Bažījas par pārtikas kvalitāti

Gaļas konservu ražotnē, kuras produkciju var nopirkt pārtikas lielveikalos, skraida žurkas un ļoti smird – tādu ziņu janvāra vidū par kādu uzņēmumu saņēma Neatkarīgā.

Gaļas konservu ražotnē, kuras produkciju var nopirkt pārtikas lielveikalos, skraida žurkas un ļoti smird – tādu ziņu janvāra vidū par kādu uzņēmumu saņēma Neatkarīgā. Lai arī realitātē izrādījās, ka situācija uzņēmumā nav tik dramatiska, Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) pārstāvji atklāj, ka problēmas ar noteikumu ievērošanu ir daudzviet un pēdējā laikā parādījušies vairāki faktori, kas varētu negatīvi ietekmēt Latvijā ražotās pārtikas kvalitāti.

Pārkāpj noteikumus

13. janvārī Neatkarīgā saņēma informāciju, ka gaļas konservu ražotne Jelgavas novadā SIA Brasla LV, kuras produkciju tirgo vairākās pārtikas veikalu ķēdēs, ražošanas procesā neievēro sanitārās normas.

Neatkarīgā sazinājās ar PVD un 20. janvārī devās līdzi reidā uz uzņēmumu. Novērojām, ka uzņēmums atrodas vecā un noplukušā ķieģeļu ēkā. No ārpuses nekas neliecināja, ka tur notiek pārtikas ražošana. Inspekcijas dienā ražošana nenotika un uzņēmumā atradās tikai daži tehniskie darbinieki.

PVD Dienvidzemgales pārvaldes vadītājs Jānis Grosbārdis sazinājās ar SIA Brasla LV priekšniecību un noskaidroja, ka uzņēmums uz laiku ir pārtraucis savu darbību un nav zināms, kad to atsāks. 3. februārī PVD veica vēl vienu pārbaudi. Tad uzņēmumā jau notika ražošana.

J. Grosbārdis stāsta, ka inspekcijas laikā netika novēroti būtiski higiēnas normu pārkāpumi, tomēr SIA Brasla LV darbību nācās uz laiku apturēt, jo tā neievēroja savas deklarētās prasības tehnoloģiskā procesa kontrolei. Konservus no tirdzniecības gan nebija pamata izņemt, jo produkts nav bīstams patērētājiem. SIA Brasla LV savu darbību varēs atsākt, tiklīdz būs novērsti PVD konstatētie pārkāpumi. Uzņēmuma pārstāvis radušos situāciju gan atteicās komentēt.

Jāpastiprina kontrole

Ekonomiskā situācija valstī pašlaik rada risku visas Latvijā ražotās pārtikas drošumam un kvalitātei, saka J. Grosbārdis. Daudzi uzņēmumi izremontēja savas ražotnes un iepirka jaunas iekārtas pirms iestāšanās Eiropas Savienībā. Ir pagājuši jau seši gadi, un gan telpas, gan iekārtas ir jāatjauno un jāremontē, bet daudzām ražotnēm pašlaik nav līdzekļu, lai situāciju uzlabotu. Pieaudzis pieprasījums pēc lētākiem produktiem, un uzņēmumiem jāpārskata receptūras, tāpēc ir īpaši svarīgi uzraudzīt, lai patērētājs saņemtu drošu pārtiku.

To apstiprina arī Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) pieejamie dati. Aģentūras informācijas daļas vadītāja Iveta Kancēna norāda, ka pēdējo divu gadu laikā visbiežāk par bezdarbniekiem kļuvuši tieši palīgstrādnieki un apkopēji. NVA statistika liecina, ka 2009. gadā dažādos uzņēmumos atlaisti 4229 palīgstrādnieki un 2340 apkopēji.

PVD sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Ilze Meistere secina, ka ne visi pārtikas ražošanas uzņēmumi ir kļuvuši par krīzes upuriem. Daudzi no tiem ne tikai turpina sekmīgi darboties, bet arī attīstās.

Tirgotāji nesatraucas

Lielveikalu ķēdes Maxima pārstāvis Ivars Andiņš Neatkarīgajai pastāstīja, ka, izvēloties tirgot konkrētus pārtikas produktus, lielveikals ņem vērā divus kritērijus – vai produkts atbilst likuma prasībām un vai pēc tā varētu būt pieprasījums. Viņš norāda, ka pircējiem nevajadzētu satraukties par to, ka, piemēram, SIA Brasla LV ražotie konservi varētu būt nekvalitatīvi vai bīstami, jo PVD nav par tiem brīdinājis tirgotājus. Turklāt pircēji tos labprāt iegādājas, jo cena ir zema un acīmredzot arī produkta saturs ir apmierinošs.

***

UZZIŅAI

Lai neiegādātos nekvalitatīvu pārtiku:

• jāiegādājas produkti tikai no zināmiem piegādātājiem un izplatītājiem;

• jāpievērš uzmanība produktu tirdzniecības apstākļiem, piemēram, vai tirdzniecības vieta ir tīra, vai apkalpojošais personāls ir atbilstoši apģērbts;

• jāatceras, ka ātri bojājošies produkti jāuzglabā aukstumā;

• jāpievērš uzmanība produkta derīguma termiņam un uzglabāšanas apstākļiem, kas norādīti uz marķējuma;

• ja rodas šaubas par iegādātā pārtikas produkta kvalitāti un sastāva atbilstību uz iepakojuma norādītajam, jāvēršas Pārtikas un veterinārajā dienestā, zvanot pa tālruni 67027402.

Avots: www.pvd.gov.lv

Ekonomika

Latvijā par 4% pieauguši izdevumi sociālajai aizsardzībai, 2023. gadā jau sasniedzot septiņus miljardus eiro. Tajā pašā laikā lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju nevar atļauties nodrošināt vismaz vienu no 13 pamatnepieciešamībām, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) provizoriskie dati.

Svarīgākais