijā iegūtajās sajūtās, kas nebija atkarīgas no apkārtējās realitātes. Ja nakti biju pavadījusi romantiski sapņainās noskaņās, arī dienā gribēju tur palikt, savukārt pēc skumja un drūma sapņa vēl ilgi dzīvojos nomāktības gaisotnē. Es pati varu sev galvā «sataisīt tādu dzeju», ka atliek vien ierausties gultas kaktiņā un ciest. Agrāk tās bija mīlas mokas, par kurām tīksminājos un iekšēji pozēju. Ciest mīlestības dēļ bija taču tik romantiski! Es spēju Ziemassvētku vakarā sēdēt stūrī un raudāt par puisi, kurš mani ir pametis.»

Savā realitātē Ilze bieži dzīvo joprojām, tikai - uz skatuves un pēc režisora komandas. Vairs nevar brīvi skumt, jo tagad emocionālo paleti diktē konkrētais uzdevums. «Aktierim viņa psihofizikas mehānisms ir ļoti trenēts un spēj pielāgoties. Godīgi sakot, nezinu, ko varu savā galvā sadarīt profesijas un ko - rakstura dēļ.»

Ilze nepiekrīt atsevišķu astrologu atziņai, ka Zivis to, ko vēlas, panāk nevis ar darbībām un rīcību, bet runāšanu, argumentēšanu un pārliecināšanu.

Būdama sapņotāja, aktrise reālajā dzīvē tomēr pamanās būt praktiska. «To nosaka Vērša gads - šajā zīmē dzimušie ir smaga darba darītāji, vezumu vilcēji un lietu kārtotāji. Vērsis manī kompensē Zivs iespējamo gaisīgumu un pārlieko introvertumu. Šo zīmju savienojums manī ļauj izpausties un rast piepildījumu gan uz skatuves, gan dzīvē: Zivs radoši «peld» pa teātri, bet Vērsis svinīgi iet uz mājām.»

Dzīves skaistā puse

Jau zvaigznēs ierakstīts, ka Zivju zīmē dzimušie labi iederas bohēmā un prot to baudīt, tā sakot, arī iedzert un uzpīpēt. Ilze apstiprina, ka viņas dvēselē mājo gan bohēmas izjūta, gan vēlme nobaudīt visus pasaules labumus. Augdama dzejnieces, dramaturģes Māras Zālītes un Latvijas Literatūras fonda direktora Jāņa Ķuzuļa ģimenē, Ilze jau no bērna kājas pieredzējusi dzīves svinēšanas brīvo atmosfēru ar dziedāšanu un runāšanu līdz rīta ausmai. «Savā bērnībā piedzīvoju visskaistāko literātu bohēmu. Negribu teikt, ka ciemiņi pie vecākiem nāca katru vakaru, bet - ļoti bieži gan. Sabiedriski pasākumi regulāri noslēdzās mūsu mājās, un es šajā uzlādētajā gaisotnē jutos brīnišķīgi. Varēju mierīgi aizmiegt uz dīvāna, telpā skanot smiekliem, starp citu, nereti tie nāca no mūsu kaimiņa, rakstnieka Alberta Bela mutes. Arī tagad man patīk viss, ko sevī ietver vārds «bohēma», radošas sarunas un dziedāšana pie klavierēm.

Runājot par pasaules labumu baudīšanu, neslēpšu, ka man tiešām patīk komforts, tostarp skaistas viesnīcas. Katrā ziņā, ja laikmets piedāvā kaut ko labu, jaunu un kvalitatīvāku par iepriekš pieejamo, es to noteikti izmantošu.» Ieminos, ka aktrisēm šajā ziņā ir diezgan traki, jo uz skatuves nereti nākas spēlēt dāmas, kuras grimst daudz lielākā komfortā, nekā pašas mākslinieces to dzīvē var atļauties. Ja jāspēlē aristokrātes vai buržuāzijas pārstāves greznos tērpos, kuras ļāvušās vieglas dzīves šarmantajam vilinājumam… Ilze smaida: «Šampanietis ar lasi no rītiem būtu brīnišķīgi! Tas gan man nav traucējis ceļojumu laikā izgulēties arī vienkāršā teltī, nezinot, kur pārlaidīšu nākamo nakti.»

Noslēpumainais vilina

Zivju zodiaka zīmes cilvēkiem paši būtiskākie procesi norisinās zemapziņā, tāpēc viņai tuva mistika. «Atverot zemapziņas vārtus, nekad nezini, kas tur būs. Tas ir neatminamais, nesaprotamais. Mani vienmēr ļoti interesējusi mistika, un es ticu, ka katrai lomai ir sava enerģētika. Patiesībā tāda piemīt ikvienam dramaturģiskajam materiālam, esmu par to pārliecināta! Arī skatītājiem zālē katru vakaru ir atšķirīga enerģētika, ko nenoliedz neviens aktieris. Tieši šī iemesla dēļ izrādes atšķiras - visu nosaka enerģētika, netaustāma matērija.

Kad teātrī vakaros pēc izrādes pārģērbjos, grimētavā man joprojām ir ieslēgta lielās zāles translācija. Skaidri zinu, ka zālē neviena nav, viss ir tumšs un kluss, bet translācijas aparātā dzirdamas neskaidras, noslēpumainas skaņas, čuksti, kaut kādi caurvēji... Nepamet sajūta, ka uz skatuves atrodas kaut kas dzīvs, jo ir viegli dzirdamas svārstības. Nekad neeju pāri skatuvei, kad tur izslēgtas gaismas, kaut arī no aktieru frizētavas tas būtu taisnākais ceļš līdz manai grimētavai. Man nav bail, tā drīzāk ir pietāte pret šo vietu. Tukšā skatuve ir mazliet baisa, dīvaina un vienlaikus - aicinoša, saistoša.

Iestudējot «Salemas raganas», pret materiālu attiecāmies ļoti racionāli, bet vienalga divus mēnešus vajadzēja manipulēt ar jēdzieniem «Dievs», «sātans», «gari», «raganas», «ķecerības», «nāve»… Visu laiku runājot par šo tēmu, kaut kas tiek iekustināts, ievibrēts. Jau pēc pirmajām izrādēm man šausmīgi gribējās no šīm lietām atpūsties, acīmredzot izrādes destruktīvais egregors pārtiek no aktieru enerģētikas.»

Vispār jau uz skatuves publikas priekšā darbojas tieši aktieris, nevis režisors vai kādas citas teātra profesijas pārstāvji, līdz ar to visa atbildības nasta gulstas uz viņa pleciem. «Piekrītu! Aktieris uz skatuves ar savu darbošanos no nebūtības neviļus var izsaukt gan tumsas, gan gaismas spēkus, Dievs un velns ir ļoti ietilpīgi lielumi. Strādājot ar šo neviennozīmīgo materiālu, sapratu galveno: es nedrīkstu būt augstprātīga, nonievāt un izturēties nicinoši pret šīm lietām. Manā attieksmē jājūt liela cieņa un pietāte. Bez snobiskas skepses.

Vienatnē un saskarsmē

Paradoksāli profesijas izvēlei un saskarsmes iemaņām, aktrise pieder pie iekšēji vērstajiem cilvēkiem, kuri nemēdz runāt pārlieku daudz. Kā zināms, cilvēki vispār ir diezgan pretrunīgas būtnes, un Ilze nav izņēmums. «Pēc rakstura esmu introverta. Man ļoti patīk vientulība. Protams, ikvienam vajadzīga sava komunikācijas deva, taču teātrī apkārt vienmēr ir ļoti daudz cilvēku, un tas acīmredzot ietekmē vēlmi pabūt vairāk pašai ar sevi. Vienlaikus atzīstu - arī tad, ja nekļūtu par aktrisi, mans darbs noteikti būtu saistīts ar cilvēkiem. Nekad nevarētu būt, piemēram, rakstniece vai kādas citas profesijas pārstāve, kurai jāstrādā noslēgtā vidē. Man ik palaikam ir vajadzīga komandas un pleca izjūta.»

Jau kopš agras bērnības Zivis meklē sev garā un raksturā stiprus draugus un partnerus, kas vienmēr varētu viņas aizstāvēt. «Tieši tā!» Ilze komentē astrologu apgalvoto. «Kā brālis mani aizstāvēja! Tā ir viena no spilgtākajām bērnības atmiņām - lielie puikas mani pagalma rotaļlaukumā pagrūda, es nokritu un šausmīgi sasitu kāju, bija daudz asiņu, dikti raudāju, sāpēja, un tad nāca pilnīgi negaidītā brāļa reakcija: viņš gāja tiem puikām atriebties. Šī mazā dzīves epizode man ir absolūti simboliska un ļoti nozīmīga. Man patīk stipri vīrieši, kāds ir mans tētis - šāds modelis manī ielikts no paša sākuma.

Skolas laikā mana labākā draudzene bija klases līdere. Arvien esmu izvēlējusies sev blakus tādas personības, kurām pati labprātīgi pakļāvos, un šī tieksme reizēm bijusi arī traucējoša. Dažreiz jutu, ka pazaudēju sevi, jo ļoti gribēju līdzināties autoritātēm un tās kopēju. Aktrises darbā spēja ātri pieņemt svešo par savējo ir pat apsveicama, man kopēšana nesagādā nekādas aizķeršanās. Dažreiz mēģinājumu procesā tā aizraujos, ka sāku izturēties un žestikulēt kā režisors. Man teikuši: «Tu tagad runā kā Regnārs!» (Vaivars, aktieris un režisors - aut.) Starp citu, iestudējumā «Peldošie - ceļojošie» man parādījās Vladislava Nastavševa žesti…»

Meitenes diezgan bieži mēdz kopēt savas mātes. «Tas vispār ir ļoti tipiski sievietēm - jo vecākas viņas kļūst, jo vairāk sāk atgādināt mammas. Ar mani notiek līdzīgi - ir situācijas, kurās pēkšņi atskārstu: opā, tā jau bija mamma! Manā gadījumā šī nav traumatiska pieredze, tāpēc nepārņem šausmas no tā, ka kļūstu arvien līdzīgāka savai mātei. Drīzāk par šo savu metamorfozi pasmejos.»

Liriskā varone

Astrologi raksta, ka Zivis ir uzticīgas, bet tikai vienā gadījumā - ja satikušas savu lielo mīlu. Ilze mīlas lietās vienmēr bijusi maksimāliste: visu vai neko! «Agrīnās jaunības gados man vienmēr bija tendence katru nākamo mīlestību uztvert kā vienīgo, īsto un mūžīgo. Tā pamatīgi. Protams, ikreiz attiecības bija uzticības pilnas, šis jautājums pat netika apspriests, tur nebija nekādas liderības.» Šķiet, tas bijis uz komisma robežas, jo par cilvēkiem, kuriem katru reizi atnāk lielā mīla, raksta lugas un uzņem filmas… «Tā arī bija,» Ilze piekrīt. «Mamma par mani smējās, bet man ar to lielo mīlu pasaule sākās un beidzās. Kad tev ir sešpadsmit gadu un vecāki saka: «Mīļo meitiņ, būs vēl citi!», tu viņus ienīsti vairāk par visu pasaulē, jo šie taču neko nesaprot!»

Kā gandrīz visas Zivis, arī Ilze būtībā ir mīloša un maiga. «Kad sāku strādāt teātrī, kādā brīdī mainījās manis spēlēto lomu amplitūda, vienkāršoti sakot, bija jāsāk spēlēt negatīvie varoņi. Bija ļoti grūti iemiesoties šādos tēlos, jo pēc savas dabas esmu maiga. Man jāpiespiež sevi, ja gribu slikti izturēties pret otru cilvēku un atveidot, piemēram, Māsu Rečidu izrādē «Kāds pārlaidās pār dzeguzes ligzdu». Mana āriene šajā ziņā ir maldinoša, jo astēniķi parasti asām izteiksmes formām ļoti piemēroti. Tagad esmu pielāgojusies negantām lomām, kas neatbilst manai būtībai. Iekšēji esmu liriskā varone.»

Vēlāk vai nekavējoties?

Ilzē sadzīvo interesants savienojums: viņa ir nepacietīga, tomēr ar noslieci visu atlikt. «Man ir tā: ja vajag, tad - tūlīt! Esmu šausmīgi nepacietīga, kad kaut ko galvā ieņemu, man to vajag uzreiz. Piemēram, ja esmu izdomājusi mainīt frizūru vai matu krāsu, negaidīšu, bet tūlīt pat iešu pie friziera.

Tajā pašā laikā ir lietas, kuras varu atlikt no reizes uz reizi, jo to, ko negribas darīt, novelku līdz pēdējam brīdim. Saņemos tikai tad, kad ūdens smeļas mutē, un metos iekavēto paveikto visiem dvēseles spēkiem.»

Zivis bieži kaitina turēšana pie vārda, jo viņām ir jātiek pāri slinkumam, apātijai un pasivitātei. «Slinkuma lēkmes man ir ļoti izteiktas. Tās ir tik nepārvaramas… Gadās situācijas, kuras neesmu gatava risināt noteiktā laikā, kaut sit mani nost! Man nācies atvainoties cilvēkiem par to, ka uz telefona zvanu atbildu tikai pēc nedēļas. Zinu, cik tas ir šausmīgi, pati jau sen būtu nāvīgi apvainojusies uz cilvēku, kurš tā izrīkotos, tomēr varu atzvanīt tad, kad esmu gatava runāt. Ja nevaru, tad - neko. Nespēju. To stāvokli vārdos grūti citiem izskaidrot. Savā ziņā tā ir apātija.»

Intuīcijas straumē

Ir Zivis, kurām patīk peldēt pa ūdens virsējiem slāņiem, un tādas, kas dod priekšroku dzelmei. Ilze sevī jūt gan saulaino un čalojošo pusi, gan dziļo un nopietno personības šķautni. Viņa prot peldēt dzīves okeānā, jo «Zivis māk labi pielāgoties straumei un, tiklīdz to sajūt, zina, kas darāms tālāk. Viņas var viegli iepeldēt kompānijās vai izpeldēt no kādas situācijas. Intuīcija Zivīm ir spēcīgi attīstīta, tikai jāiemācās tai paklausīt, un tas savukārt ir ļoti grūti. Cilvēkam, kurš ignorē intuīciju, tā pagriež muguru, jo šādu apvainojumu nepacieš. Starp citu, tieši pateicoties intuīcijai, iestājos aktieros. Atšķirībā no citiem studentiem, apzinājos risku, ko uzņemos, jo uzaugu vidē, kur par aktieru problēmām tika runāts. Esmu redzējusi viesistabā aktrises raudam uz manas mamma pleca un stāstām par savu rūgto teātra dzīvi lomu trūkuma dēļ. Aktierim jāsamierinās, ka viņa ekspektācijas ar realitāti var nesakrist. Toreiz intuitīvi šķita, ka ar mani tā nenotiks un ir vērts riskēt. Vienlaikus jāatzīst, ka iracionāli vien situācijai neļāvos. Manī ir samērā jaudīgs racionālais potenciāls, ne velti paralēli Kultūras akadēmijai biju iesniegusi dokumentus arī universitātē uz angļu filologiem. Galu galā kauliņi sakrita par labu skatuvei. Dzīvē esmu saskārusies ar visdažādākajām situācijām un nereti izsaukusies: «Es taču zināju, ka tā būs! Piemēram, kad mana meita Emīlija bija pavisam maziņa, vedu viņu uz tautas dejām. Man ļoti gribējās, lai viņa dejotu, bet jutu un zināju, ka nebūs. To gadu meita riktīgi cietās, bet tad gan pateica, ka vairs dejot negribot…»

Ētiski uzstādījumi

Viskvēlākā vēlme ģimenē būt materiāli nodrošinātai esot raksturīga tieši Zivīm, taču Ilze šo koncepciju apšauba. «Laikam jau viss ir atkarīgs no audzināšanas, piemēram, maniem vecākiem bija tāds teiciens: «Tagad, kad mums ir nauda, viss ir labi, bet tad, kad tās nebūs, arī nebūs nekādas vainas!» Kaut nenoliegšu, ka finansiāla stabilitāte ir būtiska, tomēr nauda pavisam noteikti nav izšķirošais kritērijs cilvēku dzīvē. Vissvarīgākā lieta ir veselība!

Man vienmēr bijis pašsaprotami attiecībās vairāk dot nekā saņemt - ja kāds cilvēks tev ir svarīgs, tu centies darīt pēc iespējas vairāk viņa labā. Šobrīd gan nevaru sūdzēties, ka maz saņemtu pretī…»

Uz dzīvi un notikumiem Ilze raugās caur morāles prizmu, šo latiņu viņa notur ļoti augstu, un rīcības ētika aktrisei ir svarīgāka par tādiem kritērijiem kā izdevīgums vai loģika. Galvenais, lai motīvi būtu ētiski tīri. Ar šādiem uzstādījumiem 21. gadsimtā cilvēkam grūti dzīvot, vēl jo vairāk teātrī, jo gan mākslas templis, gan kapitālisma mežonība rada konceptuālas problēmas. «Te vilku paralēlas ar čekas maisiem. Varu tikai cerēt, ka nekas padomju laikiem līdzīgs neatkārtosies un man tas ārprātīgais morālais pārbaudījums ies secen. Nezinu, ko darītu, ja, nedod Dievs, nonāktu tādu izvēļu un provokāciju priekšā…»

Tiesa, padomju sistēmā visu noteica ideoloģija, taču tagad to pašu dara cita veida galējība - biznesa interešu glorificēšana, tādi zvēru likumi, saskaņā ar kuriem stiprais apēd vājo. Neviens šo īstenību vairs pat necenšas slēpt. Ilze saka: «Visiem zināms, ka cilvēkam šajā dzīvē ir trīs lielie pārbaudījumi: slava, vara un liela nauda.» Pagaidām aktrise tiek pārbaudīta tieši ar slavu…

*

Ilzes Ķuzules-Skrastiņas dzīves fakti

Dzimusi 1985. gada 12. martā Rīgā.

Mācījusies Rīgas 49. vidusskolā un Latvijas Kultūras akadēmijas Dramatiskā teātra aktieru kursā.

Dejojusi Latvijas Universitātes bērnu deju kolektīvā «Dancītis», deju kolektīvos «Sprīdītis» un «Latve», kā arī tautas deju ansamblī «Rotaļa».

Strādā Dailes teātrī kopš 2007. gada, atveidojot gan liriskās, gan dramatiskās varones.

Filmējusies televīzijas seriālā «Ēnu spēle».

*

ASTROLOĢISKAIS CV

Ilze Ķuzule-Skrastiņa

Saule - Zivīs

Mēness - Strēlniekā

Merkurs - Aunā

Venera - Aunā

*

Ilze Ķuzule-Skrastiņa ir enerģiska un dinamiska, jo individuālajā astroloģiskajā kartē dominē Uguns stihija. Dzirkstošs temperaments, ātra doma. Protams, jāņem vērā, ka Saule viņas piedzimšanas brīdī atradusies Zivju zodiaka zīmē, kas ir ļoti maiga, radoša un empātiska. Tā cilvēkiem dod iespēju darboties dažādās mākslas jomās, izjust situācijas, izprast cilvēku domas un sajūtas. Taču jāatceras, ka reizumis pārāk labam būt nav labi. Var rasties situācijas, kad kādi cilvēki to izmanto, uzkraujot savas rūpes vai «raudot uz pleca», kas paņem spēkus. Labi, ja cilvēks prot pateikt «nē».

Mēness, kas «atbild» par emocionālo pasauli, aktrises piedzimšanas brīdī atradies Strēlnieka zodiaka zīmē. Tie ir ideāli un augsta morāli ētiskā «latiņa». Cilvēkam svarīgas tradīcijas un piemīt plašs pasaules skatījums. Savukārt prāta planētas Merkura atrašanās Auna zīmē dod ātru domāšanu, oriģinālas idejas un izlēmību. Reizumis pastrīdēsies, bet pratīs savu pozīciju argumentēt. Var būt arī neliela deva spītības.

Iespējams, dažkārt pārāk koncentrējas uz kādu darbu vai risināmu jautājumu. Vairāk derētu ievērot Skārletas principu: par to es domāšu rīt! Jāsargās no stresa un pārslodzes, jo tad var rasties paaugstināti stresa riski. Tos ļoti labi būtu «noņemt» ar kustīgām, sportiskām aktivitātēm. Atsevišķos brīžos var parādīties nedrošība un šaubas, tad nepieciešams savējo atbalsts un izjūta, ka līdzās ir cilvēki, uz kuriem var paļauties. Var arī sadusmoties un «uzšvirkstēt», bet ļaunu prātu ilgi netur.

Lēdijas ar Veneru Aunā allaž prot labi izskatīties, viņām piemīt šarms un tīk saposties.

Sertificētas astroloģes Gunas Kārkliņas interpretācija