Lietuva pagaidām nav noskaņota atbalstīt Latvijā plānoto sašķidrinātās gāzes termināļa būvniecību, jo ir pazīmes, ka to varētu būvēt ar Krievijas koncernu "Gazprom" saistītas kompānijas, aģentūrai BNS pavēstīja amatpersonas Viļņā.
Par sašķidrinātās gāzes termināļa būvniecību domā visas trīs Baltijas valstis, bet Latvijas valdība vēlas, lai šajā valstī plānotais projekts tiktu pasludināts par reģionālu un varētu pretendēt uz Eiropas Savienības (ES) finansiālu atbalstu.
Saskaņā ar amatpersonu teikto šis jautājums ir jāapspriež Baltijas valstu premjerministru sanāksmē, kas šonedēļ notiks Igaunijā.
"Ja, kā runā, [termināli] būvēs "Gazprom" meitsabiedrība, tad tas būs "Gazprom" terminālis un Lietuva to neatbalstīs. Tā nebūs reāla alternatīva gāzes piegādēm," aģentūrai BNS sacīja Seima ārlietu komitejas priekšsēdētājs Česlovs Stankevičs.
"Ir ziņas, ka šis terminālis būs paredzēts eksportam, bet tas skaidri atbilst "Gazprom" interesēm," teica Stankevičs.
Lietuvas premjerministrs Andris Kubiļus pirmdien paziņoja žurnālistiem, ka Baltijas valstis var pilnībā atbrīvoties no atkarības no "Gazprom" tikai tad, ja izpildīs ES direktīvas par īpašuma sadalīšanu un uzbūvēs jaunu sašķidrinātās gāzes termināli.
"Mēs nevaram plānot tādus sašķidrinātās gāzes termināļus Baltijas valstīs, kuru būvniecība negarantētu to, ka tie nekalpos eksportam," sacīja Kubiļus.
Lietuvas premjers pievērsa uzmanību tam, ka Latvijas valdība pagaidām neplāno pārņemt kontroli pār maģistrālajiem cauruļvadiem. Latvija, izpildot ES direktīvu, plāno izmantot izņēmumu.
"Ir viens nosacījums - maģistrālie tīkli valsts pārvaldībā un sašķidrinātās gāzes terminālis, kurš tiešām darbotos importam, nevis eksportam, pat ja tas būtu tā paša "Gazprom" [terminālis]. Kā jūs zināt, Latvija šai ziņā pagaidām nav plānojusi [pārņemt] pilnīgu kontroli pār savu gāzesvadu sistēmu," Kubiļus sacīja žurnālistiem pēc tikšanās ar prezidenti Daļu Grībauskaiti.
Latvijā vēl nav oficiāli paziņots, kas investēs šajā terminālī, tomēr lielu interesi izrāda kompānija "Itera Latvia", kas kopā ar "Gazprom" un Vācijas kompāniju "E.ON Ruhrgas" kontrolē Latvijas gāzes kompāniju "Latvijas Gāze".
Mēģinot panākt sašķidrinātās gāzes termināļa projektam reģionāla projekta statusu, Latvijas valdības pārstāvji uzsver projekta stratēģiskās priekšrocības - Rīgas osta ir Baltijas valstu centrā, Latvijā ir labāk attīstīts gāzesvadu tīkls, ir liela pazemes gāzes krātuve Inčukalnā, un tas padara gāzes transportēšanu lētāku.
Lietuvas valdība pagaidām nesola atbalstu šim projektam. "Lietuvai būs sarežģīti pieņemt lēmumu par tādu projektu atbalstīšanu, kuros nav skaidrības par to, vai par valstīm piešķirto ES naudu netiks palielināta "Gazprom" ietekme," aģentūrai BNS Viļņā sacīja Lietuvas valdības augsta ranga pārstāvis.
Saskaņā ar viņa teikto Lietuva atbalstīs Latvijas projektu tikai tad, ja būs "skaidrs projekta ekonomiskais pamatojums, finanšu modelis, valstu līgumsaistības un investīciju saistības, un akcionāru kapitāla sastāvs".
Lietuvas valdība apgalvo, ka sašķidrinātās gāzes terminālis Klaipēdā var tikt uzbūvēts līdz 2014.gadam. Enerģētikas ministrs Arvīds Sekmoks ir izteicies, ka Lietuva to uzbūvēs saviem spēkiem, bet pēc tam varētu dalīties akcijās ar Latviju un Lietuvu proporcionāli gāzes izlietojumam.
Pašlaik Lietuva visu gāzi saņem tikai no "Gazprom".