Mazkvalificētiem darba ņēmējiem nodarbinātības iespējas Vācijā ir nelielas, jo Vācijas darba tirgū, līdzīgi kā visās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs, pieprasījums ir pēc augsti kvalificētiem darbiniekiem, aģentūrai BNS atzina Vācijas-Baltijas Tirdzniecības kameras sabiedrisko attiecību speciālists Aleksandrs Velšers.
"Mēs uzskatām, ka Vācijas darba tirgus atvēršana neietekmēs lielos apmēros ne Latvijas, ne Vācijas darba tirgu," sacīja Velšers un paskaidroja, ka jau tagad Latvijas darba ņēmējiem ir iespēja atrast darbu gandrīz visās ES dalībvalstīs, turklāt liela daļa darba meklētāju, kas interesējušies par darbu ārzemēs, jau ir izbraukuši.
Viņš norādīja - tā kā Vācijas ekonomikas struktūrā liela daļa ir mazie un vidējie uzņēmumi, kas veido valsts ekonomikas mugurkaulu, tad darbiniekiem labas vācu valodas zināšanas ir nepieciešamība.
Kā vienu no Vācijas darba tirgus priekšrocībām Velšers nosauca ar likumu noteiktās nozaru minimālās algas, kas nodarbinātos aizsargā pret tā saucamajām dempinga algām. "Vācijas labklājības valsts modelis balstās uz solidaritāti starp sociāli apdrošinātiem darba ņēmējiem un viņu darba devējiem. Sociālās sistēmas pabalstus var saņemt tikai tās personas, kuras ir tiesīgas atrasties Vācijā, kā arī noteiktu laiku ir maksājušas sociālo nodokli," pastāstīja Velšers un atgādināja, ka, strādājot Vācijā nelegāli, iestājas kriminālā atbildība.
Jau vēstīts, ka Vācija savu darba tirgu astoņām ES dalībvalstīm no Austrumeiropas, to vidū Latvijai, atvērs šāgada 1. maijā. Vācija līdz ar Austriju būs pēdējās ES dalībvalstis, kas pilnībā atvērs darba tirgu. Vienošanās par darbaspēka brīvas plūsmas veicināšanu ES tika parakstīta jau 2003.gadā, taču bloka valstīm bija tiesības saglabāt ierobežojumus viesstrādniekiem līdz pat 2011.gada maijam.