Ar biodegvielu braucam zaļi

© F64

Biodegvielas ražošanas uzņēmums SIA Mežrozīte ir pirmais, kurš saņēmis ilgtermiņa biodegvielas kvalitātes atbilstības sertifikātu. Sertifikātu izsniedzis starptautiskais industriālo iekārtu, produktu un darba vides inspicēšanas, testēšanas un sertificēšanas uzņēmums a/s Inspecta Latvia.

"Mēs esam gandarīti, ka mūsu uzņēmuma ražotās produkcija kvalitāte un iekšējās kontroles sistēma atbilst Eiropas standartam un Inspecta Latvija izstrādātajiem kvalitātes vērtēšanas kritērijiem, kas dod iespēju saņemt dīzeļdegvielas kvalitātes atbilstības sertifikātu. SIA Mežrozīte ir pirmā, kas saņēmusi ilgtermiņa sertifikātu. Paskaidrošu, ka visiem biodegvielas ražotājiem no katras saražotās partijas paraugs jānosūta atbilstīgām sertificēšanas laboratorijām, lai tās apstiprinātu produkcijas kvalitāti. Tikai tad tiek izsniegts atbilstības sertifikāts un produkts izlikts tirdzniecībā.

Mūsu gadījumā saražoto produkcijas partiju kvalitāte neatkarīgi no mūsu ikdienas veicamajiem kontroles pasākumiem tiek vērtēta izlases kārtā, kas ļauj ietaupīt uz ne lētajiem akreditēto laboratoriju pakalpojumiem," skaidro ražošanas vadītājs Dainis Laugalis.

Pasaule ir tā kā sadalījusies divas frontēs – biodegvielas atzinējos un nīdējos. Jāteic, ka biodegvielas nīdēji visbiežāk ir fosilās degvielas tirgotāji vai cilvēki, kuri nezināšanas dēļ vainu meklē biodegvielā. Dainis Laugalis tāpat kā citi SIA Mežrozīte darbinieki ikdienā savā automašīnā izmanto tīru biodegvielu arī ziemā. Viņi vislabāk zina biodegvielas plusus un mīnusus.

Mīts: biodīzeli ziemā nevar lietot, jo tas sabiezē.

Patiesība: tāpat kā fosilai degvielai, arī biodegvielai tiek pievienotas piedevas, kas samazina kristālu veidošanos. Piedeva garantē, ka biodegvielu var izmantot līdz -26 °C.

Mīts: biodīzelis aizķepē degvielas sistēmu un filtrus.

Patiesība: Biodīzelis no degvielas sistēmas iztīra tur iepriekš radušās fosilās degvielas nogulsnes.

Mīts: biodīzeli var izmantot tikai speciāli aprīkotām automašīnām.

Patiesība: biodīzeli var izmantot pilnīgi visos dīzeļdegvielas motoros, sākot no pļaujmašīnas līdz kuģim. Tam ir trīs reizes labākas eļļošanas īpašības nekā fosilajai dīzeļdegvielai.

Mīts: biodīzelis izšķīdina visas gumijas un blīves.

Patiesība: sākot jau no pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu vidus, visi spēkrati tiek aprīkoti ar biodīzeli noturīgiem elastomateriāliem un blīvēm.

Tas, ka biodegvielas ražošana ik gadu pieaugs, ir fakts, ko apstiprina ES direktīvas. Tās paredz, ka līdz 2020. gadam visām ES valstīm ir jānodrošina vismaz 10% biodegvielas piejaukums fosilajai degvielai. Šobrīd spēkā ir likums par 5% piejaukumu, taču vairākās valstīs jau par normu tiek uzskatīts 7% piejaukums. Dainis Laugalis uzsver: "Gadsimtiem cilvēks ir piesārņojis dabu, un kādam beidzot jāsāk rūpēties par tās saglabāšanu. Ir pienācis tas laiks. Jā, tas nav lēti, bet, jo ilgāks laiks paies, jo dārgāks būs attīrīšanas process. Es nedomāju, ka biodegviela šodienas izpratnē aizstās visas nepieciešamības – visdrīzāk pēc gadiem divdesmit trīsdesmit būs ieviestas pilnīgi jaunas tehnoloģijas un biodegvielas ražošana no rapša jau būs vēsture.

UZZIŅAI

- SIA Mežrozīte darbība uzsākta 1991. gadā ar galveno nodarbošanos – ražot augu ekstraktus.

- 1995. gadā tiek uzsākta Latvijā maz zināmās kokogļu ražotnes izveidošana.

- 1999. gadā izveidota kokogļu brikešu ražošanas līnija.

- Laikā no 1996. līdz 2007. gadam uzņēmums ražo kokogles, kokogļu briketes. Sekmīgu uzņēmuma darbību nodrošina produkcijas piegāde uz Eiropas Savienību. Laika gaitā kokogļu ražošanas tirgus Eiropā pakāpeniski samazinās, līdz ar to kokogļu ražošana tiek pārtraukta 2007. gadā.

- 2005. gadā uzņēmums sāk biodīzeļdegvielas rūpnīcas izveidošanu.

- 2006. gadā tiek nodota ekspluatācijā biodīzeļdegvielas rūpnīcas pirmā kārta ar jaudu 8000 m3 gadā.

- 2008. gada novembrī ir pabeigta biodīzeļdegvielas rūpnīcas jaudas palielināšana no sākotnējās 8000 m3 biodīzeļdegvielas gadā uz 40 000 m3 biodīzeļdegvielas gadā.

Ekonomika

Latvijā vidējā bruto darba samaksa jeb darba samaksa pirms nodokļiem par pilnas slodzes darbu šogad trešajā ceturksnī bija 1703 eiro, kas ir par 9,9% jeb 154 eiro vairāk nekā 2023.gada attiecīgajā periodā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Svarīgākais