Foto

Pēc gadumijā Horvātijā notikušās 6,4 magnitūdu spēcīgās zemestrīces netālu no Petrinjas pilsētas parādījušies milzu zemes krāteri, kuri, pēc vietējo sacītā, kļūst lielāki. Pēc ekspertu teiktā, bedres veidojas karsta procesa rezultātā - iežu šķīšana pazemes ūdeņos.

Šogad 27. oktobrī pasaules mēroga rakstniekam, pilsētas un sieviešu apdziedātājam, latviešu modernās dzejas pamatlicējam Aleksandram Čakam apritēs 120. jubileja. Rīgas pašvaldības kultūras iestāžu apvienības Aleksandra Čaka memoriālajam dzīvoklim-muzejam ir daudz ieceru skaistām A. Čaka 120. dzimšanas dienas svinībām. Taču, ņemot vērā neziņu par to, kā vīruss ietekmēs radošās ieceres un mūsu dzīvi, visu dzejnieka jubilejas gadu – klātienē vai attālināti, tiešsaistē vai plecu pie pleca – mēs varēsim būt kopā caur dzejnieka dzeju, poēmām, stāstiem un atmiņām.   Kad tas atkal būs atļauts, Aleksandra Čaka memoriālais dzīvoklis-muzejs gaidīs visus interesentus ciemos klātienē. Muzejs ir A. Čaka pēdējā dzīves vieta, kur viņš dzīvojis no 1937. gada līdz 1950. gadam. Padomju laikā daļa no istabām tika izīrētas. Lāčplēša ielas 48/50 nama 14. dzīvoklī dzīvojuši daudzi slaveni latviešu literatūras darbinieki, uzturot spēkā literārās dzīves vērtības. Unikālā kārtā saglabātas dzejnieka mēbeles, bibliotēka, vērtīgi mākslas darbi, sadzīves priekšmeti, fotoattēli, rokraksti, apģērbi un tekstilijas. Dzīvoklī saglabājusies dzejnieka darbus un pasaules skatījumu caurstrāvojošā īpašā aura. Pagājušajā gadā, kad muzejs svinēja savu pastāvēšanas 20 gadu jubileju, tas tika renovēts.

Vācijas varasiestādes jau sestdien brīdināja sabiedrību par plūdiem valsts rietumdaļā. Kūstot sniegam un ledum, upes pārplūst, tādējādi ūdens "iziet" no krasta. Palielinātā ūdens daudzuma dēļ, Ķelnē palīdzību vajadzēja sniegt četriem vīriešiem, kuri ar piepūšamo laivu bija iekļuvuši krācēs. Savukārt Francijā pateicoties spēcīgām lietusgāzēm, Nouvelle Aquitaine, Overņas-Ronas-Alpu un Oksitānijas reģionos tika izsludināti plūdu draudi. Francijas varasiestādes brīdināja sabiedrību, ka plūdi var būt gan pilsētās, gan lauku apvidos. Bīstamie laika apstākļi var radīt ilgstoši spēcīgus nokrišņus.

Francijas galvaspilsētā Parīzē pirmdien norobežoti vairāki posmi Sēnas krastos, jo upe draud pārplūst. Vairāki tuneļi un celiņi upes krastos jau ir pārplūduši un vairākās vietās slēgtas kāpnes, kas ved līdz Sēnai. Slēgta arī mākslīgā sala, kas atrodas upē netālu no Eifeļa torņa. Galvaspilsētā izsludināts brīdinājums par plūdu iespējamību. Parīzē pēdējās dienās spēcīgi lijis, izraisot ūdens līmeņa celšanos Sēnā. Spēcīgas lietavas izraisījušas plūdus arī citur Francijā, tostarp dienvidos, kur lietus dēļ slēgti ceļi. Svētdien Francijas ziemeļos noslīka 70 gadus vecs vīrietis, ziņoja mediji. Tikmēr meteorologi prognozē, ka lietus turpināsies, un vairākos apgabalos Francijas ziemeļos un dienvidrietumos izsludināti meteoroloģiskie brīdinājumi.

ASV austrumu piekrasti pirmdien skārusi spēcīga sniega vētra, kuras dēļ atcelti tūkstošiem avioreisu, slēgtas skolas un traucēts vakcinācijas centru darbs. Nacionālais Meteoroloģijas dienests (NWS) izsludinājis brīdinājumus par vētru no Virdžīnijas līdz Meinai. ASV austrumu piekrastē spēcīgu snigšanu pavada vēja brāzmas, kas sasniedz ātrumu 80 kilometri stundā (22 metru sekundē). Ņujorkā vētras dēļ izsludināts ārkārtējais stāvoklis, kas nozīmē, ka ierobežota pārvietošanās, izņemot būtisku iemeslu dēļ, bērni skolās mācās attālināti un pārcelti pieraksti uz vakcinēšanos pret jauno koronavīrusu. Sniega tīrītāji un sāls kaisītāji Ņujorkā strādā pastiprinātā režīmā. Ņujorkā vētras dēļ arī aizliegta ēdināšana ārpus mājām, kas ir kārtējais trieciens pandēmijas novājinātajiem restorāniem. Vētras dēļ atcelti vairāk nekā 1500 avioreisu, galvenokārt Ņujorkā, Bostonā, Filadelfijā un Vašingtonā. Lagardijas lidostā atcelti 90% lidojumu, bet Džona Kenedija starptautiskā lidostā atcelti 70% reisu un tik pat atcelti arī Ņuarkas lidostā. Meteorologi prognozē, ka Ņujorkā snigšana turpināsies līdz otrdienas rītam, un sniega segas biezums var pārsniegt 50 centimetrus. Vašingtonā, kur sniegs un ledus krājas kopš svētdienas, ASV prezidents Džo Baidens slikto laikapstākļu dēļ atcēla vizīti Valsts departamentā. Līdz otrdienai atlikta arī plānotā skolu atvēršana tūkstošiem bērnu, kas pandēmijas dēļ lielāko gada daļu mācījušies attālināti. Spēcīga snigšana gaidāma arī Ņūdžersijā, Filadelfijā un Konetikutā. Ņūdžersijā izsludināts ārkārtējais stāvoklis, ļaujot varasiestādēm slēgt ceļus, evakuēt cilvēkus un rekvizēt aprīkojumu, kas nepieciešams sabiedrības drošībai. Ņūdžersijas gubernators Fils Mērfijs brīdināja, ka iespējami elektroapgādes traucējumi, un ieteica cilvēkiem laikus uzlādēt telefonus un citas ierīces. Ārkārtējais stāvoklis izsludināts arī Filadelfijā, kur pirmdien slēgtas valdības ēkas.

29. janvārī bezmaksas tiešraidē no Liepājas koncertzāles "Lielais dzintars" Liepājas Simfoniskais orķestris aizsāka jaunu koncertu ciklu SIMFONIJA TUVĀK ar mērķi iepazīstināt klausītājus ar pasaules simfoniskā repertuāra stūrakmeņiem. "Pagājušajā piektdienā gūtā svētku sajūta nepamet vēl šobrīd. Laikam mēs visi bijām pamatīgi izsalkuši pēc skaistuma, ja vairāki tūkstoši mājsaimniecību reizē ar Liepājas simfonisko orķestri piedzīvoja Mocartu," savu sajūsmu un pateicību klausītājiem neslēpj orķestra vadītājs Uldis Lipskis, "Paldies jums par sirsnīgajiem komentāriem no tik daudzām tuvām un tālām vietām."

Meksikāņu mākslinieks Karlos Alberto Grasias Hernandezs (34) kopš bērnības aizrāvies ar mākslu. Tagad Covid-19 pandēmijas dēļ viņš iespaidīgos 3D darbus rada savās mājās.

Pēc aizdomīgas somas konstatēšanas, Austrijas muitas pārstāvji kādā koferī atrada kopumā 74 hameleonus, kuri ir aizsargājami un tos nav atļauts šādi pārvietot. Eksotiskie dzīvnieki tika nogādāti medicīniskai aprūpei Vīnes zoodārzā.

Briselē pie galvenās dzelzceļa stacijas policija svētdien izklīdinājusi nesakcionētu protesta akciju pret ierobežojumiem, kas ieviesti, lai apturētu Covid-19 pandēmiju. Vismaz 200 cilvēki tikuši aizturēti. Policija paziņojusi, ka pēc personības noskaidrošanas aizturētie tiks atbrīvoti, ja tie uzvedīsies mierīgi un nebūs citu iemeslu to arestēšanai. Pēc grautiņiem, kādos izvērsušies protesti pret karantīnas ierobežojumiem kaimiņos esošajā Nīderlandē, arī Beļģijā pastāv bažas par iespējamajām nekārtībām. Svētdien Briselē bija vērojama masīva policijas klātbūtne, un kārtības sargi aicinājuši ļaudis atturēties no parādīšanās centrālās stacijas un Atomiuma skulptūras apkārtnē, brīdinot, ka pretējā gadījumā viņus var aizturēt. Beļģijā jau vairākas nedēļas ir spēkā komandantstunda, taču līdz šim nav bijuši lieli protesti pret karantīnas ierobežojumiem.

Sestdien, 30. janvārī, ar krāšņu finālšovu noslēdzās Latvijas Radio 2 aptauja "Muzikālā banka 2020", kurā gada vērtīgākās dziesmas titulu ieguva Intara Busuļa izpildītā dziesma "Dejo vientulību". Par otru vērtīgāko dziesmu tika atzīta Carnival Youth izpildītā "Vasara bez internetiem", savukārt trešo vietu ieņēma Triānas parka un Igo kompozīcija "Mālos pelēkos". Par gada vērtīgākas dziesmas titulu šovakar sacentās 15 klausītāju iemīļotākās un žūrijas atzinību guvušās kompozīcijas.

Krievijā notiekošajās protesta akcijās pret opozīcijas līdera Alekseja Navaļnija apcietināšanu aizturēto skaits svētdien sasniedzis vismaz 5021, ziņo nevalstiskā organizācija "OVD-Info", kas Krievijā veic politieslodzīto uzskaiti. Tas ir lielākais aizturēto skaits vienas protesta akcijas laikā, kāds jebkad reģistrēts mūsdienu Krievijā. Vladivostokā, kur protesta akcijas svētdien sākās pirmās, policija aizturējusi vismaz 129 cilvēkus. Daudz aizturēto ir arī Sibīrijas pilsētās. Piemēram, Krasnojarskā aizturēti 194 demonstranti. Īpaši liela demonstrācija notikusi Novosibirskā, kur ielās izgājuši vairāki tūkstoši cilvēku, kas skandēja "Putins zaglis". Arī te aizturēti 103 cilvēki. 180 cilvēki aizturēti Ņižņijnovgorodā, Tverā - 124, Voroņežā 122. Permā aizturēti 40, bet Novokuzņeckā 36 protestētāji. Starp aizturētajiem ir arī radiostacijas "Eho Moskvi" Samāras redakcijas galvenais redaktors. Kopumā saņemtas ziņas par aizturēšanām 87 pilsētās. Maskavā, kur akcijas sākums bija paredzēts plkst.12 (plkst.11 pēc Latvijas laika), intensīvas aizturēšanas sākās vēl pirms tam, un to varēja vērot neatkarīgā televīzijas kanāla "Doždj" tiešajā ēterā. Sākotnēji Navaļnija līdzgaitnieki aicināja ļaudis pulcēties pie Federālā drošības dienesta (FSB) galvenās mītnes, taču Maskavas centrs svētdien tika slēgts. Varasiestādes slēdza gājējiem Sarkano laukumu un galvenās ielas galvaspilsētas centrā, kā arī septiņas metro stacijas. Mainīti tika arī sabiedriskā virszemes transporta maršruti. "Pilsētas centrs pārvērties nepieejamā cietoksnī," ziņoja radiostacijas "Eho Moskvi" korespondents, piebilstot, ka visur redzami policisti, metāla barjeras un policijas autotransports aizturēto pārvietošanai. FSB galvenās mītnes apkārtnē bija slēgti vairāki veikali un kafejnīcas. Tāpēc protesta akcijas rīkotāji mainīja pulcēšanās vietas, un protestēji, izmantojot nelielas šķērsielas un pagalmus, devās gājienā uz cietumu "Motroskaja tišina", kur atrodas apcietinātais Navaļnijs. "Doždj" ziņo, ka arī tur notikusi cilvēku aizturēšana. Kopumā Maskavā aizturēti vairāk nekā 1600 cilvēki. Starp aizturētajiem bija arī Navaļnija dzīvesbiedre Jūlija. Aizturēts arī vēsturnieks, publicists un Cilvēktiesību padomes loceklis Nikolajs Svanidze. Jūlija Navaļnija pēc protokola sastādīšanas par mītiņu rīkošanas noteikumu pārkāpumu vakarā tikusi atbrīvota, taču pirmdien plkst.10 (plkst.9 pēc Latvijas laika) viņai jāierodas tiesā. "Doždj" vēsta, ka pie metro stacijas "Tverskaja" kāds vīrietis esot aplējies ar benzīnu un aizdedzinājies. Vīrietis ar stipriem apdegumiem nogādāts slimnīcā, un šobrīd atrodas reanimācijas nodaļā. Par viņa rīcības motīviem ziņu pagaidām nav. Lai gan Navaļnija štābs jau paziņojis, ka protesta akcija ir beigusies, ne visi ļaudis vēlējušies izklīst, un tiek ziņots, ka Maskavā un Sanktpēterburgā turpinās aizturēšanas. Arī Sanktpēterburgā dienas gaitā pilsētas centrs bija slēgts. Otrajā lielākajā Krievijas pilsētā notikušas arī nelielas sadursmes starp protestētājiem un policiju. Cita starpā Sanktpēterburgā uz neilgu laiku aizturēts Krievijā pazīstamais reperis "Oxxxymiron", bet kopumā aizturēti vismaz 1116 protestētāji. Saskaņā ar "OVD-Info" datiem starp aizturētajiem ir vismaz 93 žurnālisti. Cilvēktiesību aizstāvji ziņo, ka policisti vismaz 51 cilvēku aizturēšanas laikā piekāvuši. Atšķirībā no pagājušās nedēļas nogales policija svētdien lietojusi ne tikai stekus, bet arī elektrošoka ierīces. Solidaritātes akcijas ar Krievijas opozīciju notikušas arī citviet pasaulē. Piemēram, Parīzē ielās izgājuši aptuveni 200 cilvēku, vēsta laikraksts "Novaja Gazeta". Solidaritātes mītiņš noticis arī Amsterdamā. Tikmēr ASV nosodījušas vēršanos pret miermīlīgajiem demonstrantiem un pieprasījušas Navaļnija atbrīvošanu. "ASV nosoda pastāvīgu skarbas taktikas pielietošanu no Krievijas varasiestāžu puses pret miermīlīgiem protestētājiem un žurnālistiem, kas turpinās divas nedēļas pēc kārtas," tviterī paziņojis valsts sekretārs Entonijs Blinkens. Kā ziņots, iepriekšējā nedēļas nogalē notikušajās protesta akcijās visā Krievijā kopumā aizturēti 4002 cilvēki. Savukārt Maskava, reaģējot uz Blinkena paziņojumu, apsūdzējusi Vašingtonu par iejaukšanos Krievijas iekšējās lietās. Neskatoties uz aso varasiestāžu reakciju uz nesankcionētajām protesta akcijām, vietējie mediji lēš, ka svētdien vairākās pilsētās ielās izgājis lielāks skaits protestētāju nekā 23.janvārī. Kā vēsta vietējie izdevumi, vairāk cilvēku piedalījušies protestos Novosibirskā un Jekaterinburgā. Tur, pēc mediju apsēm, ielās izgājuši vairāk nekā 12 tūkstoši demonstrantu. Tīmekļa izdevums "Otkritije Media" raksta, ka 40 lielākajās Krievijas pilsētās protestos piedalījušies 60 līdz 100 tūkstoši cilvēku. Tikai Maskavā akcijas apogeja brīdī tās dalībnieku skaits varētu būt sasniedzis 15 000. Tajā pašā laikā Maskavas policija apgalvo, ka protesta akcijā galvaspilsētā piedalījušies tikai 2000 cilvēku.

Serbijas galvaspilsētā trešdien atklātais viduslaiku prinča milzīgais piemineklis sabiedrībā izsaucis pretrunīgus vērtējumus, pieminekļa cienītājiem cildinot tā daiļumu, bet kritiķiem to peļot kā kiču, kas sabojā pilsētas laukumu. 12.gadsimta princis Stefans Nemaņa tiek godināts kā serbu valsts izveidotājs, un viņa 23 metrus augstais piemineklis tagad uzstādīts Belgradas krastmalas rajonā. Serbijas prezidents Aleksandrs Vučičs pieminekli cildināja, sakot, ka tas esot skaistākais, ko viņš jebkad redzējis. "Šis piemineklis ir liels, jo mūsu stāsts ir liels. Tas ir smags, jo mūsu vēsture bieži tāda ir bijusi," atklāšanas ceremonijā, kurā piedalījās vairāki simti cilvēku, sacīja prezidents. Daudzie kritiķi tomēr ir citās domās, vēsturniekiem, māksliniekiem un arhitektiem norādot, ka piemineklis ir tik bezgaumīgs, ka tas banalizē vēsturi, ko tam būtu jāreprezentē. Kāds pazīstams arhitekts pieminekli nodēvējis par "urbāno terorismu". "Tas ir kroplīgs, tas ir kičs un sabojā skaisto stacijas ēku," laikrakstam "Danas" sacīja vēsturniece Dubravka Stojanoviča, izsakoties par netālo 19.gadsimta beigu staciju, kas līdzās milzīgajam piemineklim šķietami sarāvusies maza. Piemineklī princis attēlots ar nopietnu sejas izteiksmi un zobenu rokās, stāvot uz milzīgas bizantiešu bruņucepures, kas veido pusi no pieminekļa augstuma. Sociālajos medijos piemineklis jau izpelnījies zobgalības, dažiem norādot, ka princis izskatās pēc "Gredzenu pavēlnieka" Sarumana, kas stāv uz šokolādes olas. Pieminekļa izmaksas tiek turētas noslēpumā. Pilsētas amatpersonas izmaksām noteikušas slepenības statusu līdz 2023.gadam. Belgradas vicemērs Gorans Vesi paudis aizstāvības vārdus piemineklim. "Par Eifeļa torni un Brīvības statuju arī bija dažādi viedokļi. Labs mākslas darbs vienmēr izsauc dažādus viedokļus un kritiku, un neviens nepamana sliktos," atgādināja amatpersona.

Otrdien, 26. janvārī, apritēja gads kopš helikoptera avārijas, kurā bojā gāja NBA zvaigzne basketbolists Kobe Braiants ar meitu.

Farmācijas muzeja misija ir radīt Latvijas sabiedrībā priekšstatu par farmāciju kā medicīnas nozari vēsturiskajā gaitā, kā arī veidot izpratni par tās nozīmību veselīgas sabiedrības attīstībā.

"Latvijas pasts" izdevis pastmarku Latvijas Republikas atzīšanas "de iure" 100. gadadienā, ko atzīmē šodien, 26. janvārī.

Spītējot Covid-19 pandēmijas dēļ noteiktajiem ierobežojumiem, otrdien Austrālijā tūkstošiem cilvēku pulcējās demonstrācijās, lai kolonizācijas sākuma atceres dienā, ko svinību kritiķi dēvē par Iebrukuma dienu, atgādinātu par netaisnībām un ciešanām, ko pieredzējuši kontinenta pirmiedzīvotāji. Kaut arī publiskās sanāksmēs liegts pulcēties vairāk par 500 cilvēkiem, akcijā parkā Sidnejas centrā bija pulcējušies aptuveni 2000. Vismaz pieci cilvēki aizturēti, un viens apsūdzēts par uzbrukumu policijai. Likumsargi gan izteicās atzinīgi par to, ka akcija pamatā bijusi miermīlīga. Varasiestādes atteicās atcelt dalībnieku skaita ierobežojumu, neraugoties uz to, ka Sidnejā jau nedēļu nav konstatēts neviens jauns koronavīrusa gadījums. Tūkstošiem cilvēku piedalījās demonstrācijās arī citās lielajās Austrālijas pilsētās, rīkotājiem mudinot dalībniekus lietot sejas maskas un ievērot sociālo distancēšanos, kur tas ir iespējams. Melburnā demonstrācijā piedalījās 10 000 cilvēku. Dalībnieki bija sadalījušies 100 cilvēku lielās grupās, šādi ievērojot spēkā esošos ierobežojumus Oficiāli 26.janvārī tiek atzīmēt Austrālijas diena, bet ik gadu šajā datumā tiek rīkotas protesta demonstrācijas, vēršot uzmanību uz Austrālijas pirmiedzīvotāju ciešanām un netaisnībām, ko pieredzējusi aborigēnu kopiena. Regulāri izskan aicinājumi valdībai mainīt valsts svētku datumu. Mūsdienu Austrālijas valsts sākumu svinības ir sēru laiks aborigēniem, kas šajā kontinentā dzīvojuši 65 000 gadu un britu kolonistu ierašanos 1788.gadā uzskata par sākumu diviem sāpju un ciešanu gadsimtiem. Austrālijas diena par valsts svētku brīvdienu oficiāli tika pasludināta tikai 1994.gadā. Tuvojoties pretrunīgajam datumam, sociālajos medijos populāri kļuva protestētāju tēmturi, tādi kā "Iebrukuma diena 2021" un "Vienmēr bija, vienmēr būs". Tiesa gan, kā liecina mediju grupas "Fairfax" laikrakstu veiktā sabiedriskās domas aptauja, 48% iedzīvotāju ir pret valsts svētku dienas datuma pārcelšanu, un tikai 28% to atbalsta.

Pēc Vācijas lēmuma cīņā ar pandēmiju klasificēt Čehiju kā augsta riska valsti, pirmdien uz abu valstu robežas iestrēgušas aptuveni 400 automašīnas. Kopš svētdienas cilvēkiem no augsta riska valstīm, ierodoties Vācijā, jāuzrāda negatīvs Covid-19 tests, kas veikts aizvadīto 48 stundu laikā. Rezultātā robežas šķērsošanas punktā pie Folmovas izveidojusies automašīnu rinda trīs kilometru garumā. Automašīnu rinda vairāku kilometru garumā izveidojusies arī pie mobilā Covid-19 testēšanas punkta Čehijas pusē. Cilvēkiem nākas gaidīt vairākas stundas, lai veiktu Covid-19 testu.

Nīderlandes politiķi pirmdien nosodījuši nekārtību dalībniekus, kas dienu iepriekš pandēmijas dēļ ieviestās komandantstundas laikā desmit pilsētās uzbruka policijai, demolēja ēkas un dedzināja automašīnas. "Tas ir nepieņemami," paziņojis premjerministrs Marks Rite. "Tam nav nekāda sakara ar protestēšanu, tā ir noziedzīga vardarbība, un tā mēs pret to izturēsimies." Vissmagāk cietusi Eindhovena, kur notika policijas sadursmes ar nekārtību dalībniekiem, kas pielaida uguni automašīnai, apmētāja likumsargus ar akmeņiem un pirotehniku, dauzīja ēku logus un izlaupīja stacijas lielveikalu. "Mana pilsēta raud, un arī es raudu," atzinis Eindhovenas mērs Džons Joricma, emocionālā preses konferencē svētdienas vakarā nekārtību dalībniekus nosaucot par "pasaules atkritumiem". "Man ir bail. Ja mēs turpināsim iet šajā virzienā, mēs nonāksim pie pilsoņkara," viņš brīdinājis. Nekārtības notika pirmajā nedēļas nogalē, kad ieviesta nakts komandantstunda, tomēr pilsētu mēri brīdina - tie nav par pilsoniskajām tiesībām noraizējušies cilvēki, kas rīko nekārtības. "Šīs demonstrācijas pārņem cilvēki, kas grib tikai vienu - nekārtības," norādījis Neimegenas mērs Huberts Brulss. Amsterdamā aizliegtās demonstrācijas un nekārtību gaitā aizturēti 190 cilvēki, bet Eindhovenā - vismaz 55.