Dombrovskis: inflācijas rādītāji ir atbilstoši prognozēm

Jaunākie inflācijas rādītāji Latvijā lielā mērā atbilst prognozētajam, pirmdien žurnālistiem sacīja Ministru prezidents Valdis Dombrovskis ("Vienotība"). Vienlaikus premjers atzina, ka šogad inflācija būs zemāka nekā pērn.

"Inflācijas dati lielā mērā atbilst tam, ko jau iepriekš varēja prognozēt. Paredzams, ka šogad inflācija būs zemāka vairāku iemeslu dēļ," teica Dombrovskis.

Viņš paskaidroja, ka 2011.gadā inflāciju vēl ietekmēja vairāku netiešo nodokļu paaugstināšana, tāpat ekonomika atguvusies no dziļas recesijas, ko apliecina ekonomikas pieaugums 5% apmērā, kas neizbēgami radījis lielāku inflāciju. Savukārt šogad, ņemot vērā samērā negatīvās prognozes par ekonomisko situāciju eiro zonā, iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmes prognoze ir piesardzīgāka – aptuveni 2,5% – un attiecīgi sagaidāma zemāka inflācija, uzsvēra Dombrovskis.

Finanšu ministrija savukārt norāda, ka šodien publicētie dati par patēriņa cenu izmaiņām 2011.gadā apstiprina FM prognozes par inflācijas attīstību valstī šajā periodā. Patēriņa cenas 2011. gadā, salīdzinot ar 2010. gadu (gada vidējā inflācija), pieauga par 4,4%.

Savukārt 2011. gada decembrī, salīdzinot ar iepriekšējā gada decembri, patēriņa cenas pieauga par 4%, kas ir jau par procenta punktu mazāk nekā tas bija pagājušā gada maijā, kad tika sasniegts 2011. gada inflācijas maksimums (5%). 2011. gada otrajā pusē inflācija pakāpeniski samazinājās, un šāda tendence ir gaidāma arī turpmākajos 2012. gada mēnešos.

Lielāko ietekmi uz patēriņa cenām 2011. gadā radīja pārtikas cenu un degvielas cenu kāpums pasaulē, kā arī nodokļu likmju izmaiņas.

Pārtikas cenas Latvijā 2011. gada laikā pieauga vidēji par 4,7%. Tā kā pārtikas cenu straujais pieaugums sākās 2010. gada 3. ceturksnī, šīs patēriņa grupas ietekme uz gada inflāciju mazinās. Ņemot vērā šobrīd vērojamās tendences pārtikas cenām pasaulē, līdzīgs pārtikas cenu lēciens ir maz ticams, cenas uz šo brīdi ir stabilizējušās. Paredzams, ka pārtikas cenu inflācija turpinās samazināties.

Naftas produktu cenas 2011. gadā ir bijušas ļoti svārstīgas. Virkne ģeopolitisku notikumu Ziemeļāfrikas reģionā, kur atrodas svarīgas naftas ieguves vietas, ir būtiski ietekmējušas naftas cenas pasaules biržās. Attiecīgi straujš cenu kāpums bija novērojams arī degvielas cenām Latvijā – degvielas cenas 2011. gada decembrī, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, pieauga par 12,5%. Lai arī naftas cenas gada otrajā pusē ir stabilizējušās, pastāv virkne risku, kas jau atkal var ietekmēt naftas cenas pasaulē, kā piemēram, saspringtā politiskā situācija Tuvajos Austrumos. Ja šādi riski neīstenojas, tad zemās izaugsmes prognozes Eiropas Savienībā 2012. gadā, tieši pretēji, radīs samazinošu efektu uz naftas cenām.

Pēc FM aprēķiniem, apmēram 1,8 procentpunkti no patēriņa cenu kāpuma 2011. gadā ir saistīti ar PVN un akcīzes nodokļu izmaiņām. Tā kā 2012. gadā nav paredzēts ieviest izmaiņas netiešajos nodokļos, sākot jau ar 2012. gada janvāri šis nodokļu izmaiņu radītais pieaugums pakāpeniski samazināsies.

FM prognozē, ka 2012. gada vidējā inflācija būs 2,4 procentu līmenī.

Ekonomika

Kopējais valsts parāds jau tagad ir lielāks par Latvijas gada budžetu, bet, lai finansētu visus nākamajā gadā ieplānoties tēriņus, tas pieaugs vēl par aptuveni pusotru miljardu eiro, vēsta LTV raidījums “de facto”. Parāda apmērs gan nebūtu nekas ārkārtējs, īpaši salīdzinoties ar citām valstīm. Taču pesimistiskās ekonomikas prognozes, lielais budžeta deficīts un kredītreitingu aģentūru lielāka skepse par Latvijas situāciju uz parāda audzēšanu liek raudzīties ar lielāku piesardzību.

Svarīgākais