Foto

Šodien plkst.12 medijiem tika izrādīti Rīgas pils Svētku zāles jaunākie griestu gleznojumi un Valsts prezidentu portretu galerijas papildinājumi. Klātesošos uzrunāja Valsts prezidenta kancelejas vadītājs Andris Teikmanis, Rīgas pils atjaunošanas padomes locekle, Latvijas Nacionālā Mākslas muzeja direktore Māra Lāce, jaunāko griestu gleznojumu autori Andris Eglītis un Aleksejs Naumovs, kā arī bijušā Valsts prezidenta Vējoņa portreta autore Frančeska Kirke. Rīgas pilī par 62 145 eiro tapuši jauni griestu gleznojumi un papildināta prezidentu portretu galerija. Rīgas pils Svētku zāles divus griestu gleznojumu - Naumova "Tautas manifestācijas Daugavmalā" un Eglīša "Latvijas Republikas dibināšana 1918.gada 18.novembrī" izgatavošanas un uzstādīšanas izmaksas ir 51 155 eiro. Lēmumu par gleznojumu nepieciešamību pieņēma Rīgas pils atjaunošanas padomes 2017.gadā. Savukārt māksliniece Kirke ir pabeigusi bijušā Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa portretu, kas kopā ar rāmi izmaksāja 10 990 eiro.

Pie Saeimas šodien sākās mēnesi ilga organizācijas "Dzīvnieku brīvība" akcija, kuras laikā aktīvisti sēdēs sprostā un šādi aicinās aizliegt Latvijā zvēraudzēšanu. Kā informēja dzīvnieku aizstāvības organizācijas "Dzīvnieku brīvība" pārstāvji, sprostos sēdēšanas akcija notiks saistībā ar septembrī gaidāmajiem Saeimas balsojumiem par grozījumiem Dzīvnieku aizsardzības likumā, kas varētu noteikt kažokzvēru audzēšanas aizliegumu Latvijā. Dzīvnieku aizsardzības akcija "Mēnesis sprostā" norisināsies līdz 14.oktobrim, un to organizē dzīvnieku aizsardzības biedrība "Dzīvnieku brīvība". 30 dienas un naktis pie Saeimas lielā metāla sprotā un infoteltī nepārtraukti atradīsies cilvēki, mudinot Saeimas deputātus balsot par zvēraudzēšanas aizliegumu Latvijā.

No 30.augusta līdz 3.oktobrim visā Latvijas teritorijā norisinās militārās mācības "Namejs 2021". Šogad militārajās mācībās "Namejs 2021" piedalīsies 9990 karavīru. 9375 dalībnieki būs no Latvijas, bet 615 būs sabiedroto karavīri no Polijas, Igaunijas, Nīderlandes, Norvēģijas un Lietuvas. Šogad militārās mācības lielā mērā sakrīt ar Krievijas un Baltkrievijas kopīgajām mācībām "Zapad 2021", kuras šogad norisināsies no 10.septembra līdz 16.septembrim. Aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP) sacīja, ka oficiāli kaimiņvalstu militārajās mācībās piedalīsies aptuveni 13 000 karavīru, bet vairāki mediji ziņo, ka iesaistīto karavīru skaits, ņemot vērā Krievijas teritorijas plašumu, varētu sasniegt pat 200 000. Militāro mācību "Namejs 2021" uzdevumi ir izvērtēt un pilnveidot Nacionālo bruņoto spēku komandvadības sistēmu, stiprināt sadarbību starp vienībām, pārbaudīt un pilnveidot apgādes jautājumus, gaisa un sauszemes operāciju integrācijas procedūras, kā arī īstenot un izvērtēt taktiskās operācijas hibrīda un konvencionāla konflikta apstākļos.

Valsts prezidents Egils Levits un Andra Levites kundze tiekas ar Tokijas paraolimpisko spēļu dalībniekiem.

Patlaban centrā uzturas 260 cilvēki, tostarp, bērni. Covid-19 situācijas kontrolēšanai centrā no otrdienas izsludināts karantīnas režīms. Šāds lēmums pieņemts, ņemot vērā saslimstības ar Covid-19 rādītājus valstī un to, ka tikai aptuveni 50% patvēruma meklētāju ir izvēlējušies vakcinēties pret Covid-19.

Vakar, 4. septembrī, dzejnieka Aleksandra Čaka 120.jubilejas noskaņās notika mūsdienu kultūras forums "Baltā nakts". 2021.gada "Baltās nakts" tēma bija "Iedomu spoguļi", kas aizgūta no Čaka 1937.gadā publicētā tāda paša nosaukuma dzejas krājuma. Jau tradicionāli "Baltā nakts" nav iedomājama bez atraktīvām un uzrunājošām vides instalācijām. Šogad tās varēja vērot Bastejkalnā, Esplanādē un pie Māras dīķa. "Baltā nakts" Rīgā ir daļa no starptautiska projekta "Eiropas Baltās naktis", ko aizsāka piecas Eiropas galvaspilsētas - Brisele, Madride, Parīze, Rīga un Roma, un šobrīd šim tīklam ir pievienojušās pilsētas visā pasaulē. "Baltās nakts" ideja ir padarīt laikmetīgo mākslu pieejamāku iedzīvotājiem, vienu nakti gadā iesaistot interesentus daudzveidīgās mākslas norisēs. Avots: LETA

Šodien pēc vērienīgas pārbūves un teritorijas labiekārtošanas darbiem Mežaparka Lielā estrāde tiks atvērta apmeklētājiem, informēja Ziemeļrīgas kultūras apvienības direktores vietniece Iluta Goba. Apmeklētājiem ik dienu būs iespēja aplūkot Mežaparka Lielo estrādi, tās koncertzāli un apmeklēt izstāžu zālē eksponētās izstādes. Vienlaikus ar Mežaparka Lielās estrādes teritorijas atvēršanu publiskam apmeklējumam tiks vērtas durvis arī jaunās estrādes ēkas izstāžu zālei, kurā tiks atklāta Baibas Ābelītes izstāde "Atļautā ilūzija. Saknes".

Viesuļvētra "Ida" svētdien, virzoties no Meksikas līča puses, sasniegusi ASV Luiziānas štata krastu kā ceturtās kategorijas vētra, Maiami pavēstīja Nacionālais Viesuļvētru centrs (NHC). Vētras dēļ visa Ņūorleāna svētdien palikusi bez elektrības un Batonrūžā, kokam uzgāžoties mājai, gājis bojā viens cilvēks. Vēja ātrums brāzmās sasniedzis 240 kilometrus stundā (67 metrus sekundē), bet, pēc Luiziānas sasniegšanas, tā nedaudz zaudējusi spēku, un pašreiz tiek uzskatīta par trešās kategorijas vētru. NHC iepriekš brīdināja, ka tik spēcīga viesuļvētra var izraisīt katastrofālus postījumus, paisuma uzplūdus, spēcīgas lietavas un plūdus. Luiziānā bez elektroapgādes palikušas aptuveni 750 000 māju, un ASV prezidents Džo Baidens brīdināja, ka var paiet vairākas nedēļas līdz izdosies pilnībā atjaunot elektroapgādi. "Ida" virs Luiziānas nonākusi tieši 16 gadus pēc tam, kad štatu sasniedza postošā viesuļvētra "Katrina". Viesuļvētrā "Katrina" dzīvību zaudēja vairāk nekā 1800 cilvēku, tika nodarīti katastrofāli postījumi, Ņūorleānā un tās apkārtnē izraisījās plaši plūdi. Kopš tā laika reģionā aizsardzībā pret plūdiem investēti vairāki miljardi dolāru. Luiziānas gubernators Džons Bels Edvardss sacīja, ka "Ida" ir nopietnākais pārbaudījums Ņūorleānas vētru un plūdu aizsardzības sistēmai, bet norādīja, ka ir optimistiski noskaņots un uzskata, ka sistēma darbosies efektīvi. Gubernators sacīja, ka vairāk ir nobažījies par apgabaliem uz dienvidrietumiem no Ņūorleānas, jo tur nav tik labas aizsardzības pret plūdiem. Avots: LETA

Šodien vakarā opozīcijas partiju aktīvisti gatavojas piketēt pret obligātu vakcinēšanos pret Covid-19. Uz pasākumu mudināja ierasties Saeimas opozīcijas deputāts Aldis Gobzems (LK), kurš savu politisko darbību pašlaik pamatā balsta uz Covid-19 jautājumiem. Ierasties pasākumā solījuši arī topošās Aināra Šlesera partijas aktīvisti, kā arī atbalstu pauduši savulaik valdošajā koalīcijā pārstāvētās, bet vēlāk faktiski izirušās un no valdības izslēgtās partijas "Par cilvēcīgu Latviju" politiķi.

Kauguros jau sesto gadu pēc kārtas norisinājies starptautiskais Jūrmalas krāsu skrējiens, kurā dalībniekiem 5km distances laikā ir iespēja piedzīvot krāsu festivāla atmosfēru. "THE COLOR RUN " jeb Krāsu skrējiens ir unikāls un populārs visā pasaulē - katru gadu tas norisinās vairāk kā 200 pilsētās visā pasaulē.

Apvienotajos Arābu Emirātos izveidots pasaulē dziļākais peldbaseins. Tā dziļums sasniedz 60 metrus. "Deep Dive Dubai" peldbaseins satur 14 miljonus litru ūdens. Unikālais peldbaseins tika atvērta šī gada jūnijā. Šādu peldbaseinu nav iespējams redzēt nekur citviet pasaulē. Sākotnēji peldbaseina virsma neatšķiras ar nevienu citu iekštelpu baseinu, tas ir taisnstūra formas. Tomēr iegremdējoties baseinā atklājas pavisam cita, daudzslāņaina pasaule, vēsta "Daily Star".  Pasaules dziļākajā peldbaseinā ir attainota “nogrimusi pilsēta”. Tajā ir iespējams redzēt dzīvokli, ar tur esošo iedzīvi, zemūdens velotrenažieri un pat mašīnu. Šis peldbaseins ir iekļauts Ginesa rekordos, kā pasaulē dziļākais niršanas peldbaseins.

Turcijas viena no galvenajām eksporta precēm ir ar rokām austi paklāji. Ar bezpilota lidaparātu jeb dronu ir uzņemti kadri no kāda Antālijas Dosemealti rajona lauka, kurā var redzēt, kā žūst paklāji. Tūkstošiem paklāju ir novietoti tiešos saules staros, lai tie izžūtu pēc tam, kad tie ir tikti ar rokām mazgāti. Vasaras periodā Turcijā daudzviet var novērot šādus skatus. Zemes īpašnieks atzīst, ka šobrīd uz viņa lauka, kas ir redzams fotogrāfijā, žūst aptuveni 40 tūkstoši paklāju.

Ziemeļmaķedonijā novērota skaista debss parādība - meteorītu lietus. Šāds perseīdu meteoru lietus debesīs ir novērojams katru gadu augustā. Meteoru plūsma jeb zvaigžņu lietus ir debess parādība, kad var novērot meteorus, kuri ik pa laikam redzami nākam no viena debess apgabala (radianta). Šie meteori ir sīkas daļiņas, kuras milzīgā ātrumā nonāk Zemes atmosfērā un spilgti uzliesmo. Vairums daļiņu ir sīkākas par smilšu graudu un tās sadeg, nenonākot līdz Zemes virsmai. Vienīgi lielākās daļiņas spēj sasniegt Zemes virsmu (meteorīti).

Šodien notika Aināra Šlesera partijas "Latvija pirmajā vietā" dibināšanas kongress. Šlesers ar domubiedriem esot izstrādājuši redzējumu, kā valsti izvest no cilvēciskās, politiskās un ekonomiskās krīzes. Viņš apgalvo, ka esot savācis izcilu komandu, kas esot gatava ieviest Latvijā kardinālas pārmaiņas.

Vācija piektdien piemin 60.gadskārtu kopš Berlīnes mūra būvniecības sākuma. Pēkšņais toreizējās Austrumvācijas lēmums 1961.gada 13.augustā slēgt robežu šokēja visu pasauli, un noveda pie Berlīnes pilnīgas sašķelšanas, kas ilga 28 gadus, līdz 1989.gada 9.novembrī mūris krita līdz ar komunistisko režīmu. Piemiņas pasākumā Berlīnē piedalījās Vācijas prezidents Franks Valters Šteinmeiers un Berlīnes mērs Mihaels Millers. Šteinmeiers kapelā, kas uzcelta kādreizējā mūra vietā, uzsvēra, ka Berlīnes mūris bija netaisnīgas valsts pazīme, norādot, ka Austrumvācija pašas pilsoņu acīs nebija nedz suverēna, nedz likumīga. "1961.gada 13.augusts bija liktenīga diena mums, vāciešiem, un visai pasaulei, un diena, kas iznīcināja sapņus un cerības, kas nošķīra bērnus no vecākiem, kas sāpīgi un bēdīgi iejaucās neskaitāmu cilvēku dzīvēs," sacīja prezidents. 1961.gada 13.augusts, kad agrā rītā sākās Berlīnes mūra būvniecība, iekrita svētdienā. Komunistiskā režīma varasiestādes, domājams, šo datumu bija izvēlējušās tāpēc, lai cilvēkus, kuri baudīja vasaras atpūtu, pārsteigtu nesagatavotus. Slepenās operācijas "Roze" mērķis bija pilnībā nodalīt PSRS okupēto Berlīnes austrumu sektoru no Rietumberlīnes, kas pēc Otrā pasaules kara tika nodota Rietumu sabiedroto - ASV, Lielbritānijas un Francijas - kontrolē, un tās īstenošanai tika mobilizēti vairāki desmiti tūkstošu Austrumvācijas armijas karavīru un komunistiskās zemessardzes kaujinieku. "Antifašistiskās aizsardzības siena", kā to dēvēja komunistiskais režīms, bija iecerēta, lai apturētu austrumvāciešu masveidīgo bēgšanu uz Rietumiem, izmantojot tolaik relatīvi viegli šķērsojamo robežu starp tā dēvētās Vācijas Demokrātiskās Republikas galvaspilsētu un Rietumberlīni. Līdz 1961.gadam no 19 miljoniem austrumvāciešu 2,5 miljoni jau bija pārbēguši uz Rietumiem, un ik dienu "sociālistisko paradīzi" pameta vēl aptuveni 3000, raisot komunistisko varasiestāžu bažas, ka drīzumā viņu valsts varētu palikt vispār bez pilsoņiem. Agrā 13.augusta rītā Austrumvācijas armijas vienības bloķēja ielas un dzelzceļa līnijas, kas saistīja Berlīnes austrumu un rietumu sektorus, un sāka uzsliet dzeloņstiepļu žogu, kuru vēlāk aizstāja 155 kilometrus garš no betona blokiem veidots mūris, kas bija nodrošināts ar visu stingri apsargātai robežai nepieciešamo tehnisko aprīkojumu. Ir zināms par vismaz 136 cilvēkiem, kuri tikuši noslepkavoti, tiem cenšoties pārkļūt pār Berlīnes mūri, bet vēsturnieki lēš, ka kopējais to cilvēku skaits, kas nogalināti, kad mēģinājuši pārbēgt no Austrumvācijas uz Rietumiem, sasniedz sešus līdz septiņus simtus. Šodien Berlīnes mūris faktiski izzudis bez pēdām. Saglabājušies vien daži atsevišķi fragmenti, kas reģistrēti kā vēstures pieminekļi. Berlīnes mūris gandrīz 30 gadus kalpoja par spilgtāko Aukstā kara un sadalītās Eiropas simbolu. 1989.gada 9.novembrī Austrumvācijas komunistiskās varasiestādes, kuras bija satricinājuši arvien pieaugošie protesti, apjukumā paziņoja, ka robeža ar Rietumberlīni tiek atvērta, un dažu stundu laikā cilvēku pūļi jau mina kājām Dzelzs priekškaru, kas pusgadsimtu bija dalījis sašķelto Eiropu. Drīz pēc tam sākās Berlīnes mūra fiziska nojaukšana. 11 mēnešus vēlāk beidza pastāvēt arī Austrumvācija. Šteinmeiers norādīja, ka Berlīnes mūris ir atgādinājums neuztvert demokrātiju par pašsaprotamu. "Brīvība un demokrātija nekad nav dabas dota, nekad netiek iegūta vienreiz un uz visiem laikiem. Par brīvību un demokrātiju ir jācīnās, bet pēc tam jāaizsargā, jāaizstāv un jāsaglabā. Brīvībai un demokrātijai nepieciešama izlēmīga apņēmība un kaislība," norādīja Vācijas prezidents.

Piektdien atjaunotā Latvijas Okupācijas muzeja Latviešu Strēlnieku laukumā 1, Rīgā, kompleksa atslēgas svinīgi nodotas muzeja ekspozīcijas ierīkošanai, aģentūru LETA informēja VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs. Vēsturiskajai muzeja ēkai tapusi gaiša piebūve - Nākotnes nams. Pārbūves rezultātā muzejs ieguvis teju divas reizes plašākas telpas - telpas jaunajai ekspozīcijai, mūsdienīgus darba kabinetus, speciāli aprīkotas muzeja krātuves un arhīva telpas. Nama atjaunošana pabeigta, īstenojot pazīstamā latviešu arhitekta Gunāra Birkerta Latvijai dāvāto ideju. "Iesākumā bija vīzija. Vīzija melnajai Latviešu sarkano Strēlnieku muzeja ēkai pievienot gaišu piebūvi, to noslēdzot ar stikla sienu. Arhitekts Birkerts to aprakstīja kā Latvijas nesenās vēstures metaforu - no tumšās pagātnes uz gaišo tagadni, uz apskaidroto nākotni. Tas bija 2001.gada augustā, kad Rīga svinēja savu 800 gadu jubileju. No vīzijas līdz atslēgai tieši 20 gadi. Un te nu pavisam reāli mūsu acu priekšā ir nams, ko toreiz nosaucām par savu Nākotnes namu," pauda literatūrzinātnieks, ilggadējais Latvijas Okupācijas muzeja biedrības valdes priekšsēdis Valters Nollendorfs. Vienotu ansambli ar atjaunoto namu veido tam līdzās esošais vērienīgais vides objekts - memoriāls padomju okupācijas upuru piemiņai "Vēstures taktīla" desmit metru augstumā un 18 metru platumā, kas ir kā simbolisks apliecinājums saiknei starp šodienu un traģisko notikumu Latvijas vēsturē, kad 1941.gadā padomju režīms izsūtīja svešumā vairāk kā 15 000 Latvijas pilsoņu. Memoriāls aprīkots ar speciālām audiovizuālām iekārtām, kas ikdienā veido skaņas, vibrācijas un gaismas efektus. Tie iekļausies Rīgas pilsētas vidē un no šodienas ir pieejami sabiedrībai. Memoriāla skaņas risinājumus veidojis mākslinieks Voldemārs Johansons, atskaņotie represijās cietušo personu uzvārdi ir sintezēti ar "Tildes" mākslīgā intelekta tehnoloģijas palīdzību. Nākotnes nama priekšpagalmā, Daugavas pusē iestādīti seši bērziņi, kas atspoguļo ideju par bērzu birzi - latviskās ainavas nozīmīgu simbolu. Birkerta ieceres īstenošanai Strēlnieku laukumā bija dažādi šķēršļi, kuri kopīgiem spēkiem tika pārvarēti, pauda Griškevičs. Okupācijas muzeja ēkai un piemiņas memoriālam tika piešķirts nacionālā interešu objekta statuss un būvvaldes funkcijas tika nodotas Vides Aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai. Kopumā Latvijas Okupācijas muzeja pārbūvē, Padomju okupācijas upuru piemiņas memoriāla kompleksa izveidē un Strēlnieku laukuma sakārtošanā ieguldīti 10 434 869 eiro - Kultūras ministrija piesaistījusi valsts budžeta finansējumu 9 405 196 eiro, Latvijas Okupācijas muzejs līdzfinansējis 160 000 eiro, savukārt Eiropas Savienības fondu, valsts budžeta un Rīgas domes līdzfinansējums sastāda 869 673 eiro.

Tropiskā vētra "Fred" Dominikānā atstājusi bez elektroapgādes apmēram 300 000 klientu, paziņojušas amatpersonas. Vētra, kas Dominikānā plosījās trešdien, atnesusi spēcīgas lietusgāzes, kas izraisījušas ūdens līmeņa celšanos upēs un kanalizācijas sistēmu applūšanu. Vairākos galvaspilsētas Santodomigo rajonos, bažījoties par iespējamiem plūdiem, cilvēki aicināti evakuēties no saviem mājokļiem. Avots: LETA

Turcijas ziemeļos lietusgāžu izraisītos plūdos gājuši bojā pieci un pazudis bez vēsts viens cilvēks, ceturtdien paziņoja amatpersonas. Plūdi trešdien piemeklēja Bartinas, Kastamonu, Sinopas un Samsunas provinces Melnās jūras piekrastē. Stihija sagrāva ēkas un tiltus. Cilvēki tika evakuēti ar helikopteriem no māju jumtiem. Sagrūstot tiltam Bartinas provincē, tika ievainoti 13 cilvēki. Daudzviet tika pārtraukta elektroapgāde. Avots: LETA

Vietējie iedzīvotāji vainoja pusaudža nāvē sīriešus, taču detalizētāka informācija par kautiņu pagaidām nav pieejama. Sadusmoti vietējie iedzīvotāji trešdienas vakarā Ankaras Altindagas rajonā apmētāja ar akmeņiem dzīvokļus, kuros, viņuprāt, dzīvo sīrieši un izlaupīja veikalus, ziņoja vietējiem mediji. Sociālajos medijos publiskotajos video redzams, ka izdemolētas arī automašīnas. Turcijas Sarkanais Pusmēness tviterī ziņoja, ka kāds sīriešu bērns guvis galvas traumu, kad dzīvoklī trāpījis akmens. Ceturtdienas rītā situācija bija pakļauta kontrolei, tviterī paziņoja Ankaras gubernatora birojs, aicinot cilvēkus neņemt vērā provokatīvus ziņojumus. Nekārtības izraisīja 18 gadus veca jaunieša nāve trešdien kautiņā Altindagā. Ziņu aģentūra "Anadolu" vēstīja, ka saistībā ar notikušo aizturēti divi ārvalstu pilsoņi. Vietējie iedzīvotāji vainoja jaunieša nāvē sīriešus. Turcijā dzīvo vairāk nekā četri miljoni bēgļu, no kuriem 3,6 miljoni ir sīrieši. Negatīvs noskaņojums pret migrantiem Turcijā pēdējās nedēļās ir pieņēmies spēkā, sociālajos medijos izplatoties attēliem, kuros redzams kā simtiem afgāņu nelegāli šķērso Irānas robežu ar Turciju. Turcijas lielākā opozīcijas partija Republikāniskā tautas partija (CHP) solījusi nosūtīt migrantus atpakaļ uz to izcelsmes valstīm. Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans trešdien intervijā televīzijā sacīja, ka tiek celts žogs uz robežas ar Irānu un Irāku, lai novērstu nelegālu migrāciju. Avots: LETA

Panamas kravas kuģis, kurš pārvadā šķeldu, netālu no Japānas Hachinohe ostas uzskrējis sēklim, vēsta "Gcaptain". Kā rezultātā lielais kuģis vairs nespēj izkustēties. Negadījums noticis pateicoties sliktajiem laika apstākļiem. Kuģa kapteinis īsi pirms nelaimes bija sazinājies ar Japānas krasta apsardzi, minot, ka slikto laika apstākļu dēļ ir ļoti grūti orientēties. Šobrīd kuģis ir izlaidis enkuru un stāv stabili vietā, kur uzskrēja sēklim. Uz kravas kuģa atradās 21 apkalpes loceklis, kā vēsta paziņojums, tad neviens cilvēks nav cietis. Visi apkalpes locekļi ir evakuēti no kravas kuģa. Tiek ziņots, ka daļa no kravas, kas atradās uz kuģa ir nozaudēta jeb nogrimusi, pateicoties sabojātajai korpusa daļai.

Vācijas iedzīvotājus trešdien sagaida būtiski dzelzceļa satiksmes traucējumi, jo vilcienu vadītāji sākuši streiku saistībā ar nesaskaņām par atalgojuma palielināšanu. Vilcienu operators "Deutsche Bahn" atcēlis 75% reisu tālsatiksmes maršrutos un prognozē, ka satiksmes traucējumi ietekmēs arī reģionālos maršrutus. Streiks sākās otrdienas vakarā, kad darbu pārtrauca kravas vilcienu vadītāji, kam trešdienas naktī pievienojušies arī pasažieru vilcienu vadītāji. Paredzams, ka streiks ilgs līdz piektdienai plkst.2 (plkst.3 pēc Latvijas laika), un "Deutsche Bahn" sola atjaunot vilcienu satiksmi nedēļas nogalei. Ar šo streiku arodbiedrība vēlas panākt labāku atalgojumu vilcienu vadītājiem. Starp tās prasībām ir algu palielināšana par 1,4% un prēmijas 600 eiro apmērā šajā gadā, kā arī algu paaugstināšana vēl par 1,8% nākamgad. "Deutsche Bahn" piedāvājis algas divos posmos palielināt par 3,2%, taču abas puses nav spējušas vienoties par šo paaugstinājumu stāšanos spēkā. Avots: LETA