Latvija pagājušajā gadā pirmo reizi kopš iestāšanās Eiropas Savienībā (ES) ir izpildījusi Māstrihtas kritēriju attiecībā uz inflāciju, atzina finanšu ministrs Andris Vilks, komentējot pirmdien Centrālās statistikas pārvaldes publiskotos datus par patēriņa cenu izmaiņām pērn.
"Inflācija kā Māstrihtas kritērijs tiek noteikts kā 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis pret iepriekšējā gada 12 mēnešu vidējo patēriņa cenu līmeni. 2010.gadam noslēdzoties, šis rādītājs bija -1,1%. Ir jāuzsver, ka pirmo reizi, kopš Latvija ir iestājusies ES, ir izpildīts šis kritērijs, kas attiecas uz inflāciju," teica Vilks.
Finanšu ministra preses sekretārs Aleksis Jarockis aģentūrai BNS norādīja, ka patēriņa cenu līmenis 2010.gada decembrī, salīdzinot ar novembri, pieauga par 0,1%, tostarp precēm pieauga par 0,2 %, bet pakalpojumiem nemainījās.
Viņš klāstīja, ka 2010.gada decembrī spēcīgāko ietekmi uz cenu svārstībām radīja cenu kāpums pārtikas produktiem un degvielai, kā arī cenu kritums veselības precēm un apģērbam. Patēriņa cenu kāpumu mēneša laikā turpināja ietekmēt ārējie faktori, it īpaši degvielas cenas, kas mēneša laikā pieauga par 4%. Eiropas un Ziemeļamerikas reģionos laikapstākļu dēļ bija vērojams naftas produktu pieprasījuma kāpums, kas atspoguļojās kā cenu kāpums pasaules energoresursu biržās.
Jarockis pastāstīja, ka arī pārtikas produktu cenas ir kāpušas, vidēji mēnesī par 1,3%, tostarp pieaugusi maizes cena (1,3%), kas saistīts ar joprojām kāpjošām graudaugu cenām pasaules tirgū. Sezonālu faktoru ietekmē cenas augļiem pieauga par 8,6%, bet dārzeņiem - par 7,8%. Vidējo patēriņa cenu līmeņa samazinošu efektu radīja cenu kritums medicīniskajiem produktiem, ko ietekmēja pieaugusī valsts kompensējamā finansējuma daļa zālēm, kas saistītas ar sirds un asinsvadu slimībām. Medicīnisko produktu cenas samazinājās vidēji par 5,1%. Sezonālu cenu svārstību ietekmē samazinājās cenas apģērbiem un apaviem - par 2,3%.
Tāpat finanšu ministra preses sekretārs informēja, ka 2010.gada decembrī, salīdzinot ar iepriekšējā gada decembri, patēriņa cenas pieauga par 2,5%, tostarp precēm cenas palielinājās par 4,3%, bet pakalpojumiem samazinājās par 2,1%.
2010.gadā patēriņa cenu līmeņa svārstībām bija ļoti raksturīga iezīme - cenu pieaugumu izskaidroja globālās norises - naftas produktu un graudaugu pasaules tirgus indeksu kāpums, kas noteica cenas arī Latvijas tirgū. Savukārt precēm un pakalpojumiem, kuri varēja konkurēt iekšējā tirgus apstākļos, cenas noteica pieprasījums, kā dēļ bija novērojams cenu kritums, teica Jarockis.
Viņš piebilda, ka gada laikā izteiktu augšupvērstu tendenci cenu pārmaiņās radīja būtisks degvielas cenu kāpums par 15,3%, bet pārtikas cenas pieauga par 8%, tostarp pienam par 13,2%, bet maizei - par 9,9%. Energoresursu cenu pieauguma dēļ palielinājās arī mājokļa pakalpojumu cenas, tostarp siltumenerģijai par 19,4%, bet gāzei - par 9,8%. Savukārt pazeminošu ietekmi uz patēriņa cenu līmeni radīja cenu samazinājums kultūras un atpūtas precēm - par 4,8%, veselības precēm un pakalpojumiem - par 4,4%, kā arī mājturības precēm - par 3,5%.
Aģentūra BNS jau vēstīja, ka Latvijā gada vidējais patēriņa cenu kritums pagājušajā gadā bija 1,1% apmērā salīdzinājumā ar 2009.gadu. Latvijā 2010.gada decembrī patēriņa cenas pieauga par 0,1%, salīdzinot ar novembri, bet gada inflācija (2010.gada decembris salīdzinājumā ar 2009.gada decembri) bija 2,5%.
Tāpat ziņots, ka galvenais šķērslis, kas neļāva Latvijai ieviest eiro 2008.gadā, bija augstā inflācija, bet pašlaik Latvijai būtiskākais šķērslis ir budžeta deficīta kritērija ievērošana.