Foto

Naktī no sestdienas uz svētdienu Latvijas debesīs novērota ziemeļblāzma. Fotogrāfijas tapušas Kurzemē.

«Es esmu atradusi vārdu, kas ļoti precīzi raksturo manu dzīvi šodien – tā ir laiskošanās. Tik laiska dzīve man nav bijusi nekad, septiņdesmit gadu esmu skrējusi un visu ko darījusi, mēģinot apvienot darbu teātrī, kino un televīzijā ar pienākumiem ģimenē, bet laiskoties ir tik brīnišķīgi!» saka skatītāju mīlētā teātra un kino aktrise Baiba Indriksone. «Vella kalpu» daiļā krogus meiča Lēne un «saldmēlīte» Olita leģendārajā Jāņa Streiča filmā «Limuzīns Jāņu nakts krāsā». Šodien, 22. februārī, viņai 90. šūpuļsvētki.

No Pekinas olimpiskajām spēlēm atgriežas Latvijas olimpieši -slēpotāji: KITIJA AUZIŅA, ESTERE VOLFA, SAMANTA KRAMPE, MIKS EDGARS ZVEJNIEKS, DAINIS VUŠKĀNS.

Atzīmējot "Ukrainas nedēļu", pie Brīvības pieminekļa tiek izritināts lielais Ukrainas karogs, kā arī tika izvietots vides objekts - Ukrainas karte, pie kuras iedzīvotājiem ir iespēja fotografēties, paužot atbalstu šīs valsts suverenitātei

Šodien, 15.februārī, aprit simts gadi kopš Latvijas valsts pamatlikuma – Satversmes – pieņemšanas, un tam par godu Saeimas namā norisinājās Satversmes jubilejas gada svinīgais atklāšanas pasākums. “Latvija bija demokrātiska valsts jau no savas pastāvēšanas pirmās dienas, un Satversmes sapulces izstrādātā un pieņemtā Satversme jeb valsts pamatlikums skaidri to apliecina. Satversme radīja Latvijas valsts tiesisko pamatu, un viens no šiem pamatakmeņiem ir parlamentārā demokrātija,” pauda Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece. Svinīgā pasākuma dalībniekus uzrunāja Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece, Valsts prezidents Egils Levits, Ministru prezidents Krišjānis Kariņš un Satversmes tiesas priekšsēdētāja vietnieks Aldis Laviņš.    Satversmi 1922.gada 15.februārī pieņēma Satversmes sapulce, un tā stājās spēkā līdz ar 1.Saeimas sanākšanu 1922.gada 7.novembrī. Tas ir mūsu valsts pamatlikums, kas nosaka valsts iekārtu un varas īstenošanas principus, un 1998.gadā tā papildināta arī ar nodaļu par cilvēka pamattiesībām. Satversmei ir visaugstākais juridiskais spēks.

Paužot atbalstu Ukrainas suverenitātei un integrācijai Eiropā, pirmdien, 14. februārī, pie Rīgas domes ēkas pacelts Ukrainas karogs, savukārt vakarā rātsnamu izgaismos šīs valsts nacionālajās krāsās. Paceļot Ukrainas karogu un izgaismojot rātsnama ēku, Rīga izrāda solidaritāti un dod signālu ukraiņu tautai, tāpat kā visai pasaulei, ka Ukraina nav viena savā cīņā par neatkarības aizstāvēšanu. Pirms karoga pacelšanas Rīgas domes priekšsēdētājs Mārtiņš Staķis un vicemērs Edvards Smiltēns rātsnama Kamīnzālē tiekas ar Ukrainas vēstnieku Oleksandru Misčenko. Pēc karoga pacelšanas pasākuma dalībnieki pie Rīgas domes ieejas informē par plānotajām tālākajām Ukrainas atbalsta aktivitātēm.

Mārtiņš Rītiņš devies mūžībā, bet paliks mūsu atmiņās

Latvijas Universitātes (LU) Botāniskajā dārzā uzziedējusi acāliju kolekcija. Tā ir lielākā acāliju kolekcija Baltijā un atkarībā no šķirnes, zied no oktobra līdz maijam. Viskrāšņākā ziedēšana novērojama ziemā un agrā pavasarī. LU Botāniskā dārza acāliju kolekcija par lielāko Latvijā kļuva jau 70. gados un šo godu tā ir saglabājusi līdz pat mūsdienām. 70. gados kolekcijā auga 45 dažādas šķirnes. Mūsdienās kolekcijā ir jau aptuveni 130 kultivāri. Tā ir viena no lielākajām kolekcijām Eiropā. Acālijas pēc ziedēšanas laika iedala agrīnajās, vidēji vēlīnajās un vēlīnajās šķirnēs. Botāniskā dārza kolekcijā ir pārstāvētas visas šīs šķirnes. Citu ziedaugu vidū acālijas izceļas ar ilgu ziedēšanas laiku – piemērotos apstākļos viens krūms var ziedēt nedēļām ilgi. Acāliju ziedi visbiežāk ir rozā krāsā, bet ir arī balti un sarkani, ļoti reti – violeti. Ziedi var būt dažādos izmēros, raibi vai vienkrāsaini, ar lāsumiņiem vai punktojumu.

Otrdien, 1.februārī, Rīgā pie depozīta sistēmas āra kioska A. Saharova ielā 20A tika oficiāli atklāta dzērienu iepakojumu depozīta sistēma. Atklāšanā piedalījās vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs, zemkopības ministrs Kaspars Gerhards, ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs, Valsts vides dienesta ģenerāldirektora Elita Baklāne-Ansberga un SIA "Depozīta Iepakojuma Operators" valdes priekšsēdētājs Miks Stūrītis. Ministriju un atbildīgo iestāžu pārstāvji nodeva pirmos depozīta iepakojumus taromātā, tādējādi atklājot Latvijas depozīta sistēmas darbību. Paralēli depozīta sistēma tika atklāta arī citās Latvijas pilsētās - Daugavpilī, Liepājā un Rūjienā.

Pirmdien uz 2022.gada Pekinas olimpiskajām spēlēm devās otra Latvijas sportistu grupa. Pirmdien uz Pekinu devās Latvijas bobsleja komanda ar pieciem sportistiem un pieciem treneriem, kā arī šorttrekists Reinis Bērziņš, kalnu slēpotāja Liene Bondare, ziemeļu divcīņas sportists Markuss Vinogradovs un ātrslidotājs Haralds Silovs kopā ar saviem treneriem. Savukārt pagājušajā nedēļā uz 2022.gada Pekinas olimpiskajām spēlēm devās pirmā Latvijas sportistu grupa, kurā bija kopā 20 atlēti. Pilnā sastāvā pagājušajā trešdieā uz Pekinu devās Latvijas kamaniņu izlases komanda ar desmit sportistiem un pieciem treneriem, distanču slēpotāji ar sešiem atlētiem un četriem apkalpojošā personāla pārstāvjiem, trīs skeletonisti un pieci treneri, kā arī šorttrekists Roberts Krūzbergs un viņa palīgs.

Trešdien uz 2022.gada Pekinas olimpiskajām spēlēm devās pirmā Latvijas sportistu grupa. Grupā, kas uz Helsinkiem izlidoja trešdienas pēcpusdienā, bija kopā 20 atlēti. Pilnā sastāvā trešdien uz Pekinu devās Latvijas kamaniņu izlases komanda ar desmit sportistiem un pieciem treneriem, distanču slēpotāji ar sešiem atlētiem un četriem apkalpojošā personāla pārstāvjiem, trīs skeletonisti un pieci treneri, kā arī šorttrekists Roberts Krūzbergs un viņa palīgs.

20. janvārī skatītāju piepildītajā Rīgas Domā emocionālā, patriotiskā un vizuāliem simboliem bagātā gaisotnē izskanēja barikāžu aizstāvju atcerei veltītais koncerts “1991”. Koncertā čellists Valters Pūce, pianists Dainis Tenis, viesi – dziedātāja Patrisha, Rīgas Doma zēnu koris diriģenta Mārtiņa Klišāna vadībā, čellisti Ēriks Kiršfelds, Antons Trocjuks, Rihards Štrauss un ērģelnieks Aigars Reinis – atskaņoja komponistu Imanta Kalniņa, Mārtiņa Brauna, Raimonda Macata, Pētera Vaska, Raimonda Paula, Jāņa Lūsēna, Raimonda Tigula un Jāzepa Vītola skaņdarbus, kas rosināja atcerēties barikāžu laikam raksturīgu trauksmaino noskaņojumu, prieku par kopā būšanu un vienotības spēku, arī klusinātas skumjas, sajust šīs monumentālās ēkas nozīmi, kas sniedza patvēruma sajūtu gan 1991. gada janvārī, gan arī šodien ikdienā. Katrs skaņdarbs tika papildināts ar Viktora Keino datorgrafiku – īpašu vizualizāciju, kas visus skaņdarbus savija vienotā dramaturģiskā stāstā, pārsteidzot, iedvesmojot un rosinot domāt par Latviju un tās īpašo nozīmi katra paša sirdī. Koncerta programmas ideja tapusi čellistam Valteram Pūcem sadarbībā ar pianistu Daini Teni, kuri paši nav bijuši barikāžu aculiecinieki ar savu pieredzi, bet kuriem ir stāsts par savām izjūtām, apzinoties šos Latvijai tik nozīmīgos notikumus. Koncerta režisore – Dace Pūce.

Ceturtdien, 20. janvārī, Tieslietu ministrija sadarbībā ar Latvijas Okupācijas muzeju atklāja Gunāra Astras atcerei veltītu pieminekli "Nebaidies!" Rīgā, Baumaņa skvērā (Brīvības ielā 34), pretim tiesas ēkai, kurā Latvijas slavenāko brīvības cīnītāju 1983. gadā notiesāja LPSR Augstākā tiesa. Pieminekli veidojis tēlnieks Gļebs Panteļejevs.

Vakar, 19. janvāra, naktī dzelzceļa projekta "Rail Baltica" būvnieki pilnsabiedrība "BeReRix" kopā ar arboristiem no "Labie koki" pārvietoja Rīgas Starptautiskajā autoostā augošo sarkano ozolu uz autoostai piederošu zemesgabalu netālu no koka pašreizējās augšanas vietas. Tā turpmāk kļūs par koka pagaidu mājvietu līdz brīdim, kad Rīgas pašvaldība līdzās "Rail Baltica" izbūvētai infrastruktūrai īstenos iecerētos pilsētvides labiekārtošanas projektus. Koka pārvietošana bija izaicinājums, jo pilsētvidē tika pārvietots un pārstādīts objekts, kas ir gandrīz trīsstāvu mājas augstumā un kopā ar zemi un metāla palīgkonstrukcijām sver ap 50 tonnu. Avots: LETA

Latvijas prezidents Egils Levits trešdien Siguldas bobsleja un kamaniņu trasē, tiekoties ar Tomasu un Martinu Dukuriem un Markusu Vinogradovu, vēlēja veiksmi Latvijas sportistiem Pekinas olimpiskajās spēlēs. Valsts prezidents, viesojoties Siguldas bobsleja un kamaniņu trasē, vēlēja veiksmi ne tikai sportistiem, kuri dosies uz olimpiskajām spēlēm, bet arī jaunajiem skeletonistiem, kuri tobrīd Siguldas trasē aizvadīja treniņus. "Liels gods būt pie jums īsu brīdi pirms izlidošanas uz Pekinu," teica Levits, "mēs, visa Latvija, sekosim līdzi, jo jums ir reālas izredzes un mēs zinām, ka cīnīsieties līdz galam." Brāļi Dukuri atklāja, ka vēl pirms došanās uz Pekinu viņi aizvada treniņus tepat Siguldā. Tikšanās laikā brāļu tēvam un trenerim Dainim Dukuram, kurš ilgus gadus bija Siguldas trases direktors un pašlaik ir arī Latvijas skeletona izlases galvenais treneris, tika pasniegta Prezidenta medaļa. "Es vēlētos izmantot izdevību un pasniegt Prezidenta medaļu par to, ko jūs esat darījis Latvijas sporta labā, iedibinātiem augstiem standartiem un spēcīgu sportistu izaudzināšanu," teica Levits. "Sigulda arī var rādīt savu priekšzīmi ne tikai pārvaldībā un citās jomās, bet arī sportā - kamaniņas, skeletons, bobslejs. Un tas sevišķi pateicoties arī Dukura kungam, kurš atnesa pasaules elpu šeit un padarīja Siguldu tā pazīstamu visā pasaulē ar šo sporta kompleksu un, protams, arī sportistiem." Levits vēlēja veiksmi arī Markusam Vinogradovam, kurš ir pirmais Latvijas ziemeļu divcīņnieks kopš 1936.gada, kurš startēs olimpiskajās spēlēs. Avots: LETA

Populārā dziedātāja un Triju Zvaigžņu ordeņa komandiere Olga Rajecka savā mājā Bukultos krāšņi nosvinējusi apaļo jubileju. Ja pirms desmit gadiem Rajecka pusgadsimta jubileju atzīmēja ar labāko dziesmu izlasi un grāmatu "Mana svētku diena", tad šogad viņa dosies vērienīgā koncerttūrē. Sveikt gaviļnieci bija ieradušies viņas skatuves kolēģi – dziedātājs Uģis Roze un ģitārists Aivars Gudrais, māksliniece Elita Patmalniece, meita Marija Migliniece, draudzene Ināra Trēziņa, deju kolektīvu "Rotaļa XO" un "Madara" dejotāji, Bukultu pašvaldības pārstāvji u.c. Gaviļniecei tika veltītas īpaši sagatavotas dziesmas un dejas, savukārt viesi tika cienāti ar zupu, karstvīnu un ļoti garšīgu torti, bet vakars noslēdzās ar sadziedāšanos un krāšņu salūtu. Atgādinām, ka Olgas Rajeckas jubilejas koncerttūre "Mana svētku diena" sāksies 2.aprīlī ar koncertu Lielvārdes Kultūras centrā, un ilgs līdz pat septembrim. Biļetes uz koncertiem var iegādāties "Biļešu Paradīzes" kasēs un internetā: https://www.bilesuparadize.lv/lv/performance/23006

Valērijam Maliginam veltīta ekspozīcija Olaines Vēstures un mākslas muzejā Olainē. Ekspozīcijas “Iedvesmas istaba” atslēgas vārdi ir deviņas spilgtas Valērija Maligina īpašības, kas izvēlētas, analizējot viņa personību, un ir bijušas veiksmes atslēga Valērija Maligina un “Olainfarm” sinerģijai. Skaitlis “9” ir bijis apzināti izvēlēts Valērija veiksmes skaitlis, kas caurvijis viņa dzīvi. Ekspozīcijas veidotāji iedvesmu telpas izveidē guvuši no Valērija Maligina teiktajiem vārdiem publikācijās un intervijās, no viņa līdzgaitniekiem un Olaines novada iedzīvotājiem.

Šodien biedrība "Dzīvnieku brīvība" piketā pie Zemkopības ministrijas pieprasīja likvidēt Covid-19 perēkli zvēraudzētavā SIA "Baltic Devon Mink". "Dzīvnieku brīvība" valdes loceklis Aivars Andersons uzsvēra, ka jau kopš pagājušā gada nogales organizācija vairākkārt centusies pievērst ministrijas uzmanību zvēraudzētavu radītajam Covid-19 apdraudējumam sabiedrības veselībai. "Diemžēl ministrija nav ņēmusi vērā nedz ārzemju, nedz Latvijas ekspertu atzinumus, ar savu bīstamo bezdarbību pakļaujot riskam sabiedrības veselību dažu ārvalstu uzņēmēju interesēs," norādīja Andersons. Jau vēstīts, ka zinātniekiem ir bažas par jaunu, cilvēkus apdraudošu Covid-19 mutāciju veidošanos kažokzvēru audzētāja "Baltic Devon Mink" ūdeļu novietnē.

Ziemassvētku laiks Ventspilī ir sācies! Pilsētā mirdz svētku rotājumu gaismas, koši sapostas eglītes un kursē "Ziemassvētku vilcieniņš", bet Lielais laukums pārsteidz ar jaunumu – Ziemassvētku klavierēm!

Šodien Latvijā viesojas ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens, kurš tikās ar Latvijas vadošajām amatpersonām. ASV valsts sekretārs piedalīsies NATO ārlietu ministru sanāksmē Rīgā. Vizītes laikā Blinkenam paredzēta tikšanās ar Latvijas Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu (JV), Latvijas prezidentu Egilu Levitu, Latvijas ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču un tieslietu ministru Jāni Bordānu (JKP). Paredzēts, ka Latvijas ārlietu ministrs ar ASV valsts sekretāru pārrunās drošības politikas izaicinājumus, reģionālos notikumus, divpusējos jautājumus, tostarp sadarbību ekonomikā, kā arī transatlantiskās attiecības, tai skaitā Trīs jūru iniciatīvas aktualitātes.

Kā katru gadu, jau tradicionāli līdz ar Pirmo adventi galvaspilsētā iedegtas Ziemassvētku egles un sācies svētku gaidīšanas laiks ar koncertiem, uzvedumiem, izstādēm un svētku gaismiņās rotātu pilsētvidi. "Svētku sajūtu pilsētā - gan centrā, gan apkaimēs - paliks līdz pat janvārim. Visbrīnumainākais notikums posmā ir Ziemassvētki, kuru priekpilnā, miera un gaišuma piepildītā gaidīšana sākas šovakar - kopā ar pilsētas galveno svētku eglīšu uzmirdzēšanu. Novēlu, lai rīdziniekiem un pilsētas viesiem šis notikums kļūtu par vienu daudziem Ziemassvētku mazajiem priekiem un brīnumiem," ieslēdzot svētku eglīšu apgaismojumu, uzsvēra Rīgas mērs Mārtiņš Staķis (PP). Svētku gaidīšanas laikā rīdziniekus un pilsētas viesus priecēs pašvaldības sarūpētas trīs galvenās egles, kas rotāsies Doma laukumā, Rātslaukumā un 11.novembra krastmalā. Šogad Doma laukuma Ziemassvētku eglē ir saziedējušas gan lielākas, gan mazākas Ziemassvētku zvaigznes jeb puansetijas. Tās eglīti rotā sarkanos un sudrabainos toņos. Šie ziedi priecēs acis gan Vecrīgas apmeklētājiem, gan garāmgājējiem, tā vien vilinot pieiet un palūkoties uz eglīti visā tās krāšņumā. Egle Rātslaukumā būs bagāti rotāta viduslaikiem raksturīgā stilā ar zelta pārklājuma elementiem - zvaigznēm un ornamentāliem motīviem, lai iekļautos Rātslaukuma vidē un ēku ansamblī. Arī egle 11.novembra krastmalā būs rotāta Ziemassvētkiem raksturīgos toņos. Tāpat pašvaldība ir gādājusi par 16 eglēm, kas atradīsies dažādās pilsētas apkaimēs un par kuru rotāšanu rūpēsies pašu apkaimju iedzīvotāji, kā arī par 22 Ziemassvētku eglēm, kas rotāsies pie galvaspilsētas kultūras centriem, parkos, skvēros un laukumos. Pilsētā būs apskatāmas Ziemassvētku egles "Meža pasaka", "Rīgas gailis", "Zelta laterna", "Kraukšķītis", "Sakta", "Zeltīte", "Zvaigžņu egle" un daudzas citas.

Šogad "Spēlmaņu naktī" triumfu piedzīvoja režisora Viestura Kairiša iestudējums "Smiļģis" Dailes teātrī. Otrdien, 23. novembrī, teātra mākslas reformatora Eduarda Smiļģa 135.dzimšanas dienā, Dailes teātrī tika apbalvoti aizvadītās teātra sezonas izcilākie iestudējumi un individuālie sniegumi. Vorobjovs norādīja, ka aizvadītā teātra sezona, kas sākās 2020.gada septembrī un noslēdzās 2021.gada septembrī, ir uzskatāma par "force majeure" sezonu. "Tā kā šoreiz nav balvu kategoriju un nominantu, "Spēlmaņu nakts" ceremonija nebalstījās konkurences intrigā, bet gan stāstos par teātriem," skaidroja LTDS pārstāvis. "Spēlmaņu nakts" "Grand prix" balvu kā gada izrāde saņēma Kairiša režisētais iestudējums "Smiļģis". "Spēlmaņu nakts" balvu - "Skatuves naglu" - saņēma Latvijas Kultūras akadēmijas Dramatiskā teātra režijas mākslas diplomdarba izrāde "Konklāvs", kas tapusi sadarbībā ar "Dirty Deal Teatro". Iestudējuma režisors ir Klāvs Kristaps Košins, autori - Diāna Kondraša un Košins. Lomas iestudējumā atveidoja Endīne Bērziņa, Košins un Jurģis Lūsis. "Skatuves nagla" piešķirta teātra trupas "Kvadrifrons" izrādei "Marija un zibens" Paulas Pļavnieces režijā. Iestudējuma dramaturgs ir Klāvs Mellis, bet kustību režisors - Rūdolfs Gediņš. Lomas iestudējumā, kas tapis Valmieras vasaras teātra festivāla ietvaros, atveidoja Ance Strazda, Sandija Dovgāne, Reinis Boters un Āris Matesovičs. Ar "Spēlmaņu nakts" balvu apbalvots pēc Anetes Meleces darba motīviem tapušais Latvijas Leļļu teātra iestudējums "Kiosks" Vijas Blūzmas režijā. Iestudējuma radošo komandu veido arī mākslinieču apvienība "Grāfienes" jeb Ildze Jurkovska, Marianna Lapiņa, Dace Ignatova un Justīne Jasjukeviča. Savukārt lomas iestudējumā atveidoja Dace Vītola un Rihards Zelezņevs. Ceremonijā "Skatuves nagla" pasniegta scenogrāfei Ievai Jurjānei un Karišam par kopdarbu izrādē "Smiļģis" par "režijas un scenogrāfijas absolūtu saplūsmi, radot iestudējumu vizuālā teātra estētikā". Balvu saņēma arī Mārtiņa Eihes, Kristas Burānes, Pamelas Butānes un Jēkaba Nīmaņa izrāde "Mans kaimiņš ebrejs" Rēzeknes teātrī "Joriks". "Skatuves nagla" tika piešķirta režisoram Andrejam Jarovojam par "pārliecinošu konceptuālu eksperimentēšanu, kas rezultējas inovatīvās laikmetīgā teātra formās un atvērtos vēstījumos, sniedzot gan skatītājam, gan izpildītājam neviltotu jaunatklājuma prieku no izrādes uz izrādi". Tāpat balvu saņēma kontratenors Jānis Šipkēvics par lomu laikmetīgajā kameroperā "Tagadne", kas tapusi laikmetīgu skatuves mākslas notikumu sērijā "Pārmija" sadarbībā ar kultūrvietu "Hanzas perons". "Skatuves naglu" saņēma aktrise Ieva Segliņa par Raiņa lomu Dailes teātra izrādē "Smiļģis", savukārt režisors Dmitrijs Petrenko saņēma "Spēlmaņu nakts" balvu par "procesuālu domāšanu repertuāra veidošanā un darbā ar aktieriem, kas ļauj izkāpt no komforta zonas un apgūt vēl nezināmas profesionālās teritorijas, tādējādi pulējot un asinot aktieru profesionālos ieročus". Ar "Skatuves naglu" apbalvota arī scenogrāfe un kostīmu māksliniece Marija Ulmane par "spilgtu un profesionāli pārliecinošu jaunākās scenogrāfu paaudzes reprezentāciju, iekļaujoties stilā atšķirīgās izrādēs un saglabājot personisko rokrakstu". Ceremonijā balvu saņēma arī Krista un Reinis Dzudzilo un Andrāšs Juhāsams par izrādes "Degunradži" vizuālo tēlu, ko režisējusi Ildiko Gāšpāra Dailes teātrī. "Skatuves nagla" pasniegta arī aktrisei Vitai Vārpiņai par Rutes Vulfas lomu izrādē "Ārsts" Dailes teātrī. Balvu par mūža ieguldījumu teātra mākslā šogad saņēma komponists Imants Kalniņš, savukārt "Latvijas mobilā telefona" Teātra inovācijas balvu saņēma Latvijas Nacionālā teātra virtuālās realitātes izrādes "Atver acis" radošā komanda.