Antonovs tiesai prasa atcelt Krājbankas administratoru

Tikai dažas dienas pirms nākamnedēļ gaidāmās tiesas par Latvijas Krājbankas bankrota pieteikumu, iesniegtas četras sūdzības par bankas administratora darbu. Viens no iesniedzējiem ir bijušais bankas īpašnieks Vladimirs Antonovs, kurš joprojām uzstāj uz bankas sanāciju, ziņo TV3 raidījums “Nekā Personīga”.

Atbalstu bankas sanācijai izteikusi arī Rīgas dome, kuras vadību – Saskaņas centra politiķus – pirms bankas krīzes aktīvi atbalstīja Antonova finansētā Latvijas prese.

Kopš Krājbankas kraha, Vladimira Antonova tēvs Aleksandrs presei vairākkārt izteica gatavību sadarboties ar Latvijas valsti un bankas uzraugu, kā arī palīdzēt atjaunot bankas darbu. Taču bankas administrators, auditorfirma KPMG bijušo īpašnieku solījumiem netic.

“Viņš stāstīja par teorētiskām iecerēm, kā to varētu izdarīt. Tai pašā laikā nebija skaidrs, no kurienes parādīsies līdzekļi. Tas viss balstījās uz ļoti daudziem pieņēmumiem,” skaidro Aivars Jurcāns, "KPMG Baltics" korporatīvo finanšu direktors.

Antonovs bankrota scenāriju apstrīd. Viņš joprojām uzstāj uz bankas glābšanu, tādēļ tiesā prasa atcelt KPMG no bankas administrēšanas. Auditorfirmai esot interešu konflikts, jo pirms diviem gadiem Krājbanka to esot nolīgusi savu iekšējo procedūru izstrādei. Antonovs arī met ēnu uz bankas administratoru Jāna Ozoliņa reputāciju. Viņš paralēli strādājot firmā, kuras īpašnieku paziņas ir saistīti ar ieroču piegādēm Āfrikas nemierniekiem. Un visbeidzot – administrators neesot pienācīgi izvērtējis sanācijas plānus. Antonovs cer arī uz Rīgas domes iesaisti Krājbankas glābšanā, kas esot “apliecinājusi, ka ir gatava izvērtēt sanācijas iespējas,” - rakstīts Antonova prasības pieteikumā Rīgas apgabaltiesai 2012.gada 14.martā.

Prasību atcelt administratoru iesniegusi arī Rīgas dome. Būtiskākais arguments – bankas administrators nav sasaucis kreditoru sapulci, kas izvērtētu, vai banka ir glābjama.

“Attiecīgi, ja mēs redzam, ka bija pieņemts pretlikumīgs lēmums iet uz bankrota procedūru, nevis taisīt sanāciju, nu mēs esam pret. Tīri teorētiski mēs uzskatām, ka sanācija ir labāka, nekā bankrots, stāstīja Nils Ušakovs, Rīgas domes priekšsēdētājs.

“KPMG” uzskata, ka kreditoru sapulce tai nebija jāsasauc. Kredītiestāžu likums tādu pienākumu uzliek tikai tad, ja Finanšu un kapitāla tirgus komisija atbalsta sanācijas plānu. Ja nav lēmuma, tad nav sapulces.

Šobrīd tieši Rīgas domes radījusi vissarežģītāko situāciju. Tā tiesai lūdz atcelt bankas darījumu ar “airBaltic” akcijām, kā rezultātā Bertoldam Flikam un Antonovam piederošās aviokompānijas daļas nonāca valsts īpašumā. Šo lēmumu pieņēma nevis bankas administrators, bet gan uz laiku ielikts FKTK pilnvarnieks. Nav skaidrs, kā tika noteikta darījuma cena – 200 000 latu, jo neesot bijis aviokompānijas novērtējums. Fliks arī nebija nokavējis maksājuma termiņus bankai.

Kopumā tiesa ir pieņēmusi četras prasības nomainīt administratoru. Visi četri iesniegumi ir līdzīgi. Tie pieprasa atcelt administratoru, jo tas nav atbalstījis bankas sanāciju. Pāris iesniegumos dažas sadaļas ir identiskas. Valdības konsultants darījumam ar airBaltic Ģirts Rungainis pieļauj, ka sūdzību autors ir viens un tas pats. Galvenais dzinulis administratora nomaiņā esot bijušo īpašnieku vēlme atgūt daļas airBaltic vai vismaz izspiest no aviokompānijas naudu.

“Šie te [ir] Latvijā pazīstamie lielzagļi, kuriem ir bijušas tās vai citas sadarbības epizodes ar Antonovu. Vai nu šī te vilciena pasūtījuma sakarā vai airBaltic sakarā, vai arī kādu citu transakciju un darbu sakarā,” norāda Ģirts Rungainis, “IBS Prudentia” vadītājs. Rungainis uzskata, ka “ir ļoti svarīgi, kurš banku administrē. Pie kā dokumenti nonāk vai nenonāk. Šajā kategorijā zināmā mērā ietilpst arī Rīgas dome un Saskaņas centrs, kurus ļoti sparīgi atbalstīja Antonova kunga finansētie preses izdevumi.”

Rungainis ir pārliecināts, ka Antonova vienīgais mērķis ir nevis reanimēt banku, bet to līdz galam iztukšot, lai segtu savus parādus citur. Tādēl arī Antonovs esot ieinteresēts, lai “būtu draudzīgs administrators, kurš viņam atļautu evakuēt atlikušos aktīvus, kam ir izsniegti kredīti Krājbankā, lai saglabātu kaut kādu daļu no savas sabrukušās impērijas.”

Ekonomika

Turpinot darbību dažādos biznesa virzienos un tehnoloģiju inovācijās, kā arī saglabājot daudznozaru uzņēmuma asi un apgūstot eksporta tirgu, Latvijas vadošais telekomunikāciju un tehnoloģiju uzņēmums LMT ar esošo klientu portfeli jau tuvākajos 6 - 7 gados varētu sasniegt 500 miljonu eiro lielu apgrozījumu. Tas būtu 60% pieaugums, salīdzinot ar 2023.gadu. Tiesa, šāda plāna īstenošana būs atkarīga no uzņēmuma nākotnes izaugsmes turpmākā scenārija, īpašnieku ambīcijām un iespējas eksportēt, informē LMT.

Svarīgākais