Eirozonas valstu finanšu grūtības var negatīvi ietekmēt arī globālās ekonomikas atkopšanos

Ja eiro zonas parādu krīze vērsīsies plašumā, tas var nobremzēt globālās ekonomikas atveseļošanos, brīdina Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) vadītāja vietnieks Naojuki Sinohara.

Intervijā aģentūrai "Bloomberg" viņš sacīja, ka eiro zonai pagaidām neesot izdevies pārliecināt investorus par spēju tikt galā ar savām parādu problēmām.

Lai gan Grieķija un Īrija ir saņēmušas starptautisku palīdzību savu ekonomiku atbalstam, investori joprojām prasa ļoti augstu ienesīgumu par šo eiro zonas valstu obligācijām, norādīja Sinohara.

"Tas nozīmē, ka tirgū nav zudis skepticisms par šo valstu parādsaistību ilgtspējīgumu. Pašlaik šķiet, ka eiro zonas parādu krīzes ietekme uz citiem reģioniem būs ierobežota. Tomēr tad, ja eiro zonas parādu problēmas saasināsies, mums jāpatur prātā, ka tas var izraisīt ievērojamus pazeminājuma riskus [globālajā] ekonomikā," norādīja SVF amatpersona.

Ekonomika

Ir zināmi nozīmīgākie sabiedrības ieguvumi nākamajā, 2025. gadā Labklājības ministrijas atbildības jomā. Tomēr ne par vienu no priekšlikumiem vēl nav bijis lēmums, tā ka šis ir plānotais, bet ne apstiprinātais. Gala lēmumu, izskatot nākamā gada valsts budžetu, pieņems Saeima, "Neatkarīgo" informēja Labklājības ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītāja Aiga Isajeva.