Labāko darbinieku apbalvošana, dzelzceļam veltītas pastmarkas izveide, fotoizstādes atklāšana – šie ir galvenie akcenti, kā tika atzīmēta valsts akciju sabiedrības Latvijas dzelzceļš (LDz) 91. jubileja.
Par vienu no uzņēmuma tradīcijām kļuvusi labāko darbinieku sumināšana, arī šī jubilejas reize nebija izņēmums. "Latvijas dzelzceļa galvenā vērtībā ir tā darbinieki. Tāpēc mūsu uzņēmuma dibināšanas gadadienā tradicionāli apbalvojam labākos no viņiem. Šāda apbalvošanas tradīcija liecina, ka mūsu uzņēmumā strādā daudzi un profesionāli darbinieki. Šāda prakse veicina strādājošo lojalitāti," akcentēja Latvijas dzelzceļa valdes priekšsēdētājs Uģis Magonis. Taču ne tikai jubilejas reizēs uzņēmums uzslavē savus darbiniekus – par tradīciju kļuvusi arī balvas Dzelzceļa lepnums pasniegšana. Šī ir īpaša balva, ko darbinieki saņem, nevis sasniedzot konkrētus darba rādītājus vai izstrādājot kādu tehnoloģisku procesu, bet sumināti tiek tie darbinieki, kurus balvas piešķiršanai izvirzījuši viņu kolēģi.
Pateicas darbiniekiem
Šoreiz 91. dzimšanas dienas sarīkojumā apbalvojumus saņēma 44 LDz labākie darbinieki. Dzelzceļa nozares darbiniekiem – dežurantiem, mašīnistiem, tehnologiem, grāmatvežiem, kasieriem, inspektoriem un citu amatu veicējiem – tika piešķirti apbalvojumi: uzņēmuma augstākais apbalvojums – Latvijas dzelzceļa Goda zīme, pulkstenis ar gravējumu un valdes priekšsēdētāja atzinības raksts. Tāpat arī tika pasniegtas nozīmes Par ilggadēju darbu. Visgarākais darba stāžs šajā apbalvošanas reizē bija diviem LDz strādājošajiem – viņi uzņēmumā savus pienākumus veikuši 52 gadus.
LDz personāla direktora pienākumu izpildītājs Edgars Elksnis sarunā ar Neatkarīgo informēja, ka kritēriji, pēc kuriem nosaka labākos darbiniekus, ir izstrādāti jau 1999. gadā. "Goda zīme un pulkstenis tiek piešķirts par ilggadēju, radošu, apzinīgu darbu un, ne mazāk svarīgi, par lielu personīgu ieguldījumu dzelzceļa transporta attīstībā. Šogad kungiem pasniedzām kabatas pulksteņus, kas bija raksturīgs aksesuārs 19. gadsimtā, un dāmām rokas pulksteņus. Bet ar nozīmēm apbalvojām un pateicāmies par ilggadēju darbu Latvijas dzelzceļā. Nozīmei ir trīs pakāpes: trešā pakāpe tiek piešķirta par 20 gadu ilgu darbu dzelzceļa nozarē, otrā par 30 gadu darbu un pirmā pakāpe par 40 un vairāk gadu strādāšanu uzņēmumā." Pašreiz koncernā strādā ap 11 500 darbinieku. E. Elksnis atzīst, ka uzņēmums izjūt akūtu nepieciešamību pēc jauniem censoņiem. "Mums ir cienījami veterāni, vidējā paaudze, bet ir vajadzība arī pēc jauniem darbiniekiem. Mūsu galvenais stratēģiskais partneris jauno speciālistu sagatavošanā ir Rīgas Tehniskā universitāte. Bet arī paši rūpējamies par savu darbinieku profesionālo pilnveidi un sūtām mācīties Sanktpēterburgas Valsts satiksmes ceļu universitātē. Var izvēlēties vai nu neklātienes studijas (sešu gadu ilgs mācību process), vai trīs gadu intensīvās apmācības," norāda E. Elksnis.
Ekonomikas mugurkauls
Apsveicot darbiniekus un Latvijas dzelzceļu 91. gadadienā, U. Magonis sacīja: "Ir aizritējis vēl viens Latvijas dzelzceļa darbības gads, un, atskatoties uz to, ar lepnumu varu teikt – lai arī neiztikām bez dažādiem pārbaudījumiem, esam šo gadu pavadījuši godam: darba apjomi bija pietiekami un, galvenais, neskatoties, ka Latvija piedzīvo ne tos ekonomiski vieglākos laikus, esam spējuši nodrošināt labāku atalgojumu saviem darbiniekiem, salīdzinot ar kopējo situāciju valstī. Cerīgi raugāmies nākotnē un turpinām investēt jaunos projektos un pabeigsim arī jau iesāktos, kas skar infrastruktūras tālāku attīstību. Gaidāms spilgts kopējs projekts ar Baltkrievijas dzelzceļu, kā arī otra sliežu ceļa izbūve posmā Krustpils–Skrīveri, tāpat plānots pilnveidot Rīgas mezglu."
Sveikt LDz svētkos bija ieradies arī satiksmes ministrs Kaspars Gerhads, kurš norādīja, ka Latvijas dzelzceļš ir priekšgājējs daudzām Eiropas Savienības valstīm "un pašreiz esam godpilnajā ceturtajā vietā pēc kravu pārvadājumiem. Cerams, ka nākotnē Latvijas dzelzceļš kļūs par vienu no Latvijas ekonomikas mugurkauliem".
Jau otrā pastmarka
Svinīgajā pasākumā Latvijas Dzelzceļa vēstures muzejā notika arī pirmās dienas zīmogošana otrajai pastmarkai no sērijas Latvijas dzelzceļa vēsture. Šajā pastmarkā ir attēlota Rp sērijas 750 mm šaursliežu dzelzceļu lokomotīve. Tās ir pirmās vilces ritošā sastāva vienības, kuras izgatavotas speciāli pēc Latvijas valsts dzelzceļa pasūtījuma. Tā kā lokomotīves konstrukcija bija ļoti veiksmīga un daudzos citos aspektos krietni pārspēja savas vecās kolēģes, laika periodā no 1923. līdz 1935. gadam Vācijā, Polijā un Latvijā pavisam tika izgatavotas 13 šāda tipa lokomotīves. Tās vilka vilcienu sastāvus Latvijas šaursliežu dzelzceļos līdz pat pagājušā gadsimta 60. gadiem, kad tvaika lokomotīvju vietā stājās nākamā vilces paaudze – dīzeļlokomotīves. "Pastmarka ir unikāls veids, kā popularizēt uzņēmumu, jo tā vēstules veidā apceļo ne tikai Latviju, bet arī visu pasauli," sacīja Latvijas dzelzceļa valdes priekšsēdētājs. Šīs pastmarkas nomināls ir 40 santīmu, un tās mākslinieks ir Ludis Danilāns. Viņš ir arī pirmās pastmarkas dizaina autors. Iepriekšējā pastmarkā, kas tiražēta 500 000 eksemplāru, attēlota lokomotīve Kurland.
Pavisam sērijā Latvijas dzelzceļa vēsture tiks izdotas četras pastmarkas ar lokomotīvju attēliem. Šā aizsāktā projekta sadarbības partneris ir Latvijas Pasts, un pastmarku sērija ir veltīta Latvijas dzelzceļa vēsturei.
Fotoizstāde stacijā
LDz 91. jubilejas atzīmēšanas ietvaros uzņēmums sarūpējis arī ko tīkamu un acīm baudāmu ikvienam Rīgas Centrālās pasažieru stacijas apmeklētājam – gandrīz mēnesi (līdz 1. oktobrim) stacijā tiek eksponēta fotoizstāde: Koncerns Latvijas dzelzceļš. "Rīgas Centrālā pasažieru stacija ir ļoti publiska telpa – ikdienā tai cauri iziet desmitiem tūkstošu visdažādāko vecumu un interešu cilvēku – pasažieri, tūristi, atpūtnieki, pilsētnieki, iebraucēji. Tādēļ Latvijas dzelzceļš izmanto lielisko iespēju, lai sabiedrību informētu par uzņēmumu. Izstādē redzami fotosižeti gan par galvenajiem koncerna darbības virzieniem, gan par meitassabiedrībām, gan par cilvēkiem, kuri strādā dzelzceļā un kurus vieno ne tikai kopīgs darbs dzelzceļa uzņēmumā, bet arī brīvā laika pavadīšanas iespējas," norāda Latvijas dzelzceļa valdes priekšsēdētājs.
Fotoizstādē apskatāmi 16 sižeti. Trijos stendos ir redzama informācija par nozīmīgākajiem notikumiem šogad: par 29. aprīlī ekspluatācijā nodoto otru sliežu ceļu posmā Bigosova–Indra, par Dzelzceļa transporta padomes 52. sanāksmi, par pirms 60 gadiem jūlijā uzsākto dzelzceļa līniju elektrifikāciju. Četros sižetos ir stāsti par nozīmīgajiem dzelzceļa infrastruktūras rekonstrukcijas projektiem, kas veikti robežstacijās Indra, Kārsava un Zilupe.
Izstādē izvietota arī informācija par koncerna meitasuzņēmumiem: SIA LDz Cargo (kravu pārvadājumi un starptautiskie pasažieru pārvadājumi); SIA LDz Infrastruktūra (sliežu ceļu būve un remonts); SIA LDz Ritošais sastāvs (lokomotīvju un kravas vagonu remonts); SIA LDz Apsardze (kravas vilcienu sastāvu, teritoriju un būvju apsardze).