Abpusēji izdevīga sadarbība

Latvija ir viens no nozīmīgākajiem Baltkrievijas sadarbības partneriem – ne tikai draudzīgu kaimiņu attiecību līmenī, bet arī tirdzniecības un ekonomisko sakaru aspektā. Īpaši akcentējama šīs sadarbības nozīme Latvijas transporta un tranzīta sektorā.

«Ja raugāmies uz tām valstīm – 17 bijušās PSRS republikām, kā arī Bulgāriju un Somiju – kuru dzelzceļi apvienojušies Dzelzceļa transporta padomē, nākas secināt, ka vislabākās attiecības mums tik tiešām ir ar Baltkrieviju. Lai arī šogad 64 procenti kravu nākušas caur Krieviju, gandrīz puse no tām ceļo caur Baltkrieviju. Ja pieskaitām kravas no Baltkrievijas, kas veido 27 procentus, kopējais apjoms ir ievērojams,» apliecina koncerna Latvijas dzelzceļš (LDz) prezidents Uģis Magonis.

Visvairāk kravu tiek pārvadāts pa austrumu–rietumu koridoru. Galvenā kravu plūsma virzīta no austrumiem uz rietumiem, jo galamērķis ir Latvijas ostas. Savukārt dienvidu–ziemeļu koridorā pamatā tiek pārvadātas Baltkrievijas naftas produktu kravas uz Igaunijas ostām. No Igaunijas uz Baltkrieviju ceļo arī jēlnafta. Tomēr visnoslogotākais posms ir tieši uz Baltkrievijas–Latvijas robežas, kas nenoliedzami kalpo par pamatu labām attiecībām un sadarbībai. To, ka darbs iet no rokas, apliecina jauni rekordi. Kopējais ievesto un izvesto kravu apjoms sasniedzis pat 33 miljonus tonnu jeb 33 vilcienu pārus dienā un vairāk par vienu vilcienu stundā.

«Mūsu ieguvumi no šīs sadarbības ir vairāki. Protams, primāri tas ir kravu apjoms. Šogad tie ir 27 procenti no 50 miljoniem, tātad ceturtā daļa jeb 12 miljoni – iespējams, šobrīd jau vairāk. Esam aprēķinājuši, ka reālais ieguvums Latvijai ir 10 lati no katras tonnas, kas ieplūst Latvijas ekonomikā. Manuprāt, ir būtiski, ka kopā ar ostām nodrošinām šo kravu plūsmu un saņemam par to atlīdzību skaidrā valūtā, kas šajos laikos ir diezgan liela summa, turklāt esam spējīgi dot darbu ne tikai sev, bet arī citiem. Tas ir pienesums, kas Latvijas valstij ir vajadzīgs. Nav noslēpums, ka tranzīts ir viens no Latvijas ekonomikas mugurkauliem, kas ienes lielu daļu reālas naudas,» uzsver LDz prezidents.

Neraugoties uz visu to, ja ne gluži ažiotāžu, bet pietiekami nopietnas diskusijas izraisīja Baltkrievijas prezidenta Aleksandra Lukašenko ierosme pārvirzīt kravas uz Krieviju. Tiesa, nozares eksperti uzskata, ja Baltkrievija tik tiešām izlemtu spert šādu soli, tas pamatā būtu politisks, nevis uz ekonomiskiem apsvērumiem balstīts lēmums. Šim apgalvojumam piekrīt arī U. Magonis: «Mūsu galvenās priekšrocības ir ģeogrāfiskais izvietojums, ostu tradīcijas, rūpīgi izsvērta cenu politika un servisa līmenis, kas nozīmē pēc iespējas ātrāku vagonu apriti. Manā skatījumā – ja politiskais fons paliks tāds, kāds tas ir pašlaik, neredzu nekādus objektīvus, ekonomiskus vai ģeogrāfiskus apstākļus, kuru dēļ mums būtu jāzaudē kravas.» Kā galveno uzdevumu turpmākai sadarbības stiprināšanai, LDz izvirzījis infrastruktūras attīstību, lai palielinātu caurlaides spēju virzienā no Baltkrievijas uz Latviju un ātrāku vagonu apgrozību ostās.

LDz un Baltkrievijas sadarbība nebalstās tikai uz kravu pārvadājumiem. Pērnā gada 1. jūnijā LDz sadarbībā ar Baltkrievijas dzelzceļu atklāja jaunu pasažieru vilciena maršrutu Rīga–Minska. Vilciens kursē uz paritātes principa – vienu dienu no galastacijām atiet LDz formējuma vilciena sastāvs, nākamajā – Baltkrievijas dzelzceļa formējuma vilciena sastāvs. Lai arī tas, pēc U. Magoņa sacītā, uzskatāms vairāk par sociālu, nevis biznesa projektu, šo labās gribas izpausmi nedrīkst novērtēt par zemu. Statistikas dati liecina, ka pasažieru plūsma maršrutā Rīga–Minska palielinās. «Kopā ar mūsu partneri SIA L-Ekspresis strādājam pie tā, lai uzlabotu servisu un paaugstinātu pasažieru komforta līmeni. Darāmā vēl ir daudz, tostarp laika grafika sakārtošana un jautājumi, kas saistīti ar robežu šķērsošanu. Jo īsāku laiku vilciens atradīsies uz sliedēm, jo vairāk būs pasažieru,» ir pārliecināts U. Magonis.

***

Uzziņai

Dažādu valstu nosūtīto kravu apjomu īpatsvars importa un sauszemes tranzīta pārvadājumos*

Baltkrievija 27%

Igaunija 0,4%

Kazahstāna 3,7%

Lietuva 3,4%

Krievija 63,5%

Ukraina 0,6%

Uzbekistāna 0,1%

Citas 1,3%

*2012. gada 9 mēneši

***

Pasažieru pārvadājumi

Maršrutā Rīga–Minska 2012. gada pirmajos 10 mēnešos pārvadāti 38 825 pasažieru.