Ministru kabinets (MK) atbalstījis Satiksmes ministrijas (SM) ieceri nodot vairākus valsts ceļu posmus pašvaldību īpašumā. Ministrija norāda, ka pašvaldībām ceļus uzturēt būtu lētāk, jo tie atrodas pašvaldību teritorijā. Tomēr valsts neplāno piešķirt papildu līdzekļus pašvaldībām ceļu uzturēšanai.
MK rīkojums paredz atsevišķus ceļa posmus nodot Salas, Skrundas, Ventspils, Pārgaujas, Grobiņas un Kandavas novada un Daugavpils pilsētas īpašumā. "Pārņemot īpašumā autoceļa posmus, pašvaldībām būs nepieciešami mazāki izdevumi, lai novērotu autoceļu stāvokli un attiecīgi plānotu uzturēšanas pasākumus. Arī turpmāko attīstību būs iespējams organizēt efektīvāk un operatīvāk nekā valstij, jo minētie autoceļi atrodas to teritorijā," teikts SM izplatītajā paziņojumā par ceļu nodošanu pašvaldības īpašumā.
Turpmāk pašvaldības varēs pēc saviem ieskatiem plānot attiecīgo ceļu rekonstrukcijas un uzturēšanas darbus, kā arī piesaistīt papildu finansējumu darbu veikšanai.
Latvijas Pašvaldību savienības padomnieks tehnisko problēmu jautājumos Aino Salmiņš Neatkarīgajai pastāstīja, ka papildu mērķdotācijas ceļu uzturēšanai līdz ar jauniem objektiem pašvaldības nesaņem un vienīgā iespēja piesaistīt finansējumu ir realizēt projektus ar Eiropas Savienības (ES) fondu atbalstu. Tomēr arī šīs iespējas ir ierobežotas, jo ES atbalsta tikai projektus, kas paredzēti tranzīta ielu uzturēšanai un satiksmes drošības paaugstināšanai.
A. Salmiņš pašvaldību lēmumu pārņemt valsts autoceļus sauc par sava veida izmisuma soli, jo tās, redzot, ka valsts ceļus nav spējīga uzturēt, ir spiestas par saviem līdzekļiem nodrošināt cilvēkiem pārvietošanās iespējas.
Skrundas novada īpašumā bez atlīdzības nodos gandrīz septiņus kilometrus ceļa. Novada domes izpilddirektors Vilnis Grāvelis norāda, ka tagad pašvaldībai būs iespējas apgūt tranzīta ielām paredzēto fondu līdzekļus, vienošanās laikā solīta arī papildu mērķdotācija ceļu uzturēšanai.
"Neko daudz jau mēs tur spirināties nevarējām," par vienošanos stāsta V. Grāvelis. "Pārņemšana bija tā teikt piespiedu brīvprātīga."
A/s Latvijas valsts ceļi sabiedrisko attiecību un mārketinga daļas vadītāja Daiga Mežapuķe gan norāda, ka nākotnē pašvaldību īpašumā ir plānots nodot vēl vairākus valsts ceļa posmus.
Mērķdotācijas apjomu ceļu uzturēšanai nosaka katrai pašvaldībai piemēroti koeficienti, ko tai piederošais ceļu kopgarums neietekmē, tāpēc lielāks valsts finansējums pašvaldībām netiks piešķirts, skaidro D. Mežapuķe. Šādu mērķdotāciju sadalījumu nosaka MK noteikumu grozījumi, kas stājās spēkā šī gada 27. janvārī. Līdz tam mērķdotāciju apjomu aprēķināja, izmantojot speciālu algoritmu, kurā bija iekļauts pašvaldībai piederošo ielu un ceļu laukums, kā arī katras pašvaldības teritorijā reģistrēto un tehnisko apskati izgājušo transporta līdzekļu skaits.
Jāpiebilst, ka vienošanās ar pašvaldībām par ceļu pārņemšanu panākta laikā no 2006. līdz 2008. gadam, kad spēkā vēl bija vecie noteikumi.