Stājoties darbā, Aļģirds Danieļus parakstīja līgumu, tomēr tikai tad, kad samaksu par padarīto nesaņēma, saprata, ka parakstījis uzņēmuma līgumu, kura summa ir apaļa nulle. Viņš ir pārliecināts, ka līdzīgu gadījumu ir daudz, turklāt, ņemot vērā pašreizējos ekonomiskos apstākļus, darba ņēmējiem nav citas iespējas kā piekrist neizdevīgiem līguma nosacījumiem.
Valsts darba inspekcija (VDI) atklāj – pēdējā laikā patiešām ir iezīmējusies tendence, ka darba līguma vietā ar darba veicējiem tiek slēgti uzņēmuma līgumi, kas neprasa sniegt sociālās garantijas un pieļauj iespēju, ka samaksa par padarīto ir mazāka nekā minimālā mēnešalga. Tomēr ne visos gadījumos šāda līguma piedāvāšana ir likumīga.
Nesaņem samaksu
"Pirms dažiem gadiem, strādājot būvniecībā, saņēmu pietiekami daudz, lai pārdotu dzīvokli un nopirktu māju Ķegumā. Nevarēju prognozēt, ka valstī būs šāda situācija," liekas, jau neskaitāmas reizes dzirdētu stāstu iesāk Aļģirds Danieļus. Pēdējos divos gados viņam ir bijusi ļoti nepatīkama pieredze darba jautājumos, un dažādi darba devēji palikuši viņam parādā apmēram 2000 latu. Vienu uzņēmēju vairākus mēnešus nevarēja pierunāt noslēgt darba līgumu, cits neapmaksāja virsstundas un solītās piemaksas.
A. Danieļus stāsta, ka par darbu noslēdzis uzņēmuma līgumu, bet, cik tas ir neizdevīgs, saprata tikai tad, kad nesaņēma solīto samaksu. Viņš vērsās VDI, bet saņēma atbildi, ka, neizmaksājot atalgojumu, līguma noteikumi nav pārkāpti.
"Saka, darba ņēmēji paši vainīgi, jo paraksta neizdevīgus līgumus un, tā teikt, kāpj uz viena un tā paša grābekļa neskaitāmas reizes. Protams, tā ir mūsu pašu izvēle – kāpt vai nekāpt, bet dzīvot un ēst taču gribas visiem," nopūšas A. Danieļus.
Valsts iestādēm pārmet bezspēcību
Viņš ir sašutis par to, ka valsts iestādes šādās situācijās nevar palīdzēt, – būvnieks ir vērsies gan VDI, gan Valsts ieņēmumu dienestā, gan nesamaksāto centies piedzīt ar tiesas palīdzību, tomēr pagaidām bez rezultātiem.
Labklājības ministrijas darba attiecību un darba aizsardzības nodaļas vadītāja Ineta Vjakse Neatkarīgajai atzīst, ka valsts šādās situācijās patiešām bieži ir bezspēcīga, – ja līgumā nav pārkāpti likumi, valsts iestādes iejaukties nedrīkst. Pirms dažiem gadiem situāciju darba tirgū diktēja darba ņēmēji, bet tagad to dara darba devēji. "Protams, ja darba devējs pārkāpj likumu, var vērsties tiesā," norāda I. Vjakse un piebilst, ka pašlaik likumos nav iespējams veikt grozījumus, lai uzlabotu situāciju, nepārkāpjot darba devēja tiesības.
Jākonsultējas ar speciālistu
Tomēr VDI darba tiesību nodaļas vadītāja Mārīte Noriņa ir pārliecināta, ka rūpīga iepazīšanās ar līguma nosacījumiem un konsultēšanās ar speciālistu var novērst daudzus nepatīkamus pārsteigumus. Piemēram, pēdējā laikā ir parādījusies tendence, ka ar darba ņēmēju tiek slēgts uzņēmuma līgums, kas atšķirībā no darba līguma neparedz sociālās garantijas un darba samaksas piesaisti minimālajai algai, nepārkāpjot likumu. Tomēr arī šādus līgumus ne vienmēr drīkst piedāvāt – ja tajos aprakstītās attiecības atbilst darba devēja un darba ņēmēja attiecībām, jāievēro visi darba līguma nosacījumi.
"Ir svarīgi pirms līguma parakstīšanas iepazīties ar iespējamām sekām tā likumībā," norāda M. Noriņa un piebilst, ka ikviens, kas šaubās par darba devēja piedāvātā līguma nosacījumiem, VDI var saņemt speciālista bezmaksas konsultāciju.