Pēdējā gada laikā darba tirgus piedzīvojis krasas pārmaiņas. Savos novērojumos par jaunākajām tendencēm, negatīvajām un pozitīvajām iezīmēm, ko pārmaiņas nesušas, dalās personāla atlases uzņēmumu pārstāvji.
WorkingDay Latvia mārketinga direktors Māris Silinieks akcentē: "Darba piedāvājumu skaits pēdējo divu gadu laikā ir krities apmēram par 75–80 procentiem. Pirms diviem gadiem WorkingDay katru mēnesi ienāca apmēram 300 personāla atlases pieprasījumu no klientiem, bet šobrīd to ir tikai aptuveni 60. Straujākais darba piedāvājumu skaita kritums bija pēdējā gada laikā. Šā gada rudenī darba piedāvājumu skaits ir stabilizējies un pat nedaudz pieaudzis. Tas saistīts ar to, ka gada sākumā ekonomiskā lejupslīde bija tik strauja, ka uzņēmējiem bija grūti paredzēt, ar ko un kad tā beigsies. Šobrīd, kad lejupslīdes tempi ir mazinājušies un ir iespējams plānot uzņēmuma resursus tuvākajam pusgadam, darba devēji ir atsākuši izsludināt amata konkursus un ņemt darbā nepieciešamos speciālistus."
200 jaunu vakanču
Arī CV-Online Latvia biznesa attīstības vadītājs Aivis Brodiņš un Komin personāla eksperte Ruta Rimšāne apliecina, ka pēdējos mēnešos darba piedāvājumu skaits ir nedaudz palielinājies un, piemēram, CV-Online karjeras vortālā šobrīd katru nedēļu parādās jau vairāk nekā 200 jaunu vakanču. Gada sākumā nedēļā bija aptuveni 180 jaunu darba piedāvājumu. "Salīdzinājumam, piemēram, 2007. gadā nedēļā bija vidēji 675 darba sludinājumi, 2008. gadā – vidēji 443 darba sludinājumi," stāsta A. Brodiņš.
Taujājot, kādas jomas speciālistus šobrīd meklē darba devēji, R. Rimšāne stāsta, ka visaktīvākās jomas ir tirdzniecība, kokapstrāde, apdrošināšana un finanses.
CV Market direktors Vladimirs Korickis minēto sarakstu papildina arī ar tādām nozarēm kā tūrisms un e-komercija.
Pieprasījums pēc vadītājiem
M. Silinieks norāda: "Kā vienu no jomām, kura krīzes apstākļos ir piedzīvojusi uzplaukumu, var minēt arī parādu administrēšanu. Arī bankās ir nepieciešami slikto kredītu administratori. Uzņēmējdarbības ābece saka, ka krīzes laikā, kad biznesa apjomi strauji krītas un konkurence saasinās, visātrāko finansiālo efektu var panākt ar tiešo pārdošanu. Tāpēc arī aktīvie pārdevēji pēdējā gada laikā ir bijuši pieprasīti. Pieprasījums ir saglabājies arī pēc IT speciālistiem, jo, par spīti sarežģītajiem ekonomiskajiem apstākļiem, tehnoloģijas turpina attīstīties un mūsdienās neviens uzņēmums nevar pildīt biznesa funkcijas bez informācijas tehnoloģijām."
Savukārt A. Brodiņš uzsver, ka šobrīd uzņēmumi meklē rīcības cilvēkus – tādus, no kuriem tiek sagaidīts ātrs darba rezultāts un augsta efektivitāte. "Darba tirgū ir augsts pieprasījums arī pēc vadītājiem, it īpaši vidējā līmeņa, kuri spētu reorganizēt uzņēmumu vai tā nodaļu un uzlabot peļņas/apgrozījuma rādītājus. Salīdzinoši bieži tiek meklēti apdrošināšanas speciālisti, transporta un loģistikas speciālisti, kā arī finansisti un grāmatveži," stāsta CV-Online Latvia biznesa attīstības vadītājs.
***
Izteiktākās tendences darba tirgū (personāla atlases uzņēmumu pārstāvju redzējums)
• Darba devējs arvien biežāk piedāvā kandidātam slēgt pašnodarbinātā līgumu un maksāt darbiniekam tikai procentus no viņa pienesuma uzņēmumam. Tādā veidā darba devējam ir vieglāk atlaist darbinieku, kurš nav piepildījis viņa cerības, un nepastāv risks, ka darbinieks uzņēmumam nebūs rentabls.
• Uz darba piedāvājumiem ļoti bieži atsaucas cilvēki, kuru kvalifikācija ir augstāka par nepieciešamo, un nereti šie kandidāti tiek izskatīti "cieņas un pieklājības pēc", jo šādam kandidātam piedāvātā pozīcija nav izaugsme un nereti ir pat solis atpakaļ. Respektīvi – darba devējs nesaskata šo cilvēku savā organizācijā ilgtermiņā, bet gan "uz krīzes laiku". Tādējādi savā ziņā šis laiks ir ienācis personāla atlases jomā ar jaunu interesantu fenomenu – augsti kvalificēto kandidātu diskrimināciju.
• Atrast labu un atbilstošu darbinieku ir visai problemātiski, taču to var skaidrot, pirmkārt, ar neadekvāti augstu izvirzītām prasībām, otrkārt, netiek piedāvāts speciālista cienīgs atalgojums, piemēram: tiek meklēts speciālists ar 5 gadu pieredzi jomā, specifiskām nozares zināšanām un teicamām latviešu, angļu un krievu valodas zināšanām, taču piedāvāta tiek minimālā alga vai piedāvātais atalgojums ir mazāks par pašreizējo bezdarbnieku pabalstu, kā rezultātā darba meklētājam darba uzsākšana nozīmē finansiālus zaudējumus.
• Cilvēkiem zūd ticība darba tirgum (darba meklēšanas jēgai), un viņi izvēlas vai nu Latvijā darbu nemeklēt vispār, vai arī doties uz ārzemēm.
• Darba devēji vairāk uzdod nelikumīgus un diskriminējošus jautājumus (piemēram, par kredītsaistībām, ģimenes stāvokli, bērnu skaitu un vecumu) un ir ar visai augstprātīgu attieksmi.
• Vairāk nervozu, stresainu kandidātu intervijās, kandidāti daudz biežāk izgāžas intervijās tieši ar negatīvismu.