Diagnoze jānosaka medicīnas profesionāļiem, nevis pēc zvaigznēm, tomēr astroloģija ir labs palīginstruments, lai saprastu, kuras ir organisma jutīgākās vietas un kas ārstniecībā varētu palīdzēt. Saknes astromedicīnas novirzienam sniedzas tālā senatnē, un 11. novembrī akurāt ir dzimšanas diena vienam no klasiskās medicīnas stūrakmeņu veidotājiem, ārstam un astrologam Paracelzam.
Viss ir saistīts un vienots
Slavenais renesanses laika ārsts, alķīmiķis, okultists un astrologs Paracelzs, kurš tiek uzskatīts par pirmo sistemātisko botāniķi, piedzima 1493. gada 11. novembrī Ainzidelnas tuvumā Švicas kantonā. (Dažādos avotos tiek minēts arī cits dzimšanas laiks.) Viņš bija spilgta un ievērojama personība, kas centās mainīt sistēmu, iemantojot arīdzan daudz nelabvēļu.
Ļoti trāpīgi Paracelzu savā pētījumā raksturojusi astroloģe Aleksandra Jakovļeva: «Šis cilvēks - ārsts, alķīmiķis, filozofs un astrologs - kardināli mainīja 16. gadsimtā Eiropā pieņemto skatījumu uz medicīnu. Viņš sacēlās pret ārstēšanas metodēm, kas balstītas uz teoriju un uzskatiem, un kritizēja pat vispārpieņemtas autoritātes - Aristoteli, Galēnu un Avicennu. Teorijai viņš pretstatīja praksi, pieredzi un novērojumus. Viņš izveidoja savu pasaules redzējumu, tajā ieviešot makrokosma un mikrokosma jēdzienus. Viņš uzskatīja, ka ārsts nedrīkst ārstēt, ja neizprot astroloģisko spēku ietekmi uz cilvēku - tieši tāpēc zināšanām par zvaigžņu ietekmi ir jākļūst par pamatu, pēc kura tiek noteikta slimība un izvēlēta tās ārstēšanas metode.» (Avots: astropolis.lv)
Ar cieņu pret kosmosu
Paracelzs cienīja astroloģiju un mēdza atgādināt to, ka ir jāzina mācība par zvaigžņu ietekmi, tomēr astroloģiskās kartes neveidoja. Iespējams, viņam kā citādi bija izprotama mijiedarbība starp Visumu un cilvēku. «Zeme, dzīvnieku valstība un fiziskais cilvēks ir pakļauti zvaigznēm, bet garīgais cilvēks pārvalda zvaigznes un ar prātu, kas nāk no Dieva, pakļauj pasauli ap sevi un sevī,» rakstījis ārsts.
Kas mums no tā?
Skaidrs, ka senatnē nevarēja iegūt mediķa diplomu bez astroloģijas zināšanām, bet kas mums šodien no tā?
Skaidrs, ka klasiskā medicīna astroloģijas mācību neatzīst, tomēr arvien vairāk ārstu šodien apgūst astroloģiju. Tā tiešām ir realitāte. Turklāt arvien vairāk mediķu saviem pacientiem iesaka vērsties pie astrologiem, lai noteiktu tām vai citām medicīniskām manipulācijām labvēlīgākos periodus. Arī tā ir realitāte.
Astroloģija var palīdzēt noskaidrot organisma jutīgās zonas, veselībai riskantos periodus, palīdzēt izvēlēties operācijām vai procedūrām labvēlīgākos laikus katram cilvēkam individuāli pēc viņa astroloģiskās kartes.
Mazliet no popkultūras
Viens no astromedicīnas pamatiem ir pārzināt, kura zodiaka zīme kuras cilvēka organisma zonas pārvalda. Tās attiecīgās zīmes pārstāvim var būt jutīgākās vietas (individuāli, protams, visa karte tiek aplūkota kopumā, jo no vienas zodiaka zīmes pārliecinošus secinājumus nevar izdarīt).
Auns. Galva, seja, īpaši deguns, acis un ausis, vaigu kauli, mute, zobi, mēle, piere, pakausis, mati, apakšzods.
Vērsis. Kakls, pakausis, ausis, gaisa pievadi, rīkle, mandeles, bronhi, balss saites, ausu dziedzeri.
Dvīņi. Pleci, rokas, plaukstas, nervu sistēma, plaušas, elpošanas orgāni, asins kapilāri.
Vēzis. Kuņģis, aizkuņģa dziedzeri, krūškurvis, barības vadi, krūtis, paduses, aknas, ribas, plaušu plēve.
Lauva. Sirds, mugura, kuņģa siena, diafragma, asins cirkulācija, sāni.
Jaunava. Zarnas, vēders, gremošanas aparāts, vēderplēve, liesa, aklā zarna, aknas, kreisā plauša.
Svari. Nieres, bērniem pūslis. Grūtniecēm dzemde, āda, mugurkauls, naba, gurni, cirkšņi.
Skorpions. Deguns, dzimumorgāni, urīnvadi, resnā zarna, sēklu vadi, nieru bļodiņa, aklā zarna, tūplis, dzemde.
Strēlnieks. Augšstilbs, rumpis, kājas, ciskas, gurni, muskulatūra, nervu sistēma, artērijas, sēža.
Mežāzis. Ceļi, locītavas, kaulu sistēmas nervi, kauli.
Ūdensvīrs. Apakšstilbi, liela kauli, ikri, asinscirkulācija.
Zivis. Pēdas, potītes, kājas, cīpslas, saites, plaušas, limfu sistēma.