Lai panāktu, ka finanšu nozarē strādājošās kompānijas dod savu ieguldījumu sabiedrības labā, Eiropas Savienībā (ES) ir jāievieš kopējs finanšu transakciju nodoklis, trešdien paziņoja Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žozē Manuels Barrozu.
"Šodien EK pieņēma priekšlikumu par finanšu transakciju nodokli. Šodien es iepazīstinu jūs ar šo ļoti nozīmīgo likumu," viņš sacīja savā gadskārtējā runā Eiropas Parlamentā par stāvokli ES. Šāds nodoklis attiektos uz darījumiem starp finanšu iestādēm.
"Ir pienācis laiks, lai finanšu sektors atdotu atpakaļ sabiedrībai" naudu, kuru nodokļu maksātāji iepriekš ieguldīja banku un citu finanšu nozares uzņēmumu glābšanā, uzsvēra EK šefs.
Savukārt ES komisārs nodokļu, muitas, revīzijas un krāpšanas apkarošanas jautājumos Aļģirds Šemeta paziņoja, ka ar šo priekšlikumu ES kļūst par līderi pasaules centienos īstenot finanšu darījuma nodokli.
"Mūsu projekts ir pārdomāts un darbspējīgs. Nešaubos, kas šis nodoklis spēj dot to, ko ES pilsoņi sagaida – pienācīgu finanšu nozares ieguldījumu. Esmu pārliecināts, ka mūsu Lielā divdesmitnieka (G20) partneri būs ieinteresēti iet tādu pašu ceļu," teica komisārs.
Pēdējos trijos gados 27 bloka valstis ir piešķīrušas finanšu nozarei, kas cieta 2008.gada globālajā krīzē, palīdzību un garantijas par kopējo summu 4,6 triljoni eiro (3,2 triljoni latu).
Daudzās bloka zemēs iedzīvotāji ir pauduši sašutumu, ka viņiem par savu naudu bija jāglābj bankas un baņķieri, kuri, alkatības mākti, iepriekš uzņēmās nesamērīgus riskus.
Ja finanšu transakciju nodoklis tiktu ieviests, tas varētu ES kopējā budžetā ik gadu ienest līdz pat 57 miljardiem eiro (40 miljardiem latu), kas savukārt dotu iespēju samazināt dalībvalstu iemaksas bloka budžetā.
Nodokli iekasēs par visiem darījumiem ar finanšu instrumentiem starp finanšu iestādēm, ja vismaz viena no darījuma pusēm atrodas ES. Akciju un obligāciju tirdzniecībai tiks uzlikta nodokļa likme 0,1%, bet atvasinājumu līgumiem – 0,01%, liecina EK pārstāvniecības Latvijā sniegtā informācija.
Nodokļa ieviešana ir daļa no ES finanšu nozares reformas, kuras mērķis ir pasargāt ES valstu nodokļu maksātājus, un viņiem nevajadzētu par savu naudu atkal glābt grūtībās nonākušas bankas, ja izceltos jauna finanšu krīze.
Pret nodokli, kurš varētu stāties spēkā ne ātrāk kā 2014.gadā, asi iebilst Lielbritānija, kas ir viens no pasaulē nozīmīgākajiem finanšu centriem. Apvienotā Karaliste ir pieprasījusi šāda nodokļa noteikšanu globālā līmenī, lai tas vienlīdzīgi tiktu piemērots visām valstīm.
Londonas Sitija cenšas darīt visu iespējamo, lai bloķētu finanšu sektora reformu, jo ir nobijusies, ka algu un prēmiju limita dēļ daudzi baņķieri pametīs slaveno pasaules finanšu centru un dosies strādāt uz citām vietām pasaulē.
Savukārt EK paziņojusi, ka reforma palīdzēšot pielikt punktu pārmērīgu risku uzņemšanās kultūrai, lai gūtu īstermiņa panākumus uz ilgtermiņa rentabilitātes un saprātīgas risku pārvaldes rēķina.
Barrozu iepriekš atzina, ka "finanšu transakciju nodoklis būs svarīgs politisks instruments, lai nodrošinātu finanšu sektora taisnīgāku ieguldījumu".
Lai ieviestu šo nodokli, tam ir jāpiekrīt visām ES dalībvalstīm.