PRAKTISKĀ ASTROLOĢIJA. Ieskaties - citādi horoskopi

Vanags

1. novembris - 23. decembris Raksturojošie un atslēgas vārdi: pārākums, garīgums, pravietis, pareģošana, būt brīvam, mērķtiecība, intensitāte.

Vanagam piemīt reta spēja pilnībā koncentrēties uz mērķi un veltīt tam visus savus spēkus. Turklāt viņš prot izstrādāt pareizu rīcības stratēģiju. Tiesa, ja Vanagam «projekts» nebūs interesants, viņš vienkārši aizlidos meklēt citas, aizraujošākas perspektīvas.

Viņš zina, ka vēlmēm jāpievērš uzmanība un jādara viss nepieciešamais, lai tās realizētu dzīvē.

Vanags ir gudrs un gatavs dalīties ar savām zināšanām ar citiem. Viņš var būt arī ļoti dāsns. Šīs zīmes ļaudīm piemīt sevišķa harmonijas, līdzsvara izjūta, kas tos padara apbrīnojami viengabalainus.

Vanagam ir attīstīts, bet arī atvērts prāts, viņš mīl filozofēt, labprāt mācās ko jaunu, tomēr savu viedokli veido pats. Tas gan nenozīmē, ka viņu nav iespējams pārliecināt.

Vanags var palīdzēt situācijās, kad nepieciešams augstāks, plašāks redzējums esošo problēmu risināšanā.

Ķeltiem Vanags bija veiksmes, plaša redzesloka simbols. To raksturo arī spēja pacelties pāri sīkumainībai, redzēt visu kopumu.

Rakstā izmantoti materiāli no: www.whats-your-sign.com, galdrarun.com, astro101.ru, blog.i.ua, wikipedia.org, feliscope.com u.c.

Kas bija ķelti?

Ķelti bija senas ciltis (apm. 1200 g. p.m.ē. līdz apm. mūsu ēras sākumam), kas savulaik apdzīvoja visai plašu reģionu - no Eiropas rietumu piekrastes, Britu salām, gar visu grieķu un romiešu zemju robežām. Viņi dominēja lielā daļā Eiropas - mūsdienu Lielbritānijas, Spānijas, Francijas, Ziemeļitālijas, Balkānu, Turcijas teritorijā. To kultūra, valoda, reliģija, paradumi būtiski ietekmēja pārējās Eiropā uz ziemeļiem no Alpiem dzīvojošās tautas.

Lai gan ciltis bija izkaisītas un vienojoša centra tām nebija, tomēr tā bija viena tauta ar savu īpatnu kultūru, dzīvesziņu, dzīvesveidu, valodu (piederēja indoeiropiešu valodu saimei).

Tagadējās Francijas teritorijā dzīvojošās ciltis dēvēja par galliem. Šķiet, teju visi skatījušies divu gallu, Asteriksa un Obeliksa, piedzīvojumos komiksos, multfilmās vai filmās ar Žerāru Depardjē vienā no lomām. Tur daudz rādīts gan viņu nepārspējamais kareivīgais gars, no kura pat romieši bijājās, gan tieksme uz trakām dzīrēm, gan burvju māksla, gan dažādi āķīgi izgudrojumi.

Jāsaka, daudz pārspīlēts tas nav. Gaišmatainie, spēcīgi veidotie ķelti bija varonīgi, rupji un veikli, izturīgi un vareni karotāji. Reiz viņi patiesi iebrukuši pašā Romā, sakaujot romiešu karaspēku, dedzinot un postot visu savā ceļā. Viņi patiesi bijuši arī lieli dzīves baudītāji un dzīrotāji, brūvējuši stipru alu un neatzinuši askētismu.

Ķeltu ciltis un valoda sen izzuduši, tomēr atstājuši neizdzēšamu iespaidu teju uz visu Eiropas kultūru. Un, protams, tā kā pagājuši jau teju 2000 gadu kopš viņu varenības beigām, tam klāt krietna deva mistikas, spekulāciju, noslēpumainības.

Arī valodā, tehnikā, dzīvesziņā joprojām, paši nezinot, saskaramies ar ķeltu atstāto mantojumu.

Ķeltiem līdz kristietības laikam savas rakstības nebija, tomēr, tā kā tie dzīvoja cieši blakus romiešiem un vēlāk arī viņu pakļautajās provincēs, romieši tos labi pazina un daudz aprakstījuši. Ķelti bija neatkarīgi un neļāvās romiešu iespaidam - viņu kultūra no romiešiem praktiski neko nepaņēma. Arī citu kultūru iespaidam viņi neļāvās. Tiesa, viņi visai rosīgi tirgojās - ar visu un visiem, viņu apmetnes atradās Eiropas tirdzniecības ceļu svarīgākajos krustpunktos, un devās sirotāju gaitās. Ķelti jau pirms mūsu ēras bija tiem laikiem augsti attīstīti - apstrādāja laukus, dzīvoja nocietinātos pilskalnos. Ķeltu sabiedrībā bija trīs kārtas: priesteri (druīdi), karavīri, zemkopji. Sievietēm gan teikšanas nebija gandrīz nekādas.

Liela nozīme bija reliģijai jeb dzīvesziņai, ķelti nebaidījās no nāves, jo ticēja pārejai uz citu dzīvi. Viņi arī uzskatīja, ka cilvēks un daba ir vienoti; ka dabā viss ir dzīvs un simbolisks. Rituālus veica druīdi, kuri esot pratuši sazināties ar dzīvniekiem, augiem un citām dabas izpausmēm.

Ķelti bija arī nepārspējami dzelzs apstrādes meistari. Viņi tik labi kā neviens prata darināt darbarīkus un ieročus. Tomēr viņi mīlēja harmoniju un vienkāršu, pilnīgu skaistumu, tāpēc daudz darināja arī rotaslietas. Ķeltu īpašie simboli saglabājušies līdz mūsu dienām, to vienkāršās, bet harmoniskās, unikālās formas valdzina arī mūslaiku cilvēka aci, tāpēc tos bieži lieto arī rotās un tetovējumos.

Ķeltiem bija pašiem sava unikāla kultūra, kas ļoti atšķīrās no t.s. klasisko civilizāciju kultūrām. Daudzi pētnieki uzskata, ka Centrāleiropas un Ziemeļeiropas attīstība vairāk ietekmējusies no ķeltiem nekā no grieķiem un romiešiem. Ķeltu kultūra drīzāk raksturīga Eiropai nekā grieķu-romiešu, kas vairāk tomēr pieder Vidusjūras reģionam. Kad Romas impērija sabruka, Eiropa atgriezās pie savām senajām saknēm. Jāpiebilst, ka arī Baltijas reģionu pirmiedzīvotāju dzīvesveids bijis pārsteidzoši līdzīgs ķeltu ieražām un pasaules redzējumam.