ASTROLOĢIJA: Sācies Pērtiķa gads. Ugu­nī­gais Pēr­ti­ķis spē­lē uz vi­su ban­ku

2016. gads Aus­tru­mu ka­len­dā­rā ir ie­zī­mēts kā Pēr­ti­ķa gads, un pēc ķī­nie­šu tra­dī­ci­jām tas sāk­as šodien, 8. feb­ru­ārī. Pirms vai­rāk ne­kā 2000 ga­diem se­na­jā Ķī­nā ra­dī­tais 12 ga­du ka­len­dā­rais cikls, ku­rā kat­ram ga­dam at­bilst no­teikts dzīv­nieks, ir ap­lie­ci­nā­jis sa­vu dzī­vot­spē­ju cau­ri ga­du tūk­sto­šiem.

Pēr­ti­ķa ga­dā ir ap­slēpts mil­zu po­ten­ci­āls, tas dā­vās ie­spē­ju re­ali­zēt vis­nep­rā­tī­gā­kos sap­ņus un ie­ce­res. To­mēr, ļau­jo­ties pēr­ti­ķa lē­cie­nam, jā­uz­ma­nās, lai ne­pie­ze­mē­ja­mies pā­rāk sma­gi.

Kurš te ir gal­ve­nais?

Ugu­nī­gais jeb sar­ka­nais Pēr­ti­ķis, kas val­dīs pār 2016. ga­du, ir in­te­re­sants, daudz­vei­dīgs dzīv­nieks, kas ļo­ti līdz­inās mums – cil­vē­kiem. Pēr­ti­ķis ir gudrs, at­jau­tīgs, iz­do­mas ba­gāts un ta­jā pa­šā lai­kā ne­pa­re­dzams. Pēr­ti­ķis spēj gan ra­dīt un vie­not, gan iz­jaukt un sa­šķelt, vie­nā mir­klī no mai­gu­ma un la­bes­tī­bas ie­mie­so­ju­ma pār­to­pot aiz­kai­ti­nā­tā un nik­nā ra­dī­ju­mā. Ugu­nī­ga­jam pēr­ti­ķim pie­mīt du­bults spēks. Uguns sti­hi­jai ir ne­pa­stā­vī­ga da­ba – tā spēj dā­vāt sil­tu­mu, mā­jī­gu­mu, prie­ku, gai­šu­mu, bet tās spē­kos ir sa­vā ce­ļā iz­nī­ci­nāt pil­sē­tas un vi­su dzī­vo, ne­žē­lo­jot ne­ko. Pēr­ti­ķa gads ik­vie­nam cil­vē­kam dā­vā ie­spē­ju pa īs­tam, pa­šos pa­ma­tos pār­vei­dot sa­vu dzī­vi, re­ali­zēt se­nu sap­ni, gūt ne­bi­ju­šus pa­nā­ku­mus. Iz­do­mas ba­gā­tos un at­jau­tī­gos, kas, ne­rau­go­ties uz bai­lēm un šau­bām, vir­zī­sies uz mēr­ķi, pēr­ti­ķis no­teik­ti at­al­gos. Pēr­ti­ķa ga­dā jā­rī­ko­jas iz­lē­mī­gi, bez min­sti­nā­ša­nās, pa­ļau­jo­ties ti­kai uz se­vi un no­ti­cot sa­viem spē­kiem. Ir jā­sit sev pie krū­tīm: «Es va­ru, es spē­ju, es da­ru!» Pēr­ti­ķis ne­mīl tos, kas vien­mēr at­rod kā­du ie­mes­lu, lai at­lik­tu dar­bus un ne­pie­ņem­tu lē­mu­mus, kas sa­ka: «Jā­no­gai­da un ne­stei­dzī­gi jā­pa­do­mā.» Sa­vu­kārt tiem, kas spē­lē uz vi­su ban­ku, ir ie­spē­ja tikt pie lie­lās lo­zes. Pēr­ti­ķa ga­da de­vī­ze ir: «Ta­gad vai ne­kad!» To­mēr jā­at­ce­ras par pēr­ti­ķa ne­ga­tī­va­jām īpa­šī­bām. Veik­lais dzīv­nieks mēdz būt ne­kau­nīgs, virs­pu­sējs, vil­tīgs un ie­do­mīgs. Šīs īpa­šī­bas kā mo­nē­tu ie­spē­jams pa­vērst uz ot­ru pus­i, vei­do­jot se­vī ne­at­lai­dī­bu, at­ta­pī­bu, pār­lie­cī­bu par sa­viem spē­kiem un pa­pla­ši­not re­dzes­lo­ku. Spē­cī­gās rak­stu­ra īpa­šī­bas jums pa­lī­dzēs pie­pil­dīt sap­ņus, un Pēr­ti­ķis būs jū­su sa­bied­ro­tais.

Pēr­ti­ķa ga­dā ne­drīkst aiz­rau­ties ar se­vis cil­di­nā­ša­nu un ap­kār­tē­jo no­nie­ci­nā­ša­nu. Tas draud ar pār­lie­ku ego­is­mu. Ja ļau­sie­ties Pēr­ti­ķa le­cī­gu­mam, var ras­ties sa­rež­ģī­ju­mi pri­vā­ta­jā dzī­vē un at­tie­cī­bās ar paš­iem tu­vā­ka­jiem cil­vē­kiem.

Jaun­ajā ga­dā būs jā­ie­mā­cās ie­rau­dzīt se­vī ne ti­kai la­bās, bet arī slik­tās īpa­šī­bas. Ka­mēr at­tie­cī­bas ar cil­vē­kiem vēl nav sa­bo­jā­tas, ag­re­sī­vais Pēr­ti­ķis jā­no­liek pie vie­tas, at­gā­di­not, kurš te ir gal­ve­nais.

Ap­bu­ro­šie un vil­tī­gie pēr­ti­ķē­ni

Pēr­ti­ķi vis­la­bāk iz­prot tie, kas dzi­mu­ši 2004., 1992., 1980., 1968., 1956., 1944., 1932., 1920. ga­dā un ir vi­ņa aiz­bild­nie­cī­bā.

Ar Pēr­ti­ķi var ru­nāt at­klā­ti un ne­pie­spies­ti, nav va­ja­dzī­bas lie­ku­ļot, bet vien­mēr jā­uz­ma­nās, lai Pēr­ti­ķa ga­da cil­vēks ne­uz­kāpj jums uz gal­vas. Viņš ne­cieš for­ma­li­tā­tes, bet ne­ļau­jie­ties arī pār­lie­kai fa­mi­li­ari­tā­tei, jo tā var kļūt vul­gā­ra. Pēr­ti­ķis ir spilgts un ap­bu­rošs, vi­ņa sa­bied­rī­bā ne­kad nav gar­lai­cī­gi – šam­pa­nie­tis pu­to, un prie­ka dzirk­ste­les lē­kā, ti­kai uz­ma­nie­ties, lai tās jūs ne­ap­de­dzi­na. Veik­la­jam pēr­ti­ķa prā­tam pie­trūkst pat­stā­vī­bas un sta­bi­li­tā­tes. Pēr­ti­ķim ne­pa­tīk, ja vi­ņam dod pa­do­mus un mā­ca, kā dzī­vot. Vis­la­bāk, ja se­ci­nā­ju­mus viņš iz­da­ra pats. Arī tie, kas pa­sau­lē nāks no 2016. ga­da 8. feb­ru­āra līdz 2017. ga­da 27. jan­vā­rim, dzī­ves ce­ļā iz­ju­tīs Pēr­ti­ķa īpa­šī­bas. Šie cil­vē­ki ir spil­gtas per­so­nī­bas, iz­gud­ro­tā­ji, jaun­as pa­sau­les at­klā­jē­ji. No ci­tiem vi­ņus at­šķir tiek­sme pēc zi­nā­ša­nām un spē­ja ie­gū­tās pras­mes iz­man­tot dzī­vē. Pēr­ti­ķa zī­mē dzi­mu­šie ir gud­ri un at­ta­pī­gi, spēj ie­pa­tik­ties cil­vē­kiem, ap se­vi vien­mēr pul­cē pie­lū­dzē­jus un vi­ņu ide­ju at­bal­stī­tā­jus. Pēr­ti­ķa ga­dā dzi­mu­ša­jiem pie­mīt da­žas ne­ga­tī­vas īpa­šī­bas – vil­tī­ba, ego­isms un augst­prā­tī­ba. Zi­not par šīm īpa­šī­bām, ve­cā­kiem ir ie­spē­ja Pēr­ti­ķa ga­dā dzi­mu­ši bēr­nu audzi­nāt pa­rei­zi, lai­kus at­klā­jot ne­gā­ci­jas un mī­nu­sus pār­vēr­šot plu­sos. Jā­at­ce­ras, ka ve­cā­ki ne­drīkst iz­da­bāt ma­zu­ļa kap­rī­zēm, jo viņš ir ļo­ti gudrs – ātr­i uz­taus­tīs ve­cā­ku vā­jī­bas, pār­vēr­šot vi­ņus par sa­vu ap­kal­po­jo­šo per­so­nā­lu. To­mēr Pēr­ti­ķa ga­dā dzi­mu­šu bēr­nu ne­drīkst ap­spiest, jo vi­ņā no da­bas ie­likts ļo­ti ba­gā­tīgs ra­do­šais po­ten­ci­āls – tam jā­ļauj augt un at­tīs­tī­ties.

Ro­tu ne­būs par daudz!

2016. ga­da sim­bols ir Uguns sti­hi­ja. Ja pra­tī­siet ap­ie­ties ar ugu­ni, tā ga­dās par jū­su lab­sa­jū­tu un lab­klā­jī­bu, ja ne­pra­tī­siet – ap­de­dzi­nā­sie­ties. 2016. ga­da krā­sa ir sar­ka­nā un tās daudz­vei­dī­gās toņ­kār­tas, sā­kot ar mai­gi ro­zā, ko­ši oran­žu un bei­dzot ar tum­ši sar­ka­nu, gan­drīz mel­nu. Jaun­ajā ga­dā veik­smi at­ne­sīs sar­ka­nas krā­sas dārg­ak­me­ņi – gra­nāts, ru­bīns, ugu­nī­gais opāls, kā arī ak­me­ņi ar ugu­nī­gu iz­cel­smi, pie­mē­ram, ob­si­di­āns (vul­kā­nis­kais stikls). Ugu­nī­ga­jam dzīv­nie­kam pa­tiks dzin­ta­ra ro­tas. Sa­ska­ņā ar ķī­nie­šu ho­ro­sko­pu, Pēr­ti­ķa sti­hi­ja ir Me­tāls, tā­pēc tu­riet sa­vā tu­vu­mā kaut vai sī­kus priekš­me­tus no me­tā­la – ro­kas­sprā­dzi, sveč­tu­ri, sa­sprau­di. Pēr­ti­ķa ga­du vē­lams sa­gai­dīt krāš­ņā, iz­ai­ci­no­šā tēr­pā – pēr­ti­ķis mīl ko­šas, kup­las, spī­do­šas lie­tas. Pēr­ti­ķim pa prā­tam ir kar­ne­vā­li, māk­sli­nie­cis­ka jaut­rī­ba un tra­ku­lī­bas, tā­pēc sa­rī­ko­jiet kos­tī­mu bal­li un ļau­jie­ties ra­do­šai iz­do­mai. Ne­kā­du ie­ro­be­žo­ju­mu! Iz­vē­lo­ties svēt­ku tēr­pu, at­ce­rie­ties, ka tam jā­būt ne­vis vien­kār­ši grez­nam, bet eks­tra­va­gan­tam un pa­ma­nā­mam. Ņe­mot vē­rā, ka pēr­ti­ķim tīk me­tāls, tērps var būt ap­šūts ar spī­dī­giem fli­te­riem. Īpa­ši nā­ka­mā ga­da aiz­gād­ni pie­la­bi­nās sār­ta me­tā­la de­ta­ļas. Bei­dzot ir pie­nā­cis brī­dis, kad nav jā­bai­dās ar sa­vu spo­žu­mu aizē­not pā­rē­jos svēt­ku da­līb­nie­kus. Ja jums ne­pie­stāv sar­ka­na krā­sa, iz­vē­lie­ties ap­ģēr­bu brū­nā, pas­te­ļu vai mel­nā krā­sā un ak­cen­tē­jiet to ar me­tā­la ak­se­su­āriem, sār­tām de­ta­ļām. Ļau­jie­ties dārg­lie­tu un bi­žu­tē­ri­jas val­dzi­nā­ju­mam. Pēr­ti­ķim ļo­ti pa­tīk ro­ta­ļā­ties, tā­pēc krel­les vai­rā­kās kār­tās, no­ka­re­ni aus­ka­ri no pēr­lī­tēm, ap­jo­mī­ga ro­kas­sprā­dze, gre­dzens ar sar­ka­nu stik­lu šo­reiz ne­būs pār­spī­lē­jums, kas ci­tā rei­zē lie­ci­nā­tu par ap­šau­bā­mu gau­mi.

Va­rat sa­bu­ži­nāt ma­tus un iz­vei­dot ne­pa­ras­tu fri­zū­ru, ļau­jot šķip­snām šau­ties uz vi­sām pus­ēm, at­gā­di­not strūkl­aku. Mel­nas acu ēnas, ko­ša na­gu la­ka, ugu­nī­gi sar­ka­nas vai me­tā­lis­ki spī­dī­gas lū­pas ie­ve­dīs jūs Pēr­ti­ķa ga­dā kā ka­ra­lie­ni dzī­ves bal­lē. To­mēr gal­ve­nais, lai jū­su tērps bū­tu ērts un ne­trau­cē­tu ļau­ties de­jām un ro­ta­ļām.

Svēt­ku bur­zma un ugu­ņu spo­žums

Pēr­ti­ķis uz vie­tas ne­spēj no­sē­dēt. Viņš die­vi­na lie­lus un ska­ļus svēt­kus, tā­pēc, ja jūs Jaun­ga­du pa­ras­ti svi­nat mā­jās, ģi­me­nes lo­kā, tad šo­reiz ir ie­mesls lauzt šo tra­dī­ci­ju un do­ties uz res­to­rā­nu, klu­bu vai ce­ļo­ju­mā, lai sa­gai­dī­tu jaun­o ga­du sve­šas pil­sē­tas gal­ve­na­jā lau­ku­mā, līk­smo­jot ko­pā ar sim­tiem ne­pa­zīs­ta­mu ļau­žu. Svi­nī­bu lai­kā šo­reiz ne­kā­di ne­va­rēs iz­tikt bez dzī­vas uguns. Ja ir ie­spē­ja, ie­ku­riet ka­mī­nu, iz­dai­ļo­jiet gal­du ar sve­cēm. Pēr­ti­ķis prie­cā­sies par krāš­ņu sa­lū­tu un nak­snī­ga­jās de­be­sīs pa­lais­tiem ķī­nie­šu luk­tu­rī­šiem.

Sil­tzem­ju vī­ni un aug­ļi

Kā jau no­jau­šat, sa­gai­dot Pēr­ti­ķa ga­du, gal­dā jā­ceļ aug­ļi un dār­ze­ņi – jo krā­sai­nā­ki un da­žā­dā­ki, jo la­bāk. Jā, un ne­aiz­mir­stiet za­ļu­mus. Ve­ģe­tā­rie­ši par pēr­ti­ķē­na iz­vē­li būs sa­jūs­mā. Jaun­ga­da svēt­ku gal­da cen­trā var no­likt im­pro­vi­zē­tu eg­lī­ti no aug­ļiem, ga­lot­nē uz­sē­di­not sar­ka­nu pēr­ti­ķē­nu. Cen­tie­ties iz­vē­lē­ties ve­se­lī­gus pro­duk­tus ar augs­tu uz­tur­vēr­tī­bu, jo Pēr­ti­ķa ga­dā būs va­ja­dzī­ga pa­pil­du ener­ģi­ja. Iz­vē­lo­ties gal­ve­nos ēdie­nus, do­diet priekš­ro­ku vieg­liem sa­lā­tiem un ce­peš­krās­nī vai, vēl la­bāk, uz uguns ga­ta­vo­tai ga­ļai. Ne­aiz­mir­stiet par da­žā­dām sie­ra šķir­nēm un žā­vē­tiem aug­ļiem. Tor­tei va­ja­dzē­tu būt pil­dī­tai un ro­tā­tai ar aug­ļiem. Pēr­ti­ķim la­bāk pa­tiks vī­ni no sil­ta­jām zem­ēm – Dien­vid­ame­ri­kas, Spā­ni­jas, Itā­li­jas, Fran­ci­jas, Gru­zi­jas – ne­kā stip­rie al­ko­ho­lis­kie dzē­rie­ni. Pēr­ti­ķis lab­prāt no­gar­šos arī vie­tē­jos vī­nus. 2016. ga­da dzīv­nie­kam tīk pa­ēst, bet vēl vai­rāk vi­ņam pa­tīk kus­tē­ties, tā­pēc ne­pār­vēr­tiet ga­du mi­ju par pār­ēša­nās nak­ti. De­jo­jiet, sme­jie­ties, prie­cā­jie­ties no sirds! Tas ir pa­tī­ka­mi, ve­se­lī­gi un pa­tiks ugu­nī­ga­jam drau­gam.

Gan ko­šas, gan prak­tis­kas dā­va­nas

Pēr­ti­ķa gads būs pie­pil­dīts, ener­ģisks, košs un veik­smīgs tiem, kas ne­bai­dās ie­ka­rot sa­vu Eve­res­tu. Tā­pēc Jaun­ga­da dā­va­nas tu­vi­nie­kiem jā­iz­rau­gās ar īpa­šu vē­rī­bu. Ne­rau­go­ties uz strau­jo da­bu, Pēr­ti­ķim pa­tīk viss, kas sais­tīts ar lab­sa­jū­tas iz­bau­dī­ša­nu un lais­ku at­pū­tu. Uz­dā­vi­niet mī­ļo­ta­jai fit­ne­sa klu­ba vai ba­sei­na abo­ne­men­tu, SPA ma­sā­žu, sau­nu cen­tra ap­mek­lē­ju­mu, ek­skur­si­ju pa skais­tā­ka­jiem mu­ze­jiem, va­ka­ri­ņas pils res­to­rā­nā. Ta­ču tā glu­ži nav, ka pēr­ti­ķis ti­kai lē­kā un bau­da dzī­vi, viņš ir arī prak­ti­ķis, tā­pēc mī­ļo­ta­jam vī­rie­tim, brā­lim vai tē­vam va­rat dā­vi­nāt no­de­rī­gas lie­tas: dā­va­nu kar­ti būv­ma­te­ri­ālu vai me­dī­bu lie­tu vei­ka­lā, krek­lu kom­plek­tu, au­to­ma­šī­nas pie­de­ru­mus. Tu­vi­nie­kiem va­rat dā­vi­nāt sa­dzī­ves teh­ni­ku: su­lu spie­di, mik­se­ri, ma­tu fē­nu, ma­ni­kī­ra pie­de­ru­mus. Ko­lē­ģiem zem eg­lī­tes va­rat no­likt de­ko­ra­tī­vu sve­ci, van­nas bum­bu ar aug­ļu aro­mā­tu vai ek­so­tis­ku zā­ļu tē­ju. Pēr­ti­ķis ir iz­do­mas ba­gāts dzīv­nieks, tā­pēc, ie­sai­ņo­jot dā­va­nas, ļau­jie­ties ra­do­šam li­do­ju­mam. Pie­mē­ram, vī­na pu­de­li va­rat iz­ro­tāt ar Pēr­ti­ķa ga­da de­vī­zi: «Ta­gad vai ne­kad!» Gal­ve­nais, lai dā­va­nas sa­ņē­mē­ja se­jā uz­plauk­tu smaids. At­ce­rie­ties, ka pa­ša ro­kām ga­ta­vo­ta vai pār­do­mā­ti iz­ro­tā­ta dā­va­na sa­gā­dā vis­lie­lā­ko prie­ku. Ne­sko­po­jie­ties ar ko­šām krā­sām un ne­aiz­mir­stiet par sār­tas krā­sas nie­ci­ņiem. Tu­vi­nie­kiem un drau­giem no­sū­tiet ap­svei­ku­ma kar­tī­tes. Nav sva­rī­gi – elek­tro­nis­ki vai pa past­u, bet ne­sko­po­jie­ties ar la­ba vē­lē­ju­miem un sir­snī­giem vār­diem. Pēr­ti­ķis no­vēr­tēs at­vēr­tī­bu un drau­dzī­gu­mu.