Pirmajā brīdī raugoties, varētu šķist, ka pagājušās nedēļas pilnmēness acīmredzot spēcīgi ietekmējis Latvijas Zaļo partiju (LZP). Varbūt sava loma arī pilnmēnesim, bet vairumu procesu var izskaidrot ar stratēģiskām kalkulācijām.
Visupirms jau atzīmējams LZP domes lēmums no partijas neizslēgt bijušo Jūrmalas mēru Gati Truksni, kurš figurē KNAB ierosinātā lietā par nelikumīgu partijas finansēšanu. Interesanti, ka dome pārtrumpoja partijas valdi, kuras vairākums labāk redzēja Truksni ejam nekā nākam. Janvāra sākumā, divus mēnešus pēc Trukšņa atgriešanās amatā ar Saskaņas deputātes «sirdsapziņas» balsojuma plīdzību, ZZS tēvam, Saeimas frakcijas vadītājam Augustam Brigmanim televīzijas intervijā paspruka, ka Truksnis nemaz nevēloties palikt LZP. Tā viņš esot dzirdējis. Truksnis tomēr sagribēja palikt LZP vairāk nekā mēra krēslā, kas vēl nesen ne bez pūlēm un zināmiem resursiem tika atgūts pēc (ne)uzticības balsojuma. Laikam dāvanu dalīšana visos ziemas svētkos Jūrmalas mēru tiktāl novārdzinājusi, ka jāiet atgūt spēki divus ar pusi mēnešus pēc amata atkarošanas, un viņš izdomāja amatu atstāt, lai atkal atgrieztos. I’ll be back*! Šāds triks jau reiz nostrādāja - 2013. gada aprīlī Truksni atstādināja no amata par reklamēšanos uz nodokļu maksātāju rēķina, bet jau jūnijā pēc vēlēšanām viņš atgriezies amatā. Vai izdosies iekāpt tajā pašā upē vēlreiz? Šķiet, zaļie un pats Truksnis tā cer, un domes vairākums ar rezultātu 20:17 atvēra Truksnim zaļo koridoru.
Var kritizēt zaļos par mētāšanos ar lēmumiem, tomēr viena lieta šajā procesā tomēr ir uzteicama - domes loma. Dome, kas ir Saeimas un pašvaldību deputātu un reģionālo nodaļu vadītāju kopums, nomināli ir augstākstāvošāka pār valdi, bet Latvijas partiju kultūrā lēmuma pieņemšanu ierasts sašaurināt līdz šaurākam lēmēju lokam, vai tā būtu partijas valde vai atsevišķi tās biedri ar saviem konsultantiem, vai koalīcijas padome. Zaļie tomēr parādījuši, ka partijā valda zināma demokrātija, lai arī tā viņu izpildījumā dažkārt līdzinās haosam un Bābeles tornim. Vai varam atcerēties kādus, piemēram, Vienotības domes būtiskus lēmumus, kas būtu bijuši pretēji valdes lēmumam vai to atcēluši?
Demokrātiskajiem zaļajiem Trukšņa korupcijas skandāls un rīkošanās pretēji valdes lēmumam, atkārtoti ieriktējoties mēra krēslā neilgi pēc neuzticības balsojuma viņam, acīmredzot šķitis nevainīgāks kā iepriekš minētā Rīgas mēra kandidāta Viestura Silenieka pieļāvums sadarboties ar Saskaņu Rīgas domē. Pēc zaļo un tās partnerpartijas - Latvijas zemnieku partijas - sašutuma par šādu vaļību Silenieks no kandidēšanas atteicās, bet Rīgas nodaļas izvirzītais partijas vadītājs Edgars Tavars nerāvās.
Līdzīgi, kā Vienotība pēc savas premjeres Laimdotas Straujumas aizgājināšanas no valdības vadītājas amata zaudēja iniciatīvu cīņā par šo ietekmīgo posteni un varas pīrāga lielāko daļu tieši partijas iekšējo nesaskaņu un intrigu dēļ, tā tagad zaļie zaudē līderību Rīgas domes vēlēšanās ZZS apvienībā. Tas signalizē, ka partija necer uz lieliem panākumiem un nokļūšanu pozīcijā, pretējā gadījumā tik viegli no šāda kumosiņa neatteiktos. Acīmredzot esošajā situācijā Rīgas mēra kandidāta amats nav nekas iekārojams - cīņa par iekļūšanu domē būs grūta, turklāt, ja nesadarbosies ar Saskaņu, visticamāk, pēc tam spīd tikai cietā opozīcijas garoziņa. Visdrīzāk, tāpēc arī zaļie izlaiž iniciatīvu bez lielas cīņas un nodod pilnvaras ZZS valdei lemt par šoreiz kopīgā ZZS saraksta mēra kandidātu.
Vai tas būs neoficiāli minētais ZZS valdes priekšsēdētājs Armands Krauze, jāšaubās - ievēlēšanas gadījumā viņam būtu jāatsakās no Saeimas deputāta mandāta. Koalīcijas frakcijas, premjera pārstāvētā politiskā spēka parlamentārieša mandātam ir pilnīgi cits svars nekā Rīgas domes opozicionāra mandātam. ZZS mēra amatam minēts partijas ģenerālsekretāra Artūra Graudiņa vārds, kas sabiedrībai ir mazpazīstams. Tādā gadījumā ZZS Rīgas domes vēlēšanas uztvertu kā treniņu poligonu, atsevišķu līderu veidošanas un atpazīstamības veicināšanas procesu, bet ne kā nopietnu cīņu par varu Rīgā. Labāk zīle rokā nekā mednis kokā. ZZS tomēr ir valdošajā koalīcijā ne tikai nacionālajā mērogā, bet arī ļoti daudzās citās pašvaldībās - pārāk lielas likmes likšanu uz Rīgu ar mazu laimesta varbūtību citu pašvaldību mēri un deputāti varētu uztvert kā uzmešanu. Tomēr - kopējie pašvaldību izdevumi ir ar likumu ierobežoti, un nopietna cīņa Rīgā varētu aprīt lielu šā budžeta daļu.
* Es būšu atpakaļ - Terminatora solījums filmā
