Jaunnedēļ sākas astronomiskais pavasaris un Saule nonāk Auna zodiaka zīmē, aizsākot jaunu astroloģisko, zodiaka ciklu.
Saules gaita
Astronomiskais pavasaris ziemeļu puslodē iestājas brīdī, kad saule šķērso debess ekvatoru pavasara punktā. Tad diena un nakts ir vienādā garumā, bet pēc tam diena pamazām kļūs garāka par nakti. Savukārt Zemes dienvidu puslodē dienas īsākas un laiks rit uz rudens pusi. Katru gadu astronomiskā pavasara iestāšanās laiks nedaudz atšķiras laika skaitīšanas sistēmas dēļ. Šogad tas būs klāt 20. martā pulksten 12.29., bet dažkārt pavasara atnākšana iekrīt 21. martā. Tas ir arī brīdis, kad pēc astroloģiskiem parametriem sākas Auna zīmes valdīšana, un ap šo laiku dzimusie cilvēki var būt gan Zivis, gan Auni. Tā, piemēram, šogad - ja bērniņš nāks pasaulē no rīta, tad Saule vēl būs Zivīs, ja pēc pusdienas laika, tad Aunā. Tacu cilvēkiem, kas dzimuši dienā, kad mainās zodiaka zīmes, raksturā var būt pa drusciņai no abām.
Sākas jauns zodiaka cikls
Līdz ar astronomisko pavasari un Saules nonākšanu Auna zodiaka zīmē sākas arī jauns cikls. Saulīte sāk savu ceļu atkal cauri visām zodiaka zīmēm līdz nākamajam pavasarim.
Gan planētu, gan zodiaka zīmju nosaukumu izcelsme cieši saistās ar mitoloģiju, mītiem un leģendām. Zodiaka zīmes savus nosaukumus ieguvušas no zvaigznājiem, kas atrodas gar ekliptiku - Saules ceļu.
Auna zvaigznājs ir viens no 12 zodiaka zvaigznājiem, kurš zināms jau kopš antīkiem laikiem. Babilonas zodiaka aprakstā, kas pierakstīts uz senām māla plāksnēm, šim zvaigznājam ir dots nosaukums MUL.APIN.
Par to vairāk sācis runāt Tenedosas Kleostrats ap 500. g. p.m.ē., kā apgalvo Plīnijs, un arī grieķu astronoms Eidokss.
Latvijā Auna zvaigznājs ir redzams rudenī, savulaik rakstīja žurnāls Praktiskā Astroloģija.
Mīti par glābēju un zelta aunādu
Sens mīts vēsta, ka reiz Boiotijas pilsētā Orhomenā valdīja Atamants - vēju dieva Eola dēls - un mākoņu dieviete Nefele. Viņiem bija divi burvīgi, gudri bērni - dēls Frikss un meita Helle. Bet Atamants savu ģimeni pameta, lai apprecētos ar burvi Īno. Viņiem bija kopīgi bērni Learhs un Melikerts. Īno ienīda audžubērnus un gribēja, lai pēc Atamanta nāves valsti mantotu viņas dēli. Burve ar viltību panāca, ka valdnieks, lai glābtu tautu no it kā draudošā bada, piekrīt ziedot savu dēlu. Kad viss jau bija sagatavots upurēšanas rituālam, pēkšņi parādījās auns, kura vilna mirdzēja kā zelts. Šo Hermeja jeb Merkura dāvāto aunu bija sūtījusi dieviete Nefele, lai glābtu bērnus. Auns notupās uz ceļiem, bērni uzkāpa tam mugurā un pacēlās gaisā, taču Helle paskatījās lejup, viņai sareiba galva, un viņa iekrita jūrā. Auns aiznesa Friksu uz Kolhīdu pie Fasīdas upes (Kaukāzā pie tagadējās Rionas upes). Tur zeltvilnas aunu upurēja dievam Zevam jeb Jupiteram, ceļinieku aizstāvim, bet zelta aunādu pakāra dieva Areja svētajā birzī, kur to sargāja pūķis, kurš spļāva uguni.
Sengrieķu mitoloģijā Auna zvaigznājs cieši saistīts ar vēl vienu mītu - par zelta aunādu, kuru piedzīvojumu pilnā ceļojumā devās iegūt argonauti, kad tā bija izkārta pēc zeltvilnas auna upurēšanas. Mīta oriģināls ir zudis, bet ir saglabājušās vairākas tā versiju kopijas antīko autoru darbos.
Auna simbolika
Auns arī senajās kultūrās (līdzīgi kā astroloģijā) simbolizē spēka radošo enerģiju un vīrišķo sākumu, pavasara atjaunojošo Saules spēku, bet auna ragu spirāle simbolizē negaisu.
Aunu auglības rituālos pielūdza jau no 1. g.t. p.m.ē., uzskatot par pavasara vēstnesi, kā arī par dzīvnieku bara vadoni. Senajās kultūrās auns parādās saistībā ar dievu attēlojumu un viņam ir dažādas nozīmes.
Senās Ēģiptes mitoloģija vēsta, ka auglības dievs un radītājs Hnums ar auna galvu bija tas, kurš uz podnieka ripas pagatavoja dievus, cilvēkus un visas citas dzīvās būtnes. Podnieka ripa, iespējams, simbolizē zodiaka apli.
Auns parādās arī citās kultūrās dažādās simboliskās nozīmēs.