Latvijā pērn decembrī saglabājās ceturtais augstākais bezdarbs Eiropas Savienībā (ES), savukārt eiro zona, kuras ekonomika tuvinās recesijai, pagājušo gadu pabeidza ar rekordaugstu bezdarbu 10,4% līmenī, liecina otrdien publiskotie ES statistikas pārvaldes "Eurostat" dati.
Visaugstākais bezdarba līmenis decembrī joprojām bija Spānijā, kur darba pagājušā gada pēdējā mēnesī nebija 22,9% darbspējīgo ļaužu. Otrais un trešais augstākais bezdarbs bija attiecīgi Grieķijā un Lietuvā – šajās valstīs pērnā gada beigās bez darba bija attiecīgi 19,2% un 15,3% ekonomiski aktīvo cilvēku.
Latvija ierindojās ceturtajā vietā ar bezdarba līmeni 14,8% apmērā. Latvijai seko Īrija (14,5%), Portugāle (13,6%), Slovākija (13,4%), Igaunija (11,3%), Bulgārija (11,2%) un Ungārija (10,9%).
Zemākie bezdarba līmeņi decembrī saglabājās Austrijā (4,1%), kā arī Nīderlandē (4,9%) un Luksemburgā (5,2%).
ES vidēji bezdarba līmenis 2011.gada decembrī bija 9,9%, un salīdzinājumā ar novembri tas nemainījās. 2010.gada decembrī šis rādītājs bija zemāks jeb 9,5%.
2011.gada decembrī salīdzinājumā ar 2010.gada decembri straujākie bezdarba līmeņa kritumi reģistrēti Igaunijā (no 16,1% līdz 11,3%), Latvijā (no 18,2% līdz 14,8%) un Lietuvā (no 18,3% līdz 15,3%). Savukārt krasākie bezdarba līmeņa kāpumi bija Grieķijā (no 13,9% līdz 19,2%), Kiprā (no 6,1% līdz 9,3%) un Spānijā (no 20,4% līdz 22,9%).
Veidojot bezdarba reitingu par decembri, ES statistiķi izmantojuši 2011.gada trešā ceturkšņa datus par bezdarbu Latvijā, Lietuvā un Igaunijā, kā arī oktobra datus par Grieķiju un Lielbritāniju.
Eiro zonā pašlaik bezdarba līmenis ir sasniedzis augstāko līmeni kopš eiro ieviešanas 1999.gada sākumā.
Salīdzinājumam – ASV bezdarba līmenis 2011.gada decembrī bija 8,5%, bet Japānā – 4,5%.
Aģentūra BNS jau vēstīja, ka atbilstoši Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) datiem reģistrētā bezdarba līmenis valstī decembrī bija 11,5% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju kopskaita.
"Eurostat" dati var atšķirties no NVA datiem, jo, lai tie būtu salīdzināmi ES, visām dalībvalstīm bezdarba rādītāji tiek pārrēķināti pēc ANO Starptautiskās Darba organizācijas noteiktajiem kritērijiem. Piemēram, bezdarbnieku skaits tiek rēķināts vecumā no 15 līdz 74 gadiem, bet Latvijā – no 15 gadiem līdz pensijas vecumam – 62 gadiem.