PRAKTISKĀ ASTROLOĢIJA: Vai zemeslode ies bojā? Atbildi meklē astrologi

Atlantijas okeāna reģionu pavisam nesen plosīja spēcīgākā šajā teritorijā fiksētā viesuļvētra «Irma»; zinātnieki brīdina, ka var atmosties pasaulē lielākais – Jeloustounas supervulkāns ASV; no Antarktikas Larsena šelfa šovasar atdalījās viens no lielākajiem aisbergiem 6000 kvadrātkilometru platībā; oktobrī Zemei 44 000 kilometru attālumā garām palidos mājas lieluma asteroīds. Tie ir tikai daži no ekstrēmajiem notikumiem, kas pēdējā laikā skar mūsu planētu. Ir sākusies tā sauktā vulkānu sezona, polos strauji kūst ledāji, plosās orkāni, notiek zemestrīces, zinātnieki runā par globālām klimatiskajām izmaiņām.

Cilvēce savā pastāvēšanās vēsturē tik bieži ir zīmējusi pasaules gala ainas, ka kārtējie apokaliptiskie vēstījumi raisa ironisku smaidu. Un tomēr - dabas parādības uz zemeslodes ir kļuvušas izteiktākas, tas ir nenoliedzams fakts. Vai ar astroloģiskiem instrumentiem ir iespējams prognozēt cilvēku dzīvi ietekmējošas klimatiskās izmaiņas, ekoloģiskas katastrofas, vulkānu izvirdumus?

Plūdi Latgalē nebija tāpat vien

Uz viesuļvētras «Irma» fona plūdi Latgalē šķiet kā skabarga pirkstā, ko nav pat vērts pieminēt. Tomēr tik pamatīgas lietusgāzes Latvijas austrumus nebija skārušas 200 gadu. Turklāt tās noslēdza Latvijas «nenotikušo» vasaru. Tieši tāpēc šie salīdzinoši sīkie procesi ir zīmīgi un raksturo kopējo situāciju. Zinātnieki ir vienisprātis, ka klimatiskie apstākļi uz zemeslodes mainās - dabas procesi kļūst ekstrēmāki, un ar to nākotnē nāksies rēķināties.

«Jāņem vērā, ka viss ir savstarpēji saistīts - kosmoss, zemeslode, cilvēki. Mērogi ir dažādi, bet darbojas tā sauktais tauriņa efekts, respektīvi, ir ķēdes reakcija un maziem cēloņiem var būt lielas sekas,» jautāts, vai norises dabā un lielie kosmiskie notikumi, piemēram, mazo planētu jeb asteroīdu kustība, pietuvojoties Zemei, korelē ar astroloģiskām likumsakarībām, atbild astrologs Ilgonis Irbe. Lai gan astroloģija ir pārāk šaura zinātne, lai ar tās instrumentiem aprēķinātu ekoloģiskās izmaiņas, noteiktas sakarības novērot tomēr ir iespējams.

Sākas Ūdensvīra laikmets, un tas nozīmē, ka mainās ne vien Zemes vibrācijas, bet arī cilvēku psiholoģija. Savā ziņā var teikt, ka cilvēce atmostas un tas nav triviāls process. Kad tieši sākusies pāreja no Zivs uz Ūdensvīra laikmetu, astrologi precīzi nevar pateikt, tomēr viens ir skaidrs: zemeslodi gaida lielas pārmaiņas. Jaunā ēra sevi piesaka ar tehnoloģisku izrāvienu, jaunu zinātnes nozaru rašanos un attīstību. Aizvien tiešāk mūs skar visaptveroši procesi, un mēs izjūtam, ka «pasaule ir maza» - notiekošais vienā vietā var novest pie globālām pārmaiņām. Arī civilizāciju sadursmi un globālo terorismu, kas pieņemas spēkā, nevar aplūkot atrauti no ieiešanas jaunajā laikmetā, kas ilgs aptuveni 2000 gadu.

Scanpix

«Šim laikam raksturīgi reliģiski un metafiziski meklējumi, tiek akceptēts kosmiskais saprāts. Intensitāte, ar kādu notiek dažādi procesi, arī katastrofas, pēdējās desmitgadēs pieaug,» norāda astrologs. «Patīk tas mums vai nē, bet globalizācija uzņem apgriezienus. 18. gadsimtā ar tvaika mašīnas izgudrošanu sākās rūpniecības attīstība. Tagad mēs esam sasnieguši citu pakāpi - rūpniecības un ražošanas atkritumi atmosfēru piesārņo milzu tempos. Baraks Obama ierobežoja ogļu rūpniecību, panākot izmešu samazinājumu atmosfērā, bet Donalds Tramps ir citās domās - viņš grib dot bagātniekiem vaļu rīkoties. Videi draudzīgā vēja un saules enerģija nav pietiekami apgūta, jo pasaules bagātie vēlas gūt peļņu no naftas un ogļu rūpniecības. Tas nozīmē, ka notiek cīņa starp veco un jauno domāšanu,» uzskata Ilgonis Irbe. No vienas puses, ir labi, ka ar interneta starpniecību civilizācijas saplūst, kontakti starp cilvēkiem kļūst ciešāki, bet no otras - notiek dažādu enerģētiku saskaršanās, kas atkal jau izraisa sadursmi.

Zemeslode «protestē»

«Ja pieņemam, ka zemeslode ir dzīva, tad notiekošo simboliskā nozīmē var raksturot kā protestu pret civilizāciju, kas aizgājusi pārāk tālu. Zemeslode rāda, ka vēlas nokratīt cilvēku radītos sārņus. Mēs pārāk vienkāršoti uztveram notikumus, kuriem ir dziļāka jēga,» astrologs piemin angļu ekologa Džeimsa Epraima Lavloka 1965. gadā izstrādāto Gajas teoriju. Viņš pieļauj, ka zemeslode nav tikai ap Sauli riņķojoša lode, ko ieskauj retināts gaiss. Pat senie grieķi runāja par Zemes dievieti Gaju, bet ar vārdu «kosmoss» saprata «kārtību». Savukārt Lavloks, kopā ar NASA zinātniekiem pētot Marsu, izvirzīja teoriju par to, ka zeme, okeāni un gaiss nav tikai vide, bet dzīvības sastāvdaļa. Viņa piekritēji Zemi sāka uztvert tāpat kā vienotu, jūtošu un uztverošu sistēmu. Līdzīgi domāja senās tautas - arī mūsu senči, kas procesus uz Zemes neatdalīja vienu no otra, bet aplūkoja kā kopumu. Senajiem latviešiem Zemes māte jeb dievība bija Māra. «Bībelē tiek pieminēti grēku plūdi, no vēstures zinām, ka cikliski iestājas lielāki vai mazāki ledus laikmeti, impērijas izaug un tad sabrūk. Varbūt augstāki spēki mūs uzrauga un nobremzē cilvēku neapdomīgo rīcību. Līdzko mēs materiālā un garīgā līmenī pārkāpjam robežas, notiek lielas kataklizmas. Lai gan tas izklausās nežēlīgi, var teikt, ka lieli, ilgstoši kari maina cilvēci - daļa gēnu aiziet bojā, veidojas jauni. Cilvēce pati sevi noved līdz lieliem satricinājumiem,» saka astrologs. Viņš min mūsdienu pārmaiņas nesošos procesus: bēgļu krīzi, karadarbību Tuvajos Austrumos, Klusā okeāna reģiona kodolkrīzi. «Pamatā ir cilvēku ambīcijas, varas un milzīgas naudas kāre. Tā vārdā tiek izmantotas cilvēku reliģiskās jūtas un bailes,» uzskata zvaigžņu pētnieks.

Spriežot par kosmiska līmeņa notikumiem, Ilgonis Irbe saka, ka tik mazi un mainīgi objekti kā asteroīdi indivīda natālo karti neiespaido. Tomēr viņš vērš uzmanību uz zinātnieku retorisko jautājumu: kāpēc Zemē neietriecas neviens postošas sekas nesošs objekts, lai gan kosmosa telpā to ir ārkārtīgi daudz? «Sākotnējie aprēķini liecina, ka objekts varētu virzīties uz Zemi, bet tad tas negaidīti maina trajektoriju. Mēs pārāk maz zinām par kosmosu, lai atbildētu uz jautājumu, kāpēc tā notiek. Domāju, ka mūs sargā kāds augstāks saprāts, bet - cik ilgi tas to darīs? Mēs uzvedamies tā, it kā būtu mūžīgi un vareni, bet patiesībā esam trausli.» Astrologs vērš uzmanību uz to, ka pēdējās desmitgadēs arī laika uztvere ir mainījusies - laiks sācis skriet ātri.

Apofisu gaidot

Pragmatiskāk norises uz Zemes un Visuma telpā aplūko astronoms un astrologs Juris Kauliņš. Mājas lieluma asteroīds, kas oktobrī Zemei palidos garām 44 000 kilometru attālumā, ir neliels. Patiesībā to tikai nosacīti var dēvēt par asteroīdu jeb mazo planētu, skaidro pētnieks. Tas ir apmēram tikpat liels kā meteorīts, kas 2013. gada 15. februārī eksplodēja virs Čeļabinskas. Toreiz uz Zemes nokrita tikai daži nelieli meteorīta gabali. Tātad sliktākajā gadījumā meteorīts var radīt lielu blīkšķi, bet neko daudz vairāk. Tomēr 30 metru garais asteroīds TC4 pirmo reizi mūsu planētai garām traucās 2012. gada oktobrī. Atšķirībā no šī rudens, attālums bija divreiz lielāks. Tagad kosmiskā objekta attālums līdz Zemei ir sarucis. Kas notiks vēl pēc dažiem gadiem, nav zināms.

«Atmosfēra kalpo kā zemeslodes vairogs. Ieejot atmosfērā, meteorīti izšķīst, izkūst vai iztvaiko. Pirms gadiem 20, kad meteorīti vēl netika monitorēti, mēs par tiem neko nezinājām, tāpēc dzīvojām mierīgi. 90. gados nejauši atklāja, ka Zemei varētu pietuvoties kāds liels objekts. Šis fakts aktualizēja globālas katastrofas tēmu, tāpēc tika radītas vairākas Holivudas filmas par pasaules bojāeju, piemēram, «Armagedons». 90. gadu nogalē NASA radīja Zemei tuvo objektu meklēšanas programmu, kurā tika iesaistīti vairāki teleskopi. Mērķis ir atrast lielākos objektus, tādus, kas ir vismaz okeāna lainera lielumā - 300 metru diametrā. Objekta, ar kuru tiek saistīta dinozauru izmiršana, diametrs bija 10 kilometri, tāpēc tā trieciens bija katastrofisks. Ja kaut kas līdzīgs apdraudētu zemeslodi, mēs zinātu.»

Tomēr pirms dažiem gadiem zinātnieki nāca klajā ar paziņojumu: nav izslēgts, ka 2029. gada 13. aprīlī Zemē ietrieksies milzu asteroīds Apofiss. Sadursmē tā spēks būtu 1000 reižu lielāks nekā kodolsprādziena spēks. Juris Kauliņš apstiprina, ka sākotnējie aprēķini patiešām liecināja, ka sadursme varētu notikt. Tomēr vēlākie pētījumi iezīmēja optimistiskāku ainu - asteroīds ar kārtas numuru 99 942 aizies garām zemeslodei. Visticamāk, ka 55 tonnas smagais Apofiss pietuvosies Zemei, tāpēc pēc 12 gadiem to varēs redzēt ar neapbruņotu aci.

Juris Kauliņš stāsta, ka parasti asteroīdi ir pārāk nenozīmīga lieluma, lai tos ņemtu vērā astroloģiskās prognozēs. «Ja runājam par kilometros mērāmiem objektiem, kad tie pielido tuvu Zemei, tad tos var aplūkot astroloģiski, bet jāņem vērā, ka noteiktā reģionā tie atrodas dažas dienas vai nedēļas. Ilgstošas ietekmes uz astroloģisko prognozi tiem nav. Turklāt astrologi neprot šādus objektus analizēt, jo vajadzīgas specifiskas zināšanas,» paskaidro pētnieks.

Astroloģija nav visuvarena

Dažādu gaišreģu apokaliptiskos vēstījumus Juris Kauliņš vērtē skeptiski. «Ne astroloģija, ne gaišredzība neko tādu nespēj prognozēt. Neviena no pēdējos 20 gados izteiktajām fatālajām prognozēm nav piepildījusies. Astroloģija ir visai šaurs instruments, kas nespēj sniegt atbildes uz visiem jautājumiem. Ja gribam kosmiska mēroga notikumu prognozi, jāvēršas pie astronomiem.» Pētnieks atceras, ka daži astrologi centušies prognozēt klimatu, bet tas beidzies ar izgāšanos. «Astroloģiski var izsekot enerģētiski aktīvam un nestabilam laikam, bet to nav iespējams lokalizēt. Šos mērījumus var attiecināt tikai uz zemeslodes kopējām tendencēm. Vētru Kalifornijā vai Floridā astroloģiski nevar redzēt.»

Būdams astronoms, Juris Kauliņš norāda uz Saules aktivitātes korelāciju ar klimata izmaiņām, kas ir tieši saistītas ar tehnogēnajiem procesiem. Pēc viņa domām, civilizācijas ietekme uz klimatu ir nozīmīga. «Uzskatu, ka tuvākajā laikā nāksies risināt demogrāfijas jautājumus, jo mēs vairs nevaram izlikties, ka šī tēma nav aktuāla - cilvēku uz planētas ir par daudz! Rietumu valstis ierobežo tehnogēno faktoru, turpretim trešās pasaules valstis jeb, kā tās politkorekti dēvē, jaunattīstības valstis nedara neko, lai šo spiedienu mazinātu.» Ogļskābās gāzes pieaugums atmosfērā ir nopietna problēma, saka astronoms, piesaucot planētu Veneru, kura ir klasisks siltumnīcas efekta piemērs. Uz planētas temperatūra sasniedz 562 grādus pēc Celsija. «Nevar noliegt, ka klimatiskās izpausmes kļuvušas krasākas. Arī agrāk bija vētras un plūdi, bet tagad dabas parādības kļuvušas izteiktākas.»