Lai nepieļautu sistēmiskas krīzes izcelšanos Eiropas Savienībā (ES), Eiropas Komisija (EK) trešdien ierosināja radikāli jaunu noteikumu paketi, kuri ļaus Briselei kontrolēt bloka valstu budžetus, izvērtējot tos pirms pieņemšanas nacionālajos parlamentos.
"Šīs paketes mērķi – ekonomikas izaugsme, finanšu stabilitāte, budžeta disciplīna – ir savā starpā saistīti. Mums ir nepieciešami tie visi, ja mēs vēlamies izkļūt no pašreizējā ārkārtas stāvokļa bloka ekonomikā," paziņoja EK prezidents Žozē Manuels Barrozu.
EK ir ierosinājusi piešķirt tai pilnvaras pirms pieņemšanas dalībvalstu parlamentos izskatīt budžeta ziņā nedisciplinētu ES valstu budžetu projektus un pat ierosināt tajos izmaiņas. EK vēlas, lai tai būtu tiesības pārskatīt to bloka zemju budžeta projektus, kuras ir saņēmušas ārēju palīdzību vai arī pārkāpj blokā noteikto maksimāli pieļaujamo 3% budžeta deficīta līmeni.
Jau vēstīts, ka papildu pilnvaru piešķiršana Briselei budžeta jautājumos var izraisīt domstarpības starp EK un ES valstu parlamentiem. Turklāt ES valstu vidū nav vienprātības arī par citu EK trešdienas ierosinājumu, kas paredz cīņai pret parādu krīzi izlaist kopējas eiro zonas obligācijas. Ja šāds plāns tiks ieviests, visas eiro zonas valstis savstarpēji garantēs valdību aizņēmumus.
Barrozu, kurš nodēvējis kopējos vērtspapīrus par stabilitātes obligācijām, iepriekš solīja, ka obligācijas tikšot izstrādātas tādā veidā, ka labumu gūs tikai tās eiro zonas dalībvalstis, kuras spēlē pēc noteikumiem.
Daudzi investori kopējas eiro zonas obligācijas uzskata par labāko risinājumu, jo tas, pēc viņu paustā, apliecinātu tirgiem, ka eiro zonas spēcīgākās ekonomikas uzņemas atbildību par finanšu ziņā vājākām EMS valstīm. Vairāki analītiķi norādījuši, ka kopējas obligācijas varētu būt pavērsiena punkts un liels solis uz priekšu eiro zonas parādu krīzes risināšanā, jo eiro zonas valstis ar augstiem parādu līmeņiem atgūtu iespēju sevi finansēt.
Savukārt Vācija ir pret šādu risinājumu, argumentējot savu nostāju ar to, ka šādi finanšu ziņā disciplinētajām valstīm palielināsies aizņemšanās izmaksas, bet tādas nedisciplinētas zemes kā Grieķija vai Itālija zaudēs motivāciju uzlabot stāvokli savās finansēs.
Arī eiro zonas jaunākās valsts Igaunijas valdība ir pret ierosinājumu ieviest kopējas eiro zonas obligācijas. Igaunijas valsts premjerministrs Andruss Ansips norādījis, ka parādu krīze ir jārisina, samazinot tēriņus, veicot reformas un kāpinot budžeta ieņēmumus. "Eiro zonas kopējās obligācijās mēs saskatām lielus morālus riskus. Valstīm, kas ir turējušas savas finanses kārtībā, ir jāziedo kaut kas tām valstīm, kuras sevi finansējušas dāsnāk," septembra vidū sacīja Ansips.