17. oktobrī NRA publicēta intervija ar vēsturnieku un starptautisko attiecību speciālistu Kārli Daukštu – “Putina autoritārā mobilizācija”. Intervija it kā par Krieviju, taču tā atsedz dažas zīmīgas lietas, kuras, manuprāt, izgaismo Latvijas politiķu citādi grūti izprotamos manevrus.
Jau 2000. gadā savā grāmatā “No interešu kariem uz interešu harmoniju” es uzsvēru, ka Latvija nevis “atgriežas Eiropā”, kā daudzi tolaik apgalvoja, bet ir kļuvusi par tipisku ASV satelītu vai marioneti. Tā kā Eiropas Savienības mērķi bieži vien atšķiras no ASV globālajiem mērķiem, tad Latvija un citas Austrumeiropas valstis Eiropas Savienībā stāsies kā Amerikas “Trojas zirgs”. Šo manu prognozi apstiprināja notikumi pēc ASV administrācijas lēmuma 2003. gadā uzbrukt Irākai. Centrālās ES valstis Vācija un Francija bija pret šo agresiju, un tieši tajā brīdī sevi spilgti pieteica Austrumeiropas valstis un it sevišķi Latvija, kuras pilnībā atbalstīja ASV agresiju un tajā aktīvi iesaistījās. ASV rezidenta Buša administrācija šo šķeltniecisko un uz meliem balstīto politiku uzslavēja, Austrumeiropas valstis nosaucot par “Jauno Eiropu”, pretstatā nicināmajai “Vecajai Eiropai”.
Presē jau bija skopa informācija, ka tieši pirms sava 28. maija paziņojuma bijušais Latvijas prezidents Valdis Zatlers piedalījās Austrumeiropas valstu vadītāju sanāksmē Varšavā, kur ticies ar ASV prezidentu Baraku Obamu. Daži novērotāji saskatīja saistību starp šo tikšanos un Zatlera pēkšņo lēmumu ierosināt 10. Saeimas atlaišanu.
Citas ziņu aģentūras, piemēram, Deutsche Welle, šo tikšanos nodēvēja par ASV un Austrumeiropas valstu sammitu un to vērtēja ar vāji slēptu skepsi un ironiju.
Taču minētais Kārlis Daukšts atklāj vairāk: šajā sanāksmē piedalījies arī ASV Nacionālās drošības padomes Krievijas un Eirāzijas reģiona direktors, Krievijas jautājumu speciālists un arī krāsaino revolūciju tehnologs Maikls Makfols (Michael Anthony McFaul), kuru Obama nominējis arī par jauno ASV vēstnieku Maskavā. Lai arī sammitā runāts par šo un to – globālo krīzi, attieksmi pret Vidējiem Austrumiem un Lībiju – pamatā tomēr bijušas ASV globālās intereses saistībā ar Krieviju. Piedalījušies arī ietekmīgāko ASV banku pārstāvji. Sammita rezultāti netiek publiskoti varbūt tāpēc, ka tiem pārāk intīms vai slepens raksturs – ASV establišmenta pārstāvji aprunājušies ar saviem “trojas zirdziņiem” ES, un šīm runām bijusi tieša saistība ar ASV interesēm Krievijā, kā arī Krievijas sabiedrotajās valstīs, piemēram, Baltkrievijā.
Acīmredzot, Kārlim Daukštam ir labāki informācijas kanāli, jo viņš intervijā informējis par pavisam interesantiem projektiem, piemēram, plānu, kura ietvaros “Intel nodrošinās Baltkrieviju ar vairākiem miljoniem datoru, kurus dalīs cilvēkiem bez maksas. Tas nozīmē, ka tiek gatavota bāze visaptverošām sociālā tīkla saitēm. Tā būs individuāla korelācija starp iedzīvotājiem, nevis partijām...” Tātad runa bija par plānoto krāsaino revolūciju Baltkrievijā, Lukašenko valdības gāšanu, kurā sava loma tiks iedalīta arī Austrumeiropas valstīm, tai skaitā Latvijai.
Daukšts min, ka Maikls Makfols ir arī Hūvera institūta sagatavotās “Brīvības doktrīnas” (The Liberty Doctrine: Reclaiming the purpose of American power) īstenais autors. Šī doktrīna ir par unilaterālās ASV globālās varas un liberālās kārtības izplatīšanu visā pasaulē, izmantojot gan krāsaino revolūciju, gan militārās tehnoloģijas. Šajos globālajos centienos savu devumu sniedzis arī minētais Maikls Makfols, kurš kopā ar brīvā tirgus fundamentālisma un šoka teorijas ideologu Andersu Aslundu uzrakstījis pētījumu par “Oranžo revolūciju” Ukrainā (Revolution in Orange: The Origins of Ukraine’s Democratic Breakthrough). Jā, jā, – kopā ar to pašu Andersu Aslundu, kas uzrakstīja Valda Dombrovska bestselleru “Kā Latvija pārvarēja finanšu krīzi”. No tā varam secināt, kādu kārtību pasaulei nolēmuši uzspiest ASV militārie stratēģi, sociālie manipulatori un globālie baņķieri.
Kārlis Daukšts stāsta:
“Patlaban starptautiskajās attiecībās vērojamas divas paradigmas: pasaule virzās pa demokrātijas attīstības ceļu. Tā atteikusies no valsts dominējošās lomas un pāriet uz visas sabiedrības iesaisti valsts pārvaldē. Šo tendenci savulaik analizējusi arī Maikla Makfola ekspertu grupa. [..] Tātad savā slavenajā darbā Liberty Doctrine Makfols saka, ka sākusies globālā atmoda. Pēc viņa domām, pasaules attīstību bremzē valsts dominante, šķelšanās pēc ticības un piederības nacionalitātēm. Makfols uzskata, ka jāatmet valsts regulējošā tendence jeb totalitārā, autoritārā mobilizācija un visi rīcības līdzekļi jāatdod indivīdu rokās. Proti, cilvēks ar cilvēku veido savstarpējas sadarbības tīklu un tādējādi regulē attiecības sabiedrībā [..].
Šo paradigmu iekšienē ir daudz dažādu teoriju, tai skaitā par valsts dominantes turpinājumu, ģeopolitisko haosu, ASV vadošās lomas noliegums un tml. 19. septembrī vienā no Korejas avīzēm parādījās slavenā poļu izcelsmes ASV politologa Zbigņeva Bžezinska raksts, kurā skaidri atklājas daudzas starptautiskās kopsakarības. Viens no galvenajiem secinājumiem – jāizbeidz jebkādi vēsturiskie strīdi starp valstīm [..].
Pieļauju, ka šogad maijā Centrāleiropas un Austrumeiropas valstu vadītāju sanāksmē Varšavā Zatlers varētu būt ticies ar Maiklu Makfolu. Varbūt toreiz viņš saņēma vēstījumu, ka jāveido vienota līnija ar šeit esošajiem Krievijas ekonomiskajiem spēkiem, jāsamazina nacionālās pretrunas un jāatrisina vēsturiskās pretenzijas. Iespējams, starp ASV un Krieviju ir noslēgts kompromiss attiecībā uz Baltijas valstīm. Proti, saglabājot politisko kontroli šeit, Amerikai nebūs iebildumu, ja Krievijai Baltijā ir īpašas ekonomiskās intereses. Pieļauju, ka tāpēc arī parādījās sadarbības priekšlikums ar SC. Makfols ir viens no tiem, kurš uzskata, ka Baltijas valstis ir ģeopolitisks poligons, kur izmēģināt jaunas stratēģijas un taktikas. Mērķis ir saglabāt ES kā ASV sabiedroto; vienlaikus izmantot Baltiju kā starpposmu Krievijas piesaistei, ņemot vērā tās sadarbību ar Ķīnu.”
Tātad iznīcināt valstu suverenitāti un visur ieviest unitāru, ASV dominētu “liberālās demokrātijas” kārtību, kurā valstis savus iedzīvotājus vairs nesargās no starptautisko korporāciju un finanšu institūciju diktāta. Līdzīgu kārtību tai, kura, šķiet, jau iznīcinājusi Latvijas valsti, bet tās izdzīvojušos iedzīvotājus izkliedējusi pa visu pasauli.
Tos, kas saprot angliski, aicinu pastudēt arī pašu “Brīvības doktrīnu”, kurā vietām visai atklāti pausti Amerikas impēriskie plāni un metodes, piemēram, šādās frāzēs:
“Režīma maiņu ne vienmēr var panākt ar piekukuļošanu, tirdzniecību, atlīdzību piešķiršanu vai kolektīvo diplomātiju, reizēm izmantojami arī piespiešanas līdzekļi.”
“Palīdzība nav labdarība, palīdzība ir ASV nacionālās drošības instruments.”
“Militāro kampaņu pret komunismu papildināja jauni ieroči, tai skaitā Pasaules Banka, Starptautiskais Valūtas fonds, Miera korpuss, radio “Brīvā Eiropa” un Nacionālais Dāvinājums demokrātijai ( The National Endowment for Democracy).”
“Mums trūkst “humanitārās inteliģences” – slepeno aģentu, spiegu un ziņotāju – Vidējos Austrumos. Taču mēs ciešam arī no lingvistu, akadēmisko zinātnieku un pieredzējušu politikas veidotāju trūkuma Nacionālās Drošības aģentūrā, kuri pārzinātu Vidējo Austrumu valodas, kultūras un ekonomiku.”
