PRAKTISKĀ ASTROLOĢIJA. Uzzini, kādi ir Valentīndienas ticējumi
Tauriņu deja pakrūtē, sirsniņu ņirboņa galvā, rozā brilles, vates kājas... Iemīlēšanās ķīmiskais kokteilis mūs atkal jau aizvilina uz randiņu. 14. februārī, kad dienas kļūst garākas un dzīvās radības lēnām mostas no snaudas, klāt ir Valentīndiena jeb Visu mīlētāju diena, sirsniņsvētki, ko nu jau daudzus gadsimtus atzīmē visā pasaulē, arī Latvijā. Bet vai mēs zinām, kas īsti ir «Luperkāliju loterija», kāpēc Valentīndienas krāsa ir sarkanā un uz ko norāda sirsniņas forma?
Erotikas festivāls pirms mūsu ēras
Senākās Valentīna dienas tradīcijas ir saistītas ar romiešu pagāniskajiem svētkiem Luperkālijām, ko svinēja februāra vidū. Mūsdienu valodā šos auglības svētkus varētu nosaukt par erotikas festivālu, ko rīkoja par godu dievietei Junonai un zemkopības dievam Faunam, ko dēvēja arī par Lubercus. Tāpat kā daudzos pagāniskajos rituālos, arī šajā bagātīgi tika izmantotas upurētu dzīvnieku asinis. Tomēr asinis seno cilvēku apziņā nesaistījās ar nāvi un bailēm, gluži pretēji - asinis nozīmēja dzīvību, auglību, veselību un ēdiena pārpilnību. No vēstures avotiem zināms, ka Baltijas valstu teritorijā mītošās ciltis dzīvnieku asinis rituālos bagātīgi izmantoja vēl 13. gadsimtā. Tomēr atgriezīsimies Romā, kurā svētki sākās ar to, ka priesteri uz altāra upurēja dzīvniekus, kuru ādas sagrieza sloksnēs un iemērca asinīs. Kaili jaunekļi spiegdami un smiedamies skrēja pa pilsētas ielām un ar sloksnēm iepēra sastaptās sievietes, lai tās laistu pasaulē daudz veselīgu bērnu. Lieta tāda, ka antīkajos laikos bija ļoti augsta bērnu mirstība. 276. gadā pirms mūsu ēras Roma gandrīz izmira, jo katrs trešais bērns piedzima nedzīvs. Orākuls pavēstīja, ka dzimstība uzlabosies, ja neauglīgās sievietes tiks nopērtas ar upurēto dzīvnieku ādām. Tā nu katra gada 15. februārī vietā, kur, kā vēsta leģenda, vilcene zīdīja Romulu un Remu - vīrus, kuri vēlāk nodibināja Romu, dzīres un trakulības sita augstu vilni. Sievietes labprāt steidzās pretim jaunekļiem, ļaujoties ādas sitieniem, jo uzskatīja, ka tie viņas pasargās no smagām dzemdībām. Erotikas svētki kļuva tik populāri, ka tajos piedalījās arī augstdzimušie romieši. Svētku kulminācijā bija savdabīga loterija. Pusaugu meitenes uz ādas gabaliņiem uzrakstīja savu vārdu un zīmītes ievietoja lielā urnā, no kuras katrs vīrietis izvilka vienu. Meitene, kuras vārds bija rakstīts zīmītē, kļuva par viņa mīļāko līdz nākamajām Luperkālijām. Tieši tāpēc šos svētkus ļaudis saistīja ar seksualitāti un brīvību. Pārsteidzoši, bet daudzi nejauši radušies pāri pēc gadiem apprecējās.
Divi Valentīni
494. gadā pāvests Gelasijs I centās izliegt pagāniskās izdarības, loterijas urnā ievietojot zīmītes ar kristiešu svēto vārdiem. Pēc pāvesta ieceres, gan vīriešiem, gan sievietēm visu gadu bija jācenšas līdzināties izlozētajam svētajam. Turklāt Luperkālijām radās jauns aizgādnis - svētais Valentīns. Šajā laikā radās stāsts, kāpēc tieši svētais Valentīns ir mīlnieku aizgādnis.
Jāteic, ka kristietības vēsturē zināmi vairāki mocekļi vārdā Valentīns. Tomēr ar mīlestības lietām vistiešāk saistīts kāds priesteris Valentīns, kurš dzīvoja 3. gadsimtā un par mocekli kļuva 269. gadā Romas imperatora Klaudija II valdīšanas laikā. Imperators kareivjiem aizliedza precēties, jo uzskatīja, ka pieķeršanās un mīlas prieki padara tos vājus. Tomēr mīlestība, kā zināms, ir tik spēcīgas jūtas, ka aizliegumi nespēj tām stāties pretim. Jauniešiem palīgā nāca priesteris Valentīns, kurš par spīti imperatora pavēlei turpināja laulāt mīlniekus. Kad Klaudijs uzzināja par priestera nepaklausību, Valentīnu nežēlīgi sodīja - viņu nomētāja ar akmeņiem un pēc tam nocirta galvu. Nāvessodu cēlajam vīram izpildīja 269. gada 14. februārī.
Ir vēl viens Valentīns, kurš pretendē uz visu mīlnieku aizgādņa titulu. Šis Valentīns bija vienkāršs mūks, kurš nonāca cietumā tāpēc, ka bija kristietis. Kristiešus šajā laikā vajāja. Valentīns neprātīgi iemīlējās cietuma uzrauga meitā, kura nesa viņam ēdienu. Mīlestības vēstules mūks parakstīja ar vārdiem «Tavs Valentīns». Kopš tā laika miljardiem mīlestības vēstuļu, zīmīšu un no telefona sūtītu īsziņu tiek parakstītas ar frāzi «Tavs…».
Kura šoreiz kļūs par manu «sirdsdāmu»?
Gadu gaitā Valentīndienas svinēšana izplatījās visā pasaulē, lai gan tradīcijas dažādās valstīs veidojās atšķirīgi. Senāko līdz mūsdienām saglabājušos svinību aprakstu izdevis Francijas karalis Šarls VI aptuveni 1400. gadā. No tā izriet, ka galminieki sacentās dzejas un mīlas dziesmu skandēšanā, bet pēc tam bruņinieki turnīrā demonstrēja cīņas mākslu. Izrādās, ka gadsimti un attālums nespēja izdzēst seno tradīciju izlozēt mīļāko. 15. gadsimta Anglijā jaunieši lozēja «savu Valentīnu». Meitene, kuras vārds tika puisim, uz gadu kļuva par viņa «sirdsdāmu».
Eiropā un Amerikā apgriezienus uzņēma «Kupidona manufaktūra», kā Valentīndienas apsveikumu kartīšu ražošanu nosauca rakstnieks Čārlzs Dikenss. Par mīlniekiem domāto nieciņu centrālo elementu kļuva sirsniņa, kurai nav nekāda sakara ar cilvēka sirds formu, jo sākotnēji tā simbolizēja sievietes ķermeņa aprises.19. gadsimtā katrs sevi cienošs izdevējs radīja savu unikālo apsveikuma kartīti. Amerikā Valentīndienas atklātnes no modes nav izgājušas kopš 18. gadsimta beigām, kad tur sāka svinēt Valentīdienu, un arī mūsdienās sacenšas popularitātē ar Ziemassvētku kartītēm. Nesnauda arī šokolādes fabrikanti, kas mīlas rūgtumu steidza pārvērst saldā baudā. Valentīndienas šokolādes industriju veicināja 19. gadsimta ārstu ieteikumi mīlas mokas ārstēt tieši ar šokolādi. Ne velti arī mūsdienās nomāktu sieviešu labākais draugs ir šokolādes kārba. Šokolādi par vīrišķā spēka avotu uzskatīja pasaulē izcilākais mīlnieks Kazanova. Lai gan ar upurēto dzīvnieku asinīm neviens vairs nešķaidījās, sarkanā krāsa kā auglības un erotikas simbols glabājās cilvēku kolektīvajā zemapziņā. Tā nu par Valentīndienas vēstnesi kļuva tumši sarkanas rozes. Jāpiebilst, ka mūsdienās ASV ik gadu Valentīndienā tiek pārdoti 190 miljoni rožu.
Vāciešu un austriešu sirdis Svētais Valentīns ar reklāmu palīdzību iekaroja tikai 20. gadsimta piecdesmitajos gados, kad ziedu tirgotāji apķērās, ka šī ir īstā diena puķu pārdošanai. Ziedu tirgotāju reklāmas aicināja - «Runā caur ziediem»; «Puķes ļaus iekarot viņas sirdi». Padomju Savienībā «buržuāziskie izlaidības svētki» netika svinēti. Latvijā Valentīndiena smagiem soļiem ienāca 20. gadsimta deviņdesmitajos gados. Jaunieši bija sajūsmā, bet vecākās paaudzes cilvēki sārto bantīšu, sirsniņu, tauriņu un bučiņu svētkus sākumā nepieņēma.
Visplašāk sirsniņdiena tiek svinēta ASV, no kurienes izplatījusies Kanādā, Meksikā, Austrālijā. Eiropā svēto Valentīnu visvairāk iecienījuši francūži, dāņi un itāļi. Piemēram, Veronā - Romeo un Džuljetas pilsētā - katru gadu Valentīndienā pienāk ap 1000 Džuljetai adresētu vēstuļu. Katru gadu Valentīndienā visā pasaulē aptuveni 250 tūkstoši pāru paziņo par saderināšanos.
Valentīndienas ticējumi
Gadu gaitā Valentīndiena apaugusi ar dažādiem ticējumiem. Piemēram, ja 14. februārī sieviete ierauga pār galvu pārlidojam sarkankrūtīti, viņa izies pie bagāta vīra. Ja dzird zvirbuļu čiepstēšanu, vīrs nebūs bagātnieks, toties laulībā pavadītie gadi būs laimes pilni. Ja sieviete liktenīgajā dienā atrod monētu, viņa apprecēsies ar miljonāru. Valentīndienā vajagot nopūst noziedējušas pienenes pūkas. Saskaitot, cik atlikušas, var uzzināt, cik ģimenē būs bērnu. Dienā, kad mīla virmo gaisā, var zīlēt nākotni. Uz sarkanām papīra lapiņām jāuzraksta puišu vārdi, jāieliek lielā traukā un jāsakrata. Ar puisi, kura vārdu meitene izvilks, izveidosies romantiskas attiecības. Dažās valstīs vīrieši sievietēm Valentīndienā dāvina šalli vai galvas lakatu. Ja sieviete dāvanu patur, viņa kļūst par dāvinātāja mīļoto. Savukārt velsieši mīlestības dienā dāvina koka karotes ar izgrebtu sirdi vai atslēgas caurumu, kas simbolizē piekļuvi dāvinātāja sirdij.
Lai gan komercijas dēļ Valentīndiena ir sākusi zaudēt savu patieso mīlestības, mīļuma, uzticības un draudzības dienas būtību, tajā tomēr ir vērts atvērt sirdi un padomāt par visiem mums mīļajiem. Radiet paši savus mīlestības svētkus - dāviniet ziedus, pasniedziet mazas dāvaniņas, aizejiet uz restorānu, bet galvenais - sakiet viens otram mīļus vārdus.
Sirdslietu horoskops. Kā mīlas lietās rīkojas katra zodiaka zīme?
Auns. Kaislīgs un dinamisks, vienmēr gatavs jauniem iekarojumiem un piedzīvojumiem. Mīlas lietās nav kompleksu, tāpēc nerunā caur puķēm. Auna zīmes sievietes nereti sper pirmo soli, lai savaldzinātu.
Vērsis. Alkst stabilitāti, bet vienlaikus kāro baudīt dzīvi. No viņa staro dabisks seksapīls un arhetipiska vīrišķība. Vērsene spēj būt erotiska, tērpusies sēņotājas kostīmā, pidžamā vai stāvot pie plīts.
Dvīņi. Grib, lai vienmēr ir interesanti, jo uzskata, ka dzīve ir spēle. Dvīņi dievina flirtu un romantiskus piedzīvojumus. Dvīņu sieviete necieš rutīnu, viņai nepieciešama krāsainība.
Vēzis. Izvēlas partneri, kas spēj uzburt pavarda siltumu. Rezervēts, bet apveltīts ar fantāziju. Vēža sieviete ilgojas pēc maiguma un dvēseles siltuma.
Lauva. Pārliecināts, ka spēj iekarot ikvienu sirdi, nezina robežu starp aizraušanos un mīlestību. Lauvene ir medniece, kuras seksapīls liek medījumam sastingt viņas skatiena starmešos.
Jaunava. Kluss un inteliģents, bet ņemiet vērā, ka viņa zemes spēks spēj aizdegt nenodzēšamu liesmu. Jaunava ir uzticīga, ja attiecībās valda noteikta kārtība. Ja viņa kritizē, tas nenozīmē, ka nemīl.
Svari. Partneres izvēle viņam ir grūts lēmums. Meklē līdzsvaru un harmoniju, ja neatrod - daudz neprāto un dodas tālāk. Svaru sievietes vājība ir izskatīgi vīrieši.
Skorpions. Iekarotājs, kuram intīmā dzīve ir prioritāšu saraksta augšgalā. Viņš vērps tīklu, līdz tajā iekritīs medījums. Ja mīļotā radīs piepildījumu, citu nemeklēs. Noslēpumainās Skorpiona zīmē dzimušās sievietes ir tās, kuras dēvē par liktenīgajām.
Strēlnieks. Viņa optimisms reibina un iedvesmo. Viņš brīvību mīl tik ļoti, ka var kļūt par «brīvās mīlestības» piekritēju. Ar viņu nav viegli, bet arī garlaicīgi nav. Strēlniece nav sīkumaina un bauda dzīvi lieliem malkiem.
Mežāzis. Meklē attiecības uz mūžu. Ja kādu iemīl, neatlaidīgi virzās uz mērķi, lai paliktu kopā. Mīnuss - darbs un bizness pirmajā vietā. Mežāzīte atveras lēnām, tāpēc pamatīgi jānopūlas, lai iekarotu viņas simpātijas.
Ūdensvīrs. Ar īpašu pastāvību neizceļas, viņam galvenais, lai būtu intelektuāla saskaņa. Pētnieks un atklājējs. Sieviete Ūdensvīrs ir ideāliste, sirdī vienmēr ir jauna.
Zivis. Mīļumiņš, sapņotājs un romantiķis. Ar viņu kopā iespējams piedzīvot neaizmirstamus brīžus. Mīnuss - ikdiena viņu nomāc. Sieviete Zivtiņa ir daudzkrāsaina un sapņaina. Ja iemīlas, apkārtējais kļūst mazsvarīgs.