arrow_downwardJānis Kučinskis / Viedokļi

Rietumu un arī Latvijas mēdiji Lībijas revolūcijas vadoni Muamaru Kadafi raksturojuši kā “nežēlīgu diktatoru, kurš pavērsis ieročus pret savu tautu”. Taču Lībija un viss Āfrikas kontinents pazīst un godā pavisam citu Kadafi – cilvēku un tautu atbrīvotāju gan no Rietumu koloniālisma, gan no iekšējas netaisnības, Āfrikas attīstības stratēģi.

17. oktobrī NRA publicēta intervija ar vēsturnieku un starptautisko attiecību speciālistu Kārli Daukštu – “Putina autoritārā mobilizācija”. Intervija it kā par Krieviju, taču tā atsedz dažas zīmīgas lietas, kuras, manuprāt, izgaismo Latvijas politiķu citādi grūti izprotamos manevrus.

Iet vai neiet? “Es saku jums jau dienas simt un piecas, – Lai puķi dabūtu, ir jāpieliecas.” /Imants Ziedonis/

“Mums nav mūžīgu sabiedroto, mums nav pastāvīgu ienaidnieku; pastāvīgas un mūžīgas ir tikai mūsu intereses, un mūsu pienākums ir šīm interesēm sekot.” /Lords Palmerstons (1784-1865)/

ASV dominētā neoliberālā “brīvā tirgus” sistēma, kas pirms 20 gadiem augstprātīgi pasludināja savu globālo uzvaru un “vēstures galu”, turpina sabrukt. Tās nav biznesa cikla svārstības, bet gan sistēmisks sabrukums.

Tas nemaz nebija tik sen, kad gandrīz visas Latvijas partijas, redzamākie politiķi, prezidente VVF, premjers E. Repše, politologi, ekonomisti, nevalstiskās organizācijas, citi algotie eksperti, inteliģences pārstāvji un rūpīgi atlasītas “balsis no tautas” par Eiropas naudu sarīkoja vērienīgu propagandas kampaņu, lai Latvijas pilsoņus pārliecinātu referendumā nobalsot par Latvijas iekļaušanu ES. Viens no galvenajiem “par” argumentiem bija, ka pēc pievienošanās Latvijā ieplūdīs “Eiropas nauda”.

Nu jau ir vairāk nekā skaidrs, ka globālā oligarhija nevēlas pieļaut finanšu krīzes pārvarēšanu, bet ir nolēmusi šo krīzi padziļināt vēl vairāk un to izmantot saviem antihumāniem mērķiem, par kuriem sāku vēstīt rakstā “Varu Rietumos sagrābuši genocīda piekritēji”.

Kopš Latvija pirms 20 gadiem pievienojās SVF un vēlāk arī ES kontrolētajai sistēmai, notikusi vēl nepieredzēta demogrāfiskā katastrofa un masveida cilvēku izbraukšana no Latvijas.

Šķiet, 4. maija kolaborantu režīms jau iegājis savā pēdējā dezintegrācijas fāzē, ko raksturo iluzionistu parādīšanās uz politiskās skatuves. Te premjers uzrakstījis grāmatu divās valodās par to, kā Latvija jau pārvarējusi ekonomisko krīzi, te starptautisko oligarhu uzpirkti pakalpiņi tēlo cīnītājus pret oligarhiem un runā visas tautas vārdā, te nenozīmīgas parlamentāras domstarpības tiek nosauktas par „ļaunuma sakni”, te anonīmi ofšor darbinieki ierosina cīņu pret ofšoriem. Ko gan šāda traģikomēdija varētu nozīmēt, kādi brīnumi vai pārbaudījumi vēl priekšā?

Lai to izvērtētu, sniegšu tikai vienu pavisam svaigu piemēru. Katrs Sorosa nopirkts skuķis (Delnas, Providus un citi „eksperti”) var ik dienas brīvi pūst savas pīlītes Latvijas radio un televīzijā, bet kad mūsu visvarenākais „oligarhs” A. Lembergs gribēja 6 minūtes uzrunāt tautu, viņam par to nācās samaksāt LNT ap 20 000 latu!

Latvijas politiskajos un ekonomiskajos procesos aizvien lielāku ietekmi iegūst algoti vai citādi uzpirkti cilvēki – mūsu līdzpilsoņi, kuri darbojas Sorosa tīklos, vai kuri par savu iztiku, sabiedrisko un sociālo stāvokli pateicību parādā pasaulē skandalozākajam megaspekulantam Džordžam Sorosam.

„Eiropas Komisijas viceprezidents transporta jautājumos Sīms Kallas un Starptautiskās ekonomikas Petersena institūta eksperts Anders Aslunds diskusijā atzinīgi novērtēja Latvijas panākumus ekonomikas stabilizācijas un izaugsmes nodrošināšanā. A.Aslunds norādīja, ka Baltijas valstis ir paraugs citām Eiropas valstīm ekonomikas krīzes pārvarēšanā un izaugsmes veicināšanā,” lasām 14. maijā „Dienā” publicētajā rakstā „Dombrovskis konferencē Tallinā uzsver Latvijas pieredzi krīzes pārvarēšanā”. Vai pēc šādas uzslavas siltums un pacilāts lepnums ielīst katra Latvijas patriota sirdī?

31. martā Ekonomikas ministrs Artis Kampars uzaicināja ciemos 24. marta akcijas organizētāju delegāciju, lai svinīgos apstākļos sniegtu atbildi uz mītiņa rezolūcijā izklāstītajām prasībām. Runāja viņš gari, haotiski un garlaicīgi – gandrīz par visu, tikai ne par minētās rezolūcijas prasību izpildīšanas iespējām.

„Jebkādas darbības ar esošām obligātā iepirkuma kvotām, koģenerācijas atbalstiem mums jāvērtē ne tikai no tarifu viedokļa, bet arī no tiesiskās paļāvības, ko valsts ir apņēmusies investoriem.” /EM valsts sekretāra vietnieks Gatis Ābele, LTV, „Atklātā ceturtdiena”, 2011. gada 24. marts/

Līdzšinējais Latvijas politiskais kurss ilgstoši bijis tik nelīdzsvarots un labvēlīgs starptautiskā biznesa interesēm, ka Latvija faktiski pārvērsta par šo alkatīgo interešu koloniju ar minimālām, lielākoties tīri simboliskām suverēnas valsts pazīmēm.

Vakar TvNet portālā izlasīju rakstu „Tā viņi aizbrauc. Darbaspējīgie”. Tas ir skaudrs stāsts par kārtīgu, Latviju bezgalīgi mīlošu latviešu ģimeni ar trim maziem bērniem, kas miera laikā spiesti atstāt Dzimteni, lai dotos nezināmā svešumā. Un tādu ģimeņu ir tūkstošiem.

Starptautisko baņķieru un spekulantu izraisītā pasaules saimnieciskā un sociālā krīze ir tikai sākusies un padziļinās. Pasaulē arvien biežāk un skaļāk prognozē pilnīgu dolāru sistēmas un ar to saistītās starptautiskās tirdzniecības sabrukumu, kas izraisīs vispārēju haosu, destabilizāciju, resursu cenu sprādzienu, badu un vardarbību.

Lai kaut kas būtu, darbotos un dzīvotu, nepieciešama enerģija. Enerģija ir it visur – gaisā, saulē, ūdenī, zemes dzīlēs, cilvēkos, citās dzīvās būtnēs un augos. Pateicoties zinātnieku atklājumiem, cilvēki iemācījušies citur gūto enerģiju pārvērst ērti izmantojamā un viegli transportējamā veidā – elektriskajā strāvā.

Es mīlu Amerikas republiku, bet ienīstu Amerikas impēriju. /Amerikāņu rakstnieks Gors Vidals/

Vai iespējams pelnīt par daudz? Vai var būt par daudz ambīciju? Vai kādam var būt par daudz panākumu? Es negribu, lai manas firmas cilvēki domātu, ka viņi priekš sevis paveikuši tik daudz, ka var doties atvaļinājumā. Kā savu akcionāru interešu sargs un, starp citu, domājot arī par visas sabiedrības mērķiem, es vēlos turpināt iesākto. Es nevēlos ierobežot savu darbinieku ambīcijas, man būtu grūti viņus pārliecināt atteikties no kompensācijām. Tātad bizness turpināsies, kā parasti, lai arī cilvēki dusmās gaudotu uz mēnesi? Goldman Sachs – brīvā tirgus pīlārs, superpilsoņu vairotājs, vispārējas skaudības un godbijības objekts – turpinās raust naudu, kļūdams bagātāks par pašu Dievu? Blenkfaina seju pārņem draiskulīgs smīns. Sauc viņu par trekno runci, kam sabiedrība izsmiekls, sauc viņu par ļaunu, nosauc viņu, kā vēlies, bet Blenkfains teiks, ka ir tikai baņķieris, kas „veic Dieva darbu”. /Fragments no The Sunday Times 2009. gada 8. novembra materiāla par pasaulē lielākās investīciju bankas Goldman Sachs priekšsēdētāju Lloidu Blenkfainu./

Gan Rietumos, gan Austrumos cirkulē populāra sazvērestības teorija par Aļaskā izvietoto, ASV militāro resoru pakļautībā esošo un slepeno augstfrekvences jonosfēras izpētes programmu HAARP, kurai piedēvētas spējas izraisīt dabas katastrofas (plūdus, zemestrīces, viesuļvētras, orkānus) dažādos pasaules reģionos.

Lai izprastu mūsdienu pasaulē notiekošo, nav nepieciešams lasīt sazvērestību teorijas, lai gan arī tajās reizēm atrodami patiesības graudi. Pilnīgi pietiks ar iedziļināšanos oficiāli pieņemtajā ASV militārajā doktrīnā – „Pilna spektra dominēšana” ( Full-Spectrum Dominance), kas panākama, izmantojot gan ASV, gan tās pagaidu sabiedroto (pret kuriem arī var tikt izmantota tā pati doktrīna) struktūras.