Foto

photo_camera 9
Lielā karstuma dēļ Kanādas provincē, Britu Kolumbijas pilsētā Lyttonā izcēlies milzu ugunsgrēks. Ugunsgrēkā ir cietis teju gandrīz viss ciemats. Aptuveni 90% ciemata ir cietis, vēsta medijs BBC. "No Lyttonas nebūs daudz kas palicis pāri," komentēja pilsētas mērs Jans Poldermans. Mērs sacīja, ka ciematu ir pārņēmusi uguns siena, kas turpina izplesties. Lyttonā šonedēļ tik reģistrēta pati augstākā gaisa temperatūra visā Kanādā - 49,6 grādi. Britu Kolumbijas Kanādas rietumos piecu dienu laikā reģistrēti 486 karstuma izraisīti nāves gadījumi.
photo_camera 11
1. jūlijā Velsas princese Diāna būtu svinējusi 60. dzimšanas dienu. Par godu princeses dzimšanas dienai Kensingtonas pils dārzā tika atklāta viņas piemiņas statuja. Princis Harijs bija speciāli atgriezies atpakaļ Lielbritānijā no ASV, lai būtu klāt šajā mirklī. Statuju viņš kopīgi atklāja ar brāli, princi Viljamu.
photo_camera 9
No Baikonuras kosmodroma Kazahstānā trešdien startējis Krievijas bezpilota kosmosa kravas kuģis ar piegādēm Starptautiskajai Kosmosa stacijai (SKS). Raķete "Sojuz" veiksmīgi Zemes orbītā nogādājusi kosmosa kuģi "Progress" ar kravu SKS. Paredzēts, ka "Progress" sasniegs SKS piektdien. Kosmosa kuģis ved vairāk nekā 470 kilogramus degvielas, 420 litrus ūdens un 1509 kilogramus dažādu iekārtu un materiālu. Avots: LETA
photo_camera 12
Atklāts dzelzceļa projekta "Rail Baltica" stacijas un infrastruktūras būvlaukums lidostā "Rīga". Atklāšanas pasākumā piedalījās satiksmes ministrs Tālis Linkaits, "Rail Baltica" Baltijas valstu kopuzņēmuma "RB Rail" valdes priekšsēdētājs Agnis Driksna, "Eiropas Dzelzceļa līnijas" valdes priekšsēdētājs Kaspars Vingris. 
photo_camera 13
Trešdienas rītā, pie VARAM ēkas, Peldu ielā 25, bija sapulcējušies vairāki Latvijas lauksaimniecības un mežsaimniecības organizāciju pārstāvji, lai protestētu un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Artūram Tomam Plešam (AP) iesniegtu prasību par publisku atvainošanos, Latvijas Vides aizsardzības fonda (LVAF) darbības pārskatīšanu un dialoga veidošanas nepieciešamību. Protestētāji bija ieradušies vairākos desmitos automašīnu, kas dekorētas ar siena ķīpām, piena kannām, ozolu zariem un eglēm. Tāpat uz automašīnu piekabēm un sāniem bija izvietotas izkārtnes ar saukļiem "Darbi vieno, politika šķeļ!", "Pleš, nedzen sviestu!", "Esam par zaļu Latviju! Esam pret nozares apmelošanu!", "Pleš, nešķel sabiedrību!", un citiem. Automašīnu rinda riņķoja ap ministrijas ēkas kvartālu, signalizējot un pievēršot uzmanību ar gaismas elementiem. Protesta akcijas laikā lauksaimniecības un mežsaimniecības organizāciju pārstāvji mēģināja novietot siena ķīpas arī pie VARAM ēkas galvenās ieejas, taču pašvaldības policijas darbinieki, kas uzraudzīja protesta norisi un koordinēja mašīnu plūsmu, tās lika novākt. Avots: LETA
photo_camera 5
Vācijas dienvidus un rietumus pirmdienas vakarā skāris pērkona negaiss un spēcīgas lietavas, izraisot vairākus desmitus ceļu satiksmes negadījumu. Bavārijā pārplūduši vairāki ciemati, tostarp Mēmlingena pie Frankfurtes, kur ūdens un dubļi pārpludinājuši ielas un pagrabus. Štutgartē vējš norāvis operas namam daļu jumtu un nogāzis vairākas statujas. Daļēji applūdusi operas skatuve. Vētras laikā operā notika izrāde, ko apmeklēja aptuveni 250 cilvēki, bet neviens cilvēks nav cietis. Štutgartē glābšanas dienesti saņēmuši vairāk nekā 330 izsaukumus un vētras dēļ vairākas stundas tika traucēta vilciena satiksme. Ugunsdzēsējiem nācās novākt kritušos kokus no sliedēm. Bādenē-Virtembergā, kur atrodas Štutgarte, kā arī Bavārijā un Hesenē lietus lijis sevišķi spēcīgi. Tur reģistrēti vairāki desmiti ceļu satiksmes negadījumu. Cik cilvēku cietuši šajos negadījumos, pagaidām vēl nav zināms. Uz šosejām A3 un A48 reģistrēti septiņi negadījumi, kuros viens cilvēks guvis smagas traumas un trīs vieglākus ievainojumus. Avots: LETA
photo_camera 11
Ķīnas Komunistiskā partija ir Ķīnas Tautas Republikas vadošā un valdošā partija. Pašreizējais partijas līderis ir Sji Dzjiņpins, kas ieņem Centrālās komitejas ģenerālsekretāra amatu. Partija tika dibināta 1921. gada jūlijā Šanhajā. Ķīnas Komunistiskā partija ir vairāk nekā 80 miljoni biedru. Pēc 2010. gada nogales datiem tie ir  6% no kopējā kontinentālās Ķīnas iedzīvotāju skaita. Šī ir pasaulē lielākā partija.
photo_camera 5
Šobrīd norisinās Eiropas čempionāts futbolā. Šodien, 28. jūnijā, norisināsies futbola spēle starp Horvātiju un Spāniju. To tiešraidē būs iespējams vērot ap pulksten 19:00. Pirms mača sākuma Horvātijā, Zagrebā, norisinājās īpaša rezultātu prognozēšana. Galvaspilsētas zooloģiskajā dārzā gibona pērtiķi prognozēja spēles uzvarētāju. Pērtiķu prognozes vēsta, ka šī vakara spēlē uzvarēs Spānija ar iespaidīgu pārsvaru pār pretiniekiem.
photo_camera 11
Tēlnieks Adrea Gandini Itālijā, Romas pilsētas ielās veido skaistus kokgriezumus. Mākslinieks Romas ielās uz nokaltušiem kokiem attēlo dažādus tēlus. Ar šo nodarbi tēlnieks sāka aizrauties 2013. gadā, kad atrodot nokaltušu koku pilsētas ielā, izlēma to pārveidot par skulptūru. Kopš tā laika tēlnieks Romā jau ir izveidojis 65 koka skulptūras. Neskatoties uz viņa projektu "Troncomorto", kas ir iemantojis daudzu cilvēku atzinību un laba vārdus, reizēm mākslinieciskās nodarbes viņam sagādā problēmas ar policiju.  
photo_camera 8
Viesuļvētrā Čehijas dienvidaustrumos ceturtdien gājuši bojā vismaz pieci cilvēki un simtiem ievainoti, piektdien paziņojuši glābšanas dienesti un policija. Viesuļvētra izveidojās ceturtdienas vakarā, kad visu valsti skāra spēcīgi pērkona negaisi, un nodarīja lielus postījumus septiņās pilsētiņās un ciematos. Sagrautas veselas ēkas un apgāztas automašīnas, koki izrauti ar saknēm un bojātas elektroapgādes līnijas. Viesuļvētru pavadīja krusa, krusas graudiem vietām sasniedzot tenisa bumbiņas izmērus. Vairāk nekā 40 000 mājsaimniecību vētras dēļ joprojām ir bez elektroapgādes. Glābšanas darbos iesaistīta armija. Ieradušies policisti un glābēji no citām Čehijas daļām, kā arī glābēju komandas no Austrijas un Slovākijas. Drupu pārmeklēšanā tiek izmantoti helikopteri, bezpilota lidaparāti un īpaši apmācīti suņi. "Tā ir milzīga traģēdija," sacīja Čehijas premjerministrs Andrejs Babišs, kurš Briselē piedalījās Eiropadomē. Viņš sacīja, ka lūdzis Eiropas Savienības (ES) palīdzību. Babišs izteica līdzjūtību upuru tuviniekiem un paziņoja, ka valdība darīs visu, ko spēs, lai palīdzētu cilvēkiem, kuri cietuši viesuļvētras dēļ. Viņš sacīja, ka viesuļvētrā bojātas aptuveni 2000 ēku. Meteorologs Martins Setvāks sacīja, ka šī bijusi postošākā viesuļvētra Čehijas modernajā vēsturē. Viņš sacīja, ka vēl nav zināms, vai tā bijusi viena viesuļvētra, vai tomēr vairākas atsevišķas. Viņš norādīja, ka līdz 2020.gadam Čehiju ik gadu skāra viena līdz septiņas viesuļvētras, bet tās visas bija salīdzinoši vājas.
photo_camera 7
Jeruzalemes Šeihdžaras rajonā naktī uz otrdienu izcēlušās asas palestīniešu un ebreju kolonistu sadursmes, kuru laikā puses apmētājušas viena otru ar akmeņiem, krēsliem un petardēm. Šeihdžarā ebreju kolonistu grupas mēģina izlikt no mājām vairākas palestīniešu ģimenes. Iepriekš Izlikšanas mēģinājumi izraisīja protestus un sadursmes, kas noveda pie 11 dienu ilgā kara Izraēlas un Gazas joslas kaujinieku starpā pagājušajā mēnesī. Izraēlas policija un robežsardzes amatpersonas paziņojušas, ka Šeihdžarā, anektētajā Austrumjeruzalemē, aizturēti četri cilvēki. Kura puse sāka sadursmes, nav zināms. Policija ziņo, ka cietusi kāda sieviete, kurai pa muguru trāpījis akmens. Sarkanais Pusmēness ziņo, ka viņu komandas sniegušas medicīnisko palīdzību 20 palestīniešiem, tostarp 16 cilvēkiem, kuri saelpojušies piparu gāzi un asaru gāzi. Citi cietuši no gumijas lodēm. Sarkanais Pusmēness vēsta, ka kolonisti apmētājuši ar akmeņiem vienu no viņu neatliekamās medicīniskās palīdzības automašīnām, bet citu Izraēlas drošības spēki aplējuši ar "skunksu ūdeni". "Skunksu ūdens", kam piemīt sintētiski izraisīta smaka, kuru skunkss izdala plēsoņu atbaidīšanai, izstrādāts, lai bez upuriem izdzenātu demonstrantus un aizdzītu uz izraēliešu karavīriem akmeņus metošus palestīniešus. Šeihdžarā ilgstoši valda spriedze, ebreju kolonistiem turpinot centienus izlikt no mājām palestīniešu ģimenes. Šis konflikts kļuvis par pārbaudījumu jaunajai Izraēlas valdībai, kurā pārstāvētas trīs partijas, kas atbalsta kolonistus. Izraēlas ģenerālprokurora iejaukšanās nemieru kulminācijas brīdī apturējusi tūlītēju izlikšanu, bet tiesību aizstāvju grupas bažījas, ka, starptautiskajai uzmanībai mazinoties, tuvākajos mēnešos izlikšana var turpināties, kas savukārt var izprovocēt jaunu asinsizliešanu.
photo_camera 14
Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena šodien ieradās vizītē Latvijā. Vizītes laikā viņa tikšanas ar Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu (JV) un apmeklēja Rīgas Tehniskās universitātei (RTU). EK priekšsēdētāja apmeklēs Latviju saistībā ar Eiropas Savienības (ES) Atveseļošanās un noturības mehānismu, iniciatīvu "Next Generation EU" un Latvijas nacionālo Atveseļošanās plānu. EK priekšsēdētāju Ministru kabinetā uzņemēma Ministru prezidents. Pēc amatpersonu sarunas notika ar ūdeņradi darbināma trolejbusa apskate pie Ministru kabineta ēkas. Pēc tam amatpersonas deosies uz RTU Arhitektūras fakultāti Ķīpsalā, kur iecerēts sniegt paziņojumu presei, aplūkot ES līdzfinansēto fondu projektu izstādi un Dizaina fabriku, kā arī tikties ar studentiem, pētniekiem un mācībspēkiem.
photo_camera 6
11. jūnijā Lielbritānijā norisinājās G7 valstu vadītāju samits. Šī bija pirmā tikšanās klātienē divu gadu laikā, pateicoties pandēmijai.  Pagājušajā gadā ASV paredzētais G7 samits tika atcelts jaunā koronavīrusa pandēmijas dēļ, un līderu tikšanās notika attālināti. Šogad Kanādas, Francijas, Vācijas, Itālijas, Japānas, Lielbritānijas un ASV līderi tikās Kornvolā, un galvenā sarunu tēma bija ekonomikas atjaunošana pēc pandēmijas, Covid-19 vakcīnu taisnīga sadale un klimata pārmaiņas. G7 līderiem samitā pievienojās kolēģi no Eiropas Savienības un ANO. Uz samitu tika uzaicināti arī Austrālijas, Dienvidāfrikas, Dienvidkorejas un Indijas līderi.  Samita laikā Kornvolas pludmalē norisinājās neparasts mītiņš. Aktīvisti bija tērpušies kā G7 valstu līderi un "cīnījās" par milzu Covid-19 vakcīnas šļirci. Protestētājiem uz galvas bija uzliktas maskas, kuras izskatījas pēc valstu līderiem. Šāds mītiņš tika organizēts, lai pievērstu uzmanību, kā valstis cīnās par vakcīnas intelektuālo īpašumu.
photo_camera 6
Pakistānas dienvidos esošājā Karanči pilsētā vietējie iedzīvotāji piegādājuši tirgum jaunu banānu kravu. Turpat pie tirgus noris banānu šķirošana un nogādāšana tirgotājiem. Dažādi augļi un rieksti ir viena no vislielākajām Pakistānas eksportējošajām precēm uz ārvalstīm.
photo_camera 11
Jāņi ir latviešu gadskārtas svētki, ko svin vasaras saulgriežu laikā, kad ir visīsākā nakts un visgarākā diena. Dienu pirms Jāņiem sauc par Zāļu dienu, tās vakaru sauc par Jāņu vakaru, nakti par Jāņu nakti un nākamā diena ir paši Jāņi. Valsts noteiktā Jāņu diena ir 24. jūnijā, kas ir dažas dienas vēlāk par vasaras saulgriežiem. Šie ir latviešu tautas lielākie un tradīcijām bagātākie svētki.
photo_camera 9
Taizemes, Koh Losin salas ziemeļrietumu pusē ūdens dzīlēs atrasti milzīgi zvejas tīkli. Ūdenslīdēji dodoties pētīt okenā dzelmi pamanījuši, ko pavisam neparastu. Pāri koraļļiem gulstas milzu zvejas tīkli.
photo_camera 16
Vasaras saulgriežu un Jāņu laika viens no spēcīgākajiem simboliem ir vainags. Noslēpumainā, kosmiskā un bezgalīgā apļa zīme apvienojumā ar dabas spēka simboliem Jāņu laikā, nēsājot vainagu, pozitīvi ietekmē tā nēsātāju. Reflektējot par minēto, kultūras pils “Ziemeļblāzma” radošais kolektīvs vasaras saulgriežu un Jāņu laikā no 18. līdz 27. jūnijam pils parkā ir izveidojis 10 stilizētu Jāņu vainagu brīvdabas izstādi “Katram savu Jāņu rotu!”
photo_camera 13
Lietuvas premjerministre Ingrīda Šimonīte šodien Rīgas pilī tikās ar Latvijas Valsts prezidentu Egilu Levitu. Šimonīte, kura ceturtdien un piektdien uzturas Latvijā oficiālā vizītē, apmeklēja Saeimu un tikās ar Saeimas priekšsēdētāju Ināru Mūrnieci, bet pēc tam apmeklēja svinīgo ziedu nolikšanas ceremoniju pie Brīvības pieminekļa, kam sekoja divpusējā tikšanās ar Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu (JV) un abu valstu delegācijām Ministru kabinetā. Otrajā vizītes dienā notika arī Latvijas un Lietuvas valdību vadītāju preses konference. Lietuvas premjerministri oficiālajā vizītē Latvijā pavada Lietuvas ārlietu ministrs Gabrieļus Landsberģis.
photo_camera 9
Rīgā, Strēlnieku laukumā pie Okupācijas muzeja tika uzstādīts vides objekts, kas simbolizēja un attainoja visus Latvijas izsūtīto iedzīvotāju vārdus. 1941. gadā vairāk nekā 15 400 Latvijas pilsoņu deportēja no Latvijas. Daļu no deportētajiem uzreiz arestēja un nogādāja ieslodzījuma vietās. Pārējos nometināja Sibīrijā un Kazahstānā. Tā bija pirmā masu deportācija no Latvijas.
photo_camera 9
Ķīna ceturtdien nosūtījusi pirmos trīs astronautus uz savas jaunās kosmosa stacijas centrālo moduli. Pirmais pilotējamais kosmosa kuģis uz vēl būvniecības stadijā esošo kosmosa staciju startēja ceturtdienas rītā plkst.9.22 pēc vietējā laika(plkst.4.22 pēc Latvijas laika) no Dzjucjuaņas kosmodroma Gobi tuksnesī. Aptuveni septiņas stundas pēc starta kosmosa kuģis ar astronautiem veiksmīgi savienojies ar staciju, pavēstīja Ķīnas kosmosa aģentūra. Kosmosa kuģis "veiksmīgi savienojies ar centrālā moduļa priekšējām slūžām", pavēstīja aģentūra. Plānots, ka trīs ķīniešu astronomi kosmosa stacijas centrālajā modulī uzturēsies trīs mēnešus. Oktobrī uz kosmosa staciju dosies trīs nākamie astronauti. Pirmais jaunbūvējamās kosmosa stacijas modulis "Tianhe" (Debesu harmonija) kosmosā tika nogādāts aprīlī, bet visas stacijas "Tiangong" (Debesu pils) būvniecību paredzēts pabeigt līdz 2022.gada nogalei. Kosmosā vēl jānogādā divi laboratoriju moduļi, kas katrs sver 20 tonnas. 2022.gadā uz kosmosa staciju plānoti vēl divi pilotējami lidojumi. Ja tuvāko gadu laikā, kā plānots, tiks pārtraukta Starptautiskās kosmosa stacijas (SKS) izmantošana, Ķīna būs vienīgā valsts, kuras rīcībā būs pastāvīga bāze kosmosā. Avots: LETA
photo_camera 9
Dienvidkorejā, Seulā sievietes piedalās neparastā mītiņā. Korejiešu mazumtirdzniecības veikalu tīkla "Homeplus" darbinieces pilsētas centrā noskuj sev matus. Mītiņa mērķis ir pievērst amatpersonu uzmanību, pieprasto labākus darba apstākļus un darba drošību. Mītiņā piedalījās aptuveni 30 sievietes. Šis mītiņš ir vien daļa no protesta akcijas, kuras laikā Dienvidkorejas iedzīvotāji cīnās par strādnieku tiesībām.
photo_camera 9
Krievijā Novosibirskā pirmdien degvielas uzpildes stacijā spēcīgā sprādzienā un ugunsgrēkā ievainoti 34 cilvēki, otrdien pavēstīja amatpersonas. "Ugunsgrēka izplešanās nav pieļauta, ugunsgrēka rezultātā cietuši 34 cilvēki, arī divi bērni, kas nogādāti apgabala klīniskās slimnīcas apdegumu centrā," otrdien operatīvajā sanāksmē apgabala valdībā pavēstīja Ārkārtas situāciju ministrijas amatpersona Jevgeņijs Ļebedevs. Liesmas izpletušās 1500 kvadrātmetru platībā, sprāgušas gāzes cisternas, norādīja amatpersona. Septiņu cietušo, kas atrodas reanimācijā, stāvoklis ir "smags, bet stabils", sacīja reģiona veselības aizsardzības ministra vietnieks Konstantīns Haļzovs. Viņiem konstatēts līdz 40% liels ķermeņa apdegums. Desmit cilvēkiem ķermeņa apdegums ir četrus līdz 23% liels, bet divu cietušo bērnu stāvoklis ir apmierinošs. Kā vēsta "Interfax", uzsprāgušas vairākas gāzes tilpnes. Sprādziens izraisījies, jo nav ievēroti drošības tehnikas noteikumi, iepildot degvielu stacionārajās tilpnēs. Ugunsgrēkā sadegušas vairākas vieglās automašīnas un viens kravas auto. Neviens cilvēks negadījumā dzīvību nav zaudējis.