4.lapa
Ūdensvīrs - miežu vīns
Ūdensvīrs ir liels individuālists. Viņš gan nav nekāds karojošs fanātiķis, tieši otrādi - labprāt pieņem dažādību, akceptē citus viedokļus, uzklausa tos, apkopo, analizē, bet - dara pa savam!
Viņš ienīst rutīnu un «darīt kā visiem», slikti panes noteikumus un disciplīnu. Sasniedz panākumus jomās, kur ir darbības brīvība, īsts eksperimentētājs un zinātnes pionieris.
Neraugoties uz savpatību, labprāt komunicē un palīdz draugiem.
Un, tā kā viņam tīk darīt pa savam un būt pašam, viņam vienalga, kā viņu vēlas dēvēt citi un kādos rāmjos iebāzt. Tāpēc - miežu vīns! Jo, baudot šo dzērienu, dažkārt pat grūti pateikt, kas tas īsti ir - alus vai vīns. Tas tāpēc, ka miežu vīns ir alus, kuru gatavina un uzglabā vīna, konjaka un viskija mucās. Stiprs, salds, biezs, ar ļoti specifisku garšu un smaržu, bet labu pēcgaršu. Jo labāk iepazīst, jo vairāk iepatīkas un, tā sakot, veidojas dziļākas, tuvākas attiecības - gluži kā ar Ūdensvīru, kurš pa īstam atklājas tikai saviem draugiem.
Zivis - gruits, zāļu alus
Šobrīd daudzas mazās darītavas eksperimentē ar dažādu dabīgo garšu un zālīšu pievienošanu, tomēr tas nav nekas jauns - jau senos laikos tika pievienoti gan garšaugi (ķimenes, ingvers, kadiķogas u.c.), gan zālītes un augu daļas (mētras, pelašķi, ozola mizas, egļu pumpuri u.c.). Un arī toreiz vīri gribēja lielāku dulnumu par mazāku naudu, tāpēc alum pievienoja augus ar, teiksim tā, specifisku iedarbību - piemēram, driģenes vai purva vaivariņus.
Zivis nemaz nespēj dzīvot tādā īstā realitātē, viņas peld, aizpeld, atpeld vai neatpeld, viņas plīvo.
Daudzām Zivīm piemīt gan dziednieka spējas, gan pareģošanas prasmes; viņām ir tieša pieeja cilvēces apziņas okeāna dzīlēm.
Par gruitu sauc seno zāļu alu, to gatavojot, mēdza izmantot arī zintis. Gruits ir daudzveidīgs, neparasts, ar netveramām garšām un iedarbību - gluži kā Zivis!
FAKTI
* Alus ir trešais populārākais dzēriens pasaulē - pirmajā vietā, protams, ir ūdens, otrajā - tēja.
* Alu brūvē ne tikai no miežiem, bet arī no kviešiem, rīsiem, kukurūzas.
* Alus augsto uzturvērtību senatnē īpaši novērtēja mūki, kuriem gavēņu laikā bija jāierobežo uzturs. Mūki ļoti izkopa alus brūvēšanas māku, viņi arī pierakstīja savus pētījumus un atklājumus. Nereti pie klosteriem parādījās arī krodziņi.
* Alu vai tā ekvivalentus brūvēja, sākot apmēram no 9000. g. p.m.ē. To gatavoja, raudzējot medus dzērienus, vai arī gatavoja no ūdens un graudu iesala, pievienojot augus ar, nosacīti sakot, antiseptiskām īpašībām. Apinis sāka dominēt salīdzinoši vēlu. Ir versija, ka tā nomierinošās un dzimumtieksmi nomācošās ietekmes dēļ to klosteros plaši sāka izmantot mūki. Turklāt mierīgu un pusapdurnušu kalpu arī kungiem vieglāk paklausībā turēt.
* Stiprākais alus pasaulē šobrīd tiek brūvēts Skotijā, saucas «Snake Venom» un satur 67,5% alkohola!
* 1516. gadā Bavārijā tika pieņemts slavenais alus tīrības likums. Tas noteica, ka par alu dēvējams vien tāds dzēriens, kura sastāvā ir tikai graudi (iesals), apiņi un ūdens.
* Dabīgs dzīvais alus uzlabo matu un ādas stāvokli, nomierina, apgādā organismu ar dažādiem vitamīniem, uzlabo gremošanu, samazina risku saslimt ar vēzi un demenci, paātrina organisma vielmaiņu, veicina šūnu atjaunošanos un vispār ir teju brīnumlīdzeklis, protams, saprātīgās devās. Būs gana ar krūzīti dienā.
* Starp citu, alus ir viens no retajiem alkoholiskajiem dzērieniem, kas nav «tukšs», bet satur gan vitamīnus, gan minerālvielas un citas labas vielas, tāpēc arī to pieskaita pie pārtikas produktiem.
* Ārīgi alu lieto sejas maskās un matu skalošanai; tas palīdz arī pret blaugznām. Ja ir problēmas ar stipru svīšanu, siltam vannas ūdenim var pieliet pudeli alus. Alu lej arī pirtīs uz sakarsētiem akmeņiem - alus tvaiki padara ādu zīdaini gludu. Karsts alus ar karoti medus labi palīdz pret saaukstēšanos.
* Alu nereti izmanto arī kulinārijā - pankūku un maizes mīklās, marinādēs, mērcēs un citur.