Latvijā pārtikas cenas daudz vairāk ietekmē norises pasaules tirgū, nevis pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes celšana par vienu procentpunktu, intervijā aģentūras BNS biznesa informācijas portālam "Baltic Business Service" pastāstīja ekonomiste Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra (LTVC) vadītāja Ingūna Gulbe.
"Vietējā tirgus ietekme uz pārtikas cenu kāpumu ir ļoti maza. Ir ļoti maz produktu grupu, kur ir tikai vietējie produkti. Piemēram, maize, kartupeļi. Kartupeļus mēs īpaši daudz neimportējam un arī diemžēl neeksportējam, ko gan varētu arī darīt. Mēs esam atvērtā tirgū, un viss, kas notiek pasaules tirgū, mūs ietekmē. Turklāt daudz vairāk nekā, piemēram, PVN palielināšana par vienu procentu," teica Gulbe.
Viņa atzina, ka pasaules tirgū pārtikas cenas pieaug. "Ja skatāmies TV, var redzēt, kādi Austrālijā ir plūdi. Šī valsts ir viena no lielākajiem piena ražotājiem. Tātad piena apmēri samazināsies. Turklāt arī Krievijā varētu būt problēmas ar piena ražošanu, jo vasarā bija liels sausums un līdz ar to pietiekamā daudzumā nav savākta lopbarība. Krievija varētu būt tā, kas palielina piena un piena produktu importu. Līdzīga situācija varētu būt arī Āzijā, arī tur pieprasījums pēc piena un piena produktiem varētu pieaugt. Šos importa apmērus varētu nodrošināt Eiropa un Amerika, kā arī Argentīna. Turklāt ir novērota sakarība - ja pasaulē palielinās naftas cenas, naftas eksportētājvalstīs palielinās piena produktu imports. Jo viņiem ir vairāk naudas, par ko šos produktus nopirkt. Tagad naftas cenas pieaug," klāstīja Gulbe.
LTVC vadītāja piebilda, ka pārtikas produktu cenas, protams, ietekmē arī iedzīvotāju pirktspēja. "Tas ietekmē, bet tas drīzāk neļauj viegli pacelt cenu. Uzņēmējiem ir septiņas reizes jāizdomā, par cik cenu palielināt un ar kādiem argumentiem to darīt. Kā arī jāsaprot, kurš ir tas cenu līmenis, kuru sasniedzot šis produkts vienkārši vairs netiks pirkts. Taču, lai vai kāda mums būtu pirktspēja, ja apkārt pasaulē pārtikas cenas pieaug, mēs arī nevaram izvairīties no palielinājuma. Kurš tad uz šejieni vedīs pārtikas produktus ar zaudējumiem? Turklāt arī vietējie nestrādās ar zaudējumiem. Ja 2009.gadā graudus pasaulē varēja pārdod par 80 latiem tonnā, tad tagad tie jau ir 140-160 lati tonnā. Ja jums būtu graudi, vai jūs šogad vietējiem dzirnavniekiem pārdotu par 80 latiem tonnā tikai tāpēc, ka Latvijā cilvēkiem trūkst naudas?" jautāja Gulbe.
Pēc viņas prognozēm, pārtikas produktu cenas šogad pieaugs.
"Taču te man jāteic, ka ir arī lietas, kuras ir grūti izskaidrojamas. Piemēram, novembrī parādījās ziņa, ka pasaulē cukurs ir palicis ļoti dārgs. Veikalnieki drīz vien pēc tam ziņoja, ka tuvākajā laikā celsies cukura cenas. Apskatot visus ziņojumus par cukuru, atlika secināt, ka pasaulē kopš 2003.gada cukura cena ir pieaugusi trīs līdz četrarpus reižu. Cenas ir cēlušās arī atsevišķās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs, bet ir arī valstis, kur cukura cenas ir pat samazinājušās. Te jāatceras, ka ES cukura tirgus ir aizsargāts, un līdz ar to pasaules cenu svārstības ES iekšējo tirgu skar ļoti maz. Cukura imports ES ir tikai 5% no patēriņa. Diez vai "Maxima" vai "Rimi" cukuru pērk ASV preču biržās. Kad publiski izskaidroju, ka cukura cenu kāpums praktiski ekonomiski nav iespējams, par cenu pieaugumu vairs neviens lāgā nerunāja un cenas nepieauga. Taču tagad gan ir pamats runāt par nelielu cenu kāpumu cukuram," pavēstīja Gulbe.
Ekonomiste sacīja, ka patlaban uzņēmumi vairāk zondē situāciju, vai ir iespējams pacelt Latvijā pārtikas produktu cenas? "Pilnīgi bezjēdzīgi un bez jebkāda pamatojuma cenu celšana arī nav iespējama. Ir tomēr jārēķinās ar konkurenci. Taču ar veikaliem viņiem arī ir jāstrādā, ir jāatrod argumenti, kāpēc cenas būtu jāceļ. Turklāt šādi tiek arī pētīts, kāda būs patērētāju atbildes reakcija. Vai tas tiks akceptēts, vai arī ne," paskaidroja LTVC vadītājs.
LTVC ir izveidots 1995.gadā kā Latvijas Valsts agrārās ekonomikas institūta struktūrvienība. Kopš 2004.gada 1.maija LTVC ir uzdots vākt, apkopot un sniegt Eiropas Komisijai informāciju par noteiktu lauksaimniecības produktu cenām un apmēriem. Iegūtā informācija tiek izmantota lauksaimniecības politikas veidošanai - lauksaimniecības produktu ražošanas un tirgus stāvokļa novērtēšanai, intervences pasākumu pamatošanai un noteiktu lauksaimniecības produktu muitas vērtību noteikšanai.