RD lems par 36 miljonu latu vērta minerālmēslu pārkraušanas termināļa izveidi Kundziņsalā

Rīgas dome (RD) otrdien, 26.jūlijā, lems par minerālmēslu pārkraušanas un īslaicīgas uzglabāšanas termināļa izveidi Kundziņsalā, kura būvniecībā plānots ieguldīt 36 miljonus latu, liecina domes sēdes darba kārtība.

Pašvaldība plāno akceptēt kompānijas "Riga fertilizer terminal" paredzēto darbību – minerālmēslu pārkraušanas un īslaicīgas uzglabāšanas termināļa izveides Kundziņsalā pirmo variantu, kas paredz kuģu iekraušanas iekārtu aprīkošanu ar kaskādes tipa iekraušanas teknēm.

"Riga fertilizer terminal" iecerējusi izveidot minerālmēslu pārkraušanas un īslaicīgas uzglabāšanas termināli, paredzot izmantot videi draudzīgu tehnoloģiju, kas līdz minimumam samazina izmešu daudzumu atmosfērā, kā arī ir droša pret rūpniecisko avāriju riskiem. Uzņēmums veicis arī ietekmes uz vidi novērtējumu.

Saskaņā ar pašvaldībā sniegto informāciju terminālis tiks būvēts saskaņā ar Rīgas brīvostas attīstības programmu 2009.–2018. gadam. Nekustamā īpašuma un zemes nodokļos pilsēta iegūs 30 tūkstošus latu gadā, kravas Rīgas budžetā ienesīs divus miljonus eiro (1,4 miljonus latu) gadā, bet Latvijas budžetā – 20 miljonus latu gadā. Paredzams, ka termināļa pirmā kārta tiks nodota ekspluatācijā 2013.gada pirmajā ceturksnī, otrā kārta – 2014.gada pirmajā ceturksnī.

Dokumentos paskaidrots, ka minerālmēslu pārkraušanas un uzglabāšanas termināli plānots izveidot Rīgas brīvostas teritorijā Kundziņsalā uz vairākiem zemesgabaliem. Kopējais plānotais granulētu minerālmēslu apgrozījums terminālī būs divi miljoni tonnu gadā. "Lai nodrošinātu plānoto darbību, paredzēts uzbūvēt sešas minerālmēslu noliktavas ar ietilpību 25 tūkstoši kubimetru (m³) katra, divas ar ietilpību 15 tūkstoši m³ katra. Plānotais maksimālais minerālmēslu uzglabāšanas ilgums terminālī ir 20 dienu, un noliktavu summārā ietilpība ir 180 tūkstoši tonnu.

Terminālī plānots uzglabāt kaļķa–amonija salpetri (nitrātu), uzglabāšanas daudzums līdz 25 tūkstošiem tonnu, apgrozījums līdz 200 tūkstošiem tonnu gadā, diamonija fosfātu, uzglabāšanas daudzums līdz 40 tūkstošiem tonnu, apgrozījums līdz 350 tūkstošiem tonnu gadā, amonija salpetri (nitrātu), uzglabāšanas daudzums līdz 50 tūkstošiem tonnu, apgrozījums līdz 600 tūkstošiem tonnu gadā, kā arī stabilizētu amonija salpetri (nitrātu), uzglabāšanas daudzums līdz 15 tūkstošiem tonnu, apgrozījums līdz 250 tūkstošiem tonnu gadā, un karbamīdu, uzglabāšanas daudzums līdz 50 tūkstošiem tonnu, apgrozījums līdz 600 tūkstošiem tonnu gadā.

Atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām prasībām ietekmes uz vidi novērtējuma ietvaros ir izvērtētas divas tehnoloģiskās alternatīvas minerālmēslu iekraušanai kuģos, klāstīts dokumentos un piebilsts, ka pirmā tehnoloģiskā alternatīva paredz minerālmēslu iekraušanu kuģa tilpnē veikt pa kaskādes tipa teknēm, kas savienotas ar iekraušanas iekārtas izlices gala konveijeru. "Minerālmēsliem, ejot pašplūsmā caur piltuvēm, tiek samazināts krišanas augstums, samazinās putekļu veidošanās. Kaskādes tipa iekraušanas tekne ir ievietota apvalkcaurulē, pa kuru iekraušanas procesā veidojošies putekļi tiek novadīti uz aspirācijas iekārtu ar filtriem. Arī iekraušanas un pārbēršanas konveijeru sistēmas paredzēts aprīkot ar aspirācijas iekārtām ar filtriem," informē pašvaldība.

Otrā tehnoloģiskā alternatīva savukārt paredz minerālmēslu iekraušanu kuģa tilpnē veikt pa vienkāršām kuģu iekraušanas caurulēm bez aspirācijas iekārtām. "Tādējādi minerālmēsli tiek iekrauti kuģa tilpnē pa cauruli, kas savienota ar iekraušanas iekārtas izlices gala konveijeru. Šajā iekraušanas paņēmienā putekļu emisija veidojas no kuģa tilpnes. Iekraušanas un pārbēršanas konveijeru sistēmas arī šajā alternatīvā paredzēts aprīkot ar aspirācijas iekārtām ar filtriem," norādīja RD.

Galīgais variants tiks izvēlēts, ņemot vērā ietekmes uz vidi novērtējuma gaitā iegūto informāciju, kā arī ietekmes uz vidi novērtējuma noslēguma ziņojumā un Vides pārraudzības valsts biroja atzinumā par noslēguma ziņojumu iekļautos secinājumus, prasības un rekomendācijas, apliecināts dokumentos un teikts, ka akceptēšanai tiek virzīts "Riga fertilizer terminal" paredzētās darbības – minerālmēslu pārkraušanas un īslaicīgas uzglabāšanas termināļa izveides Kundziņsalā pirmais variants, kas paredz kuģu iekraušanas iekārtu aprīkošanu ar kaskādes tipa iekraušanas teknēm.

"Riga fertilizer terminal" iecerētais projekts uzlabos uzņēmējdarbības vidi pašvaldības teritorijā, piebilsts dokumentos un minēts, ka terminālī plānots izveidot līdz 100 darbavietām.

"Lursoft" informācija liecina, ka "Riga fertilizer terminal" dibināts 2009.gada novembrī. Uzņēmuma pamatkapitāls ir 1,2 miljoni latu, un tas pieder Kiprā reģistrētam uzņēmumam "Uralchem Freight Limited" (51%) un "Rīgas tirdzniecības ostai" (49%).