Valdība par Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" nākotni turpinās spriest pēc divām nedēļām, 9.augustā, žurnālistus otrdien pēc valdības slēgtās sēdes informēja satiksmes ministrs Uldis Augulis.
Viņš pastāstīja, ka valdība otrdien noklausījās konsultāciju firmas "PricewaterhouseCoopers" pārstāvjus, pārrunāja 25.jūlija "airBaltic" akcionāru sapulces norisi, kā arī sprieda par iespējamām turpmākām darbībām.
Augulis uzsvēra, ka ieguldījumu brokeru sabiedrībai "Prudentia" ar Satiksmes ministriju (SM) ir jāvērtē iespēja grozīt "airBaltic" akcionāru līgumu un statūtus, lai valsts iegūtu lielāku ietekmi lidsabiedrībā un lai būtu skaidri zināms, kā kompāniju attīstīt tālāk. "Pašlaik valstij ir vairākums pēc akciju skaita, bet ne pēc ietekmes pēc noslēgtā akcionāru līguma," viņš teica.
Satiksmes ministrs atzina, ka "airBaltic" ir nepieciešami ieguldījumi, taču sīkāku informāciju neatklāja, norādot, ka valdība gaida "Prudentia" piedāvātos risinājumus, kas būs pēc divām nedēļām. "Līdzīgi kā visās Eiropas aviokompānijās, kurās jau pagājušajā gadā tika ieguldīts pamatkapitāla palielināšanā, arī "airBaltic", lai varētu turpmāk attīstīties, ir nepieciešama kapitāla palielināšana," sacīja Augulis.
Atbildot uz jautājumu par iespējām "airBaltic" pamatkapitāla palielināšanā ieguldīt valsts līdzekļus, Augulis bija izvairīgs, norādot, ka galvenais ir tas, lai aviokompānija turpinātu darboties, un droša sajūta būtu gan "airBaltic" darbiniekiem, gan pasažieriem. "Ar konkrētu risinājumu nākamajā valdības sēdē, kad tiks lemts šis jautājums [9.augustā], nāks "Prudentia"," viņš klāstīja.
Atbilstoši "Prudentia" sniegtajai informācijai sarunas un sadarbība ar "airBaltic" privātajiem akcionāriem ar katru dienu uzlabojas, piebilda Augulis. Pagaidām gan joprojām nav pieejami ne kompānijas 2010.gada finanšu rezultāti, ne arī šā gada pirmā pusgada rezultāti.
Ministru prezidents Valdis Dombrovskis žurnālistiem apliecināja, ka pašlaik svarīgākais ir nodrošināt, lai "airBaltic" būtu funkcionējoša padome un kompānija sniegtu pieprasīto informāciju par "airBaltic" darbību 2010.gadā un šogad pirmajā pusgadā. "Runāt par tālāko rīcību ar finansējuma ieguldījumu "airBaltic", nesaņemot pilnu informāciju par uzņēmuma finansiālo stāvokli, nav nekāda pamata," viņš teica.
Dombrovskis arī piebilda, ka "airBaltic" ir jāturpina strādāt un attīsties un situācija ir jārisina sekmīgāk nekā "Parex bankas" glābšana 2008.gadā.
Jau vēstīts, ka "airBaltic" akcionāri sapulcē 25.jūlijā vēl neievēlēja jaunu padomi, kā arī nevienojās par aviokompānijas pamatkapitāla palielināšanu, jo lidsabiedrības valde nebija nodrošinājusi nepieciešamo informāciju. Vienlaikus akcionāru sapulcē panākta vienošanās tuvākajā laikā sākt sarunas par akcionāru līguma pārskatīšanu.
No valsts puses "airBaltic" padomē tiek virzīti līdzšinējie pārstāvji ‒ Raitis Tukāns, Santa Glāzniece un Gints Kiršteins, savukārt aviokompānijas privātais akcionārs "Baltijas aviācijas sistēmas" (BAS) vēl nav izvirzījis savus divus kandidātus uz padomes locekļu amatiem. Akcionāri vienojās šo jautājumu skatīt kopā ar pamatkapitāla palielināšanu. "airBaltic" akcionāru sapulce 25.jūlijā tika pārtraukta, un to plānots turpināt tuvākajā laikā.
Augulis iepriekš intervijā LNT raidījumam "900 sekundes" pastāstīja, ka "airBaltic" pamatkapitāla palielināšanai valdība izskata četrus iespējamus variantus. Tāpat viņš atklāja, ka 19.jūlijā no BAS saņemts priekšlikums mainīt "airBaltic" akcionāru līgumu. "BAS grib izmainīt vienu punktu akcionāru līgumā, kas paredzēja, ka "airBaltic" nedrīkst mainīt bāzes lidostu ne Latvijā, ne uz ārvalstīm," paskaidroja Augulis, atklājot, ka BAS vēlas, lai "airBaltic" par bāzes lidostu varētu izvēlēties arī Viļņu.
Patlaban "airBaltic" padome nav lemtspējīga, jo BAS izvirzītie pārstāvji "airBaltic" padomē – Ilmārs Razumovskis un Žans Šarls Korsaks – 21.jūnijā atkāpās no padomes locekļu pienākumu pildīšanas. Tādējādi tagad padomē ir palikuši trīs no valsts puses izvirzītie padomes locekļi.
"airBaltic" zaudējumi 2011.gada piecos mēnešos bija aptuveni 13 miljoni latu.
Kompānija "airBaltic" veic tiešos lidojumus no trim Baltijas valstu galvaspilsētām – Rīgas, Viļņas un Tallinas, kā arī nodrošina aviosatiksmi vairākos iekšzemes maršrutos Somijā.
"airBaltic" dibināts 1995.gadā, tā lielākie akcionāri ir Latvijas valsts ar 52,6% akciju un BAS ar 47,2% akciju, kas tās 2009.gada sākumā iegādājās no SAS. BAS 50% kapitāldaļu pieder "airBaltic " prezidentam un izpilddirektoram Bertoltam Flikam, bet vēl 50% – Bahamu salās reģistrētai kompānijai "Taurus Asset Management Fund Limited".