12.lapa
Zivis
Zivis pašas nezina, kurp viņas grib doties, tāpēc drošības pēc pieņem visus ielūgumus - saistības tas taču neuzliek! Izlemj pēdējā brīdī, kā likums, nepabrīdinot. Bet, ja reiz Zivs jūsu dīķī iepeldējusi, esiet gatavi, ka tā var aizkavēties tur ilgāku laiku! Viņa nesteidzas un ļauj, lai straume viņu nes.
Zivis var būt diezgan nevīžīgi viesi - atstāt aiz sevis visu, kā stāv, viņas vienkārši to nepamana, un tas vispār ir kas pārāk mazsvarīgs. Arī palīdzību velti gaidīt - aizsapņosies, un viss. Nav neko praktiskas tās mūsu Zivis, toties jaukas, ja viņām viss patīk. Ja nepatīk, uzliek augstprātības masku, lai gan vienlaikus pašas brīnās - kā, kur tad mani pielūdzēji? Arī alkoholu labāk turēt patālāk, citādi vēlāk pie ugunskura dzirdēsiet sirdi plosošus šņukstus un kuslus mēģinājumus ne visai taisnā meldiņā pagaudot pret Mēnesi kādu banālu mīlas balādi. Mēdz saķert «bezfilmu» un iekulties piedzīvojumos, kas ne vienmēr ir jautri. Zivis nomāc lieli cilvēku pūļi, stress un jezga.
Vispār viņas ir tādas ēteriskas, neparedzamas būtnes, tieši radītas Jāņu nakts mistērijām un romantikai, tomēr prot arī lieliski priecāties. Turklāt Zivis nes veiksmi - viņas pašas ir veiksmīgas, un veiksme it kā pielīp arī citiem. Pasākums izdosies!
