Jolantas Zālītes (50), Latvijas Māsu asociācijas vadītājas, pazušanu praktiski bez pēdām un bez lieciniekiem nevar nosaukt nekā citādi kā par mistiku. Ne viņas ģimenei, ne policijai mēneša laikā nav izdevies noskaidrot kādu informāciju, atrast kādu notikumu pavedienu, kas vestu Jolantas Zālītes atrašanas virzienā.
Pētot Latvijas Māsu asociācijas vadītājas pazušanas lietu, »Vakara Ziņas« atrada dažādu, pat pretrunīgu, informāciju, kura diemžēl beigu beigās tomēr arī neļauj izdarīt noteiktus, skaidrus secinājumus. Policijā apgalvo, ka izmeklēšana turpinās un nav noraidīta neviena no sākotnēji izvirzītajām versijām. Tās ir vairākas – nelaimes gadījums, personas pašas vēlme pazust (tostarp pašnāvība) vai noziedzīgs nodarījums.
Liktenīgais 3. februāra vakars
«Diemžēl man nekādu jaunumu, kas varētu viest skaidrību mammas pazušanas lietā, nav. Izmeklēšana turpinās, bet nav vairs tik daudz pavedienu, kurus pētīt,» Neatkarīgajai Rīta Avīzei atzīst Jolantas Zālītes meita Sabīne Zālīte. Viņas mamma neskaidros apstākļos pazuda pa ceļam no darba uz mājām, un kopš liktenīgā 3. februāra vakara par viņu nav nekādu ziņu. Pašlaik ir pagājis mēnesis un joprojām nekādu ziņu, kas varētu palīdzēt atrast Jolantu Zālīti vai vismaz dot kādu signālu, kas ar viņu varētu būt noticis, nav. Šis laiks Sabīnes ģimenei ir ļoti smags, tāpēc saprotama ir meitas vēlme publiski par mammas pazušanas lietas niansēm nerunāt, saudzējot sevi un ģimeni. Tomēr tas nemaina sabiedriski aktīva cilvēka pazušanas faktu un izmeklēšanas gaitu, kurai seko Latvijas iedzīvotāji.
Kas notika liktenīgajā 3. februāra vakarā, kad pavisam ikdienišķi Jolanta Zālīte no savas darbavietas devās uz mājām Purvciemā Rīgā? Policija informāciju par viņas pazušanu izplatīja nedēļu pēc pazušanas fakta konstatēšanas. Kāpēc tik vēlu – daudziem cilvēkiem radās šāds jautājums, jo iespējamie liecinieki, kas tovakar varētu būt redzējuši Jolantu Zālīti kaut kur pa ceļam uz mājām, sen jau to ir aizmirsuši. Kā izriet no policijas skaidrojuma, pirmās dienas pēc tam, kad policijā vērsās Zālītes meita, tika apzinātas visas vietas un cilvēki, kur viņa varētu būt aizbraukusi, un tad, kad šie meklējumi nevainagojās ar panākumiem, kopā ar ģimeni tika nolemts lūgt sabiedrības atbalstu. Policija izplatīja Jolantas Zālītes nesen veiktu fotouzņēmumu, kas atrodams arī sociālajos tīklos.
No fotoattēla pretim lūkojas skaista sieviete ar tiešu un atklātu skatienu, ģērbusies melnā kleitā. Attēls tapis īpašā fotosesijā. Latvijas sabiedrībai Jolanta Zālīte plašāk zināma kā Latvijas Māsu asociācijas vadītāja, kura vienmēr aizstāvējusi Latvijas medicīnas māsas, iestājoties par taisnīgu darba samaksu un labākiem darba apstākļiem. Medicīnas māsu virsvadītāja zināma kā korekta un ieturēta personība sarunās par un ap mediķu tiesībām, arī intervijās žurnālistiem. Tāpēc sabiedrību satraukusi ziņa par viņas pēkšņo pazušanu – cilvēka, kurš, kā raksturo kolēģi un ģimene, vienmēr bijis apzinīgs un atbildīgs.
Meita mammu meklē pēdu pa pēdai
Pēdējais cilvēks no draugiem, kurš redzēja Jolantu Zālīti, bija viņas kolēģe, Māsu asociācijas viceprezidente Līga Ārente, viņas šķīrās sabiedriskā transporta pieturvietā Matīsa iela Rīgā, pie Vidzemes tirgus. Kolēģe iekāpusi transportlīdzeklī agrāk, bet Jolanta palikusi gaidīt 17. maršruta trolejbusu. Pulkstenis rādīja ap astoņiem vakarā. «Mamma tik ilgi darbā bija aizkavējusies, jo Māsu asociācija gatavojās nozīmīgai konferencei,» uzreiz pēc mammas pazušanas stāstīja viņas meita Sabīne. Māsu asociācijas telpas atrodas Rīgas centrā, Skolas ielā, vienā ēkā ar Ārstu biedrību. Kopš vakara, kad Jolanta palika pieturā, viņa vairs nav redzēta. Sabīne atklāj, ka mamma, visticamāk, trolejbusā iekāpusi, jo, jau braucot, sazvanījusies ar kādu draudzeni un stāstījusi, ka ir ceļā uz mājām.
Sabīne par mammas pazušanu uzzinājusi nākamajā rītā, jo kolēģi, nesagaidot Jolantu darbā un nesagaidot viņu uz svarīgu tikšanos konferences sakarā, zvanījuši uz viņas mobilo tālruni. Kad tas nav izdevies, kolēģi piezvanījuši meitai, zinot, ka Jolantai un Sabīnei ir ciešas un sirsnīgas attiecības. Diemžēl arī Sabīne nezināja, kur ir mamma. «Es paņēmu mammas dzīvokļa atslēgas un devos uz viņas mājām,» notikumus atminas Sabīne. Dzīvoklī viss liecinājis par to, ka viņa nav bijusi mājās. «Ļoti precīzi zinām, kas viņai bija mugurā, un pēc tā secināju, ka viņa nav mājās pārģērbusies. Mammai ļoti netipiski būtu tāda situācija, ka viņa neierastos darbā un nevienam nepaziņotu par to, ja arī viņa būtu slima, viņa vienmēr paziņotu par to. Mammas telefons kopš 4. februāra ir izslēgts vai atrodas ārpus uztveršanas zonas. Es uzreiz sāku zvanīt visiem paziņām, vispirms vecmāmiņai, kurai nesen bijusi ceļa operācija un kuru vajag apciemot, iedomājos, ka mamma pie viņas iegriezusies.» Taču nekādu ziņu. Tās dienas vakarā Sabīne vērsās pēc palīdzības policijā.
Es ļoti vēlos, lai viņa ir dzīva
«Todien mēs aizkavējāmies darbā un kopā devāmies uz sabiedriskā transporta pieturu,» stāsta kolēģe Līga Ārente. Lai gan tuvākā pietura ir Ģertrūdes ielā, pašā centrā abas nolēmušas nedaudz pastaigāties līdz nākamajai pieturai pie Vidzemes tirgus. «Jolanta man vēl noteica, lai es pirmā kāpju savā transportā, jo man tas iet retāk, nekā viņas 17. trolejbuss. Es iekāpu un aizbraucu, un tā bija pēdējā reize, kad es redzēju Jolantu. Es ļoti vēlos, lai viņa ir dzīva...» sarunā saka Līga. Nākamajā dienā bija paredzētas tikšanās, un, kad Jolanta neieradās, Līgu uzreiz tas darījis aizdomīgu, īpaši, kad nav atbildējis viņas tālrunis. Tas bija izslēgts. Ļoti stingra, bet tajā pašā laikā kompetenta, principiāla, taisnīga, gudra, tā savu kolēģi raksturo Līga Ārente. Atšķirībā no Jolantas Zālītes, kura pirms trim gadiem bija pārtraukusi strādāt medicīnas māsas amatā, lai visus spēkus varētu veltīt tieši Māsu asociācijai, Līga Ārente turpina strādāt par medicīnas māsu Rīgas Austrumu slimnīcā. Savukārt Jolanta savulaik strādājusi gan par medicīnas māsu reanimācijā, gan neiroloģijā arī Rīgas Austrumu slimnīcā. «Medicīnas māsu darbs ir smags, nereti nepateicīgs, bet, no otras puses, tā ir ļoti skaista profesija, kurā ieguldi lielu cilvēkmīlestību,» tā Līga. Viņai Jolantas pazušana ir divkāršs šoks, pirmkārt, emocionāli – pazudis tuvs kolēģis, bet, otrkārt, viss asociācijas ikdienas darbs tagad ir uz Līgas pleciem.
Latvijas Māsu asociācija ir nevalstiska organizācija, kas rūpējas par medicīnas māsu profesijas attīstību, izglītības un sertifikācijas jautājumiem. Valsts ar likumu ir noteikusi, ka māsu sertifikāciju var veikt tieši asociācija – māsām, kuras vēlas strādāt, jābūt ne tikai diplomam par izglītību, bet arī reģistrētām un ar sertifikātu, kas apliecina medicīnas māsas spēju strādāt patstāvīgi. Māsu asociācija iesaistās arī diskusijās par medicīnas māsu sociālajām tiesībām, likumu izmaiņām. Šo darbu darīja tieši Jolanta. Līga Ārente turklāt arī skaidro, ka «Jolanta bija Māsu asociācija», tāpēc tagad ir tik grūti pārņemt visu asociācijas darbu, jo pilnīgi par visu atbildēja viens cilvēks. Nevienam citam nav paraksta tiesību, konts nobloķēts... Jolanta Māsu asociāciju vadīja jau vairāk nekā 20 gadu, kā saka, «ne pirmo reizi ar pīpi uz jumta».
Strādājot amatā, kur nākas cilvēkiem arī atteikt, piemēram, sertifikāciju, ja nav nokārtoti kādi dokumenti, sastopies ar cilvēku dusmām, naidu, tāpat par kādu sliktu vai paviršu medicīnas māsas rīcību jāatbild asociācijai. «Var vienkārši piezvanīt un tevi nolamāt,» saka Līga Ārente arī no savas pieredzes. Tāpēc viņu neizbrīna interneta komentāri, kuros teikts, ka «daļa medmāsu priecājas». Kā vispār var priecāties, ja kāds cilvēks pazudis? «Es par to teiktu tā: jā, kāda medmāsa varēja nesaņemt sertifikātu un dusmoties, taču Jolanta bija pārliecināta, ka visam jābūt precīzi ievērotam, ka Māsu asociācijas prestižs jānotur, neraugoties, ka kādam kaut kas nepatīk,» stāsta Līga, nenoliedzot, ka kāds nelabvēlis dēļ tā Jolantai bijis. Tomēr viņa neuzskata, ka kolēģes pazušana kaut kādā mērā varētu būt saistīta ar kādām pret viņu noskaņotām naidīgām medmāsām vai, pasarg’ Dievs, atriebību.
Pašnāvībai netic
Līga Ārente tāpat kā Zālītes ģimene stingri noliedz iespēju, ka Jolanta būtu izdarījusi pašnāvību (šāda versija tiek izplatīta medijos). «Sociālā un ģimeniskā vide ap Jolantu ir pietiekami stipra, kas cilvēkam pat vissliktākajos brīžos var palīdzēt noturēties, arī viņas raksturs ir stiprs un prāts gaišs, lai problēmas varētu atrisināt,» stāsta Līga, «Jolanta bija tā, kura visus savus kursabiedrus saturēja kopā kā līme, regulāri rīkoja tikšanās, pasākumus. Viņa arī vienmēr bijusi ļoti atsaucīga un palīdzēja pat tad, ja cilvēks negribēja, lai palīdz vai nebija pat vēl ieminējies par palīdzību.» Līga atceras gadījumu, kad kāda kolēģe pārbaudījusi veselību un bija lūgusi Jolantai paņemt slēdzienu. Jolanta, to izlasot, jau bija saorganizējusi konsultāciju pie labākajiem ārstiem...
«Es baidos, vai šī vēlme palīdzēt un risināt visdažādākās situācijas nav bijusi par iemeslu arī šoreiz – varbūt kādam uz ielas bija vajadzīga palīdzība, un Jolanta tajā iesaistījās un cieta pati...» spriež Līga. Tas, zinot viņas raksturu, pilnīgi noteikti varētu notikt. Tomēr arī šādai situācijai policija nav radusi apstiprinājumu, neviens liecinieks nav ziņojis par kādu starpgadījumu, ķīviņu, uzbrukumu vai tamlīdzīgi.
Izkāpjot no trolejbusa, pavedieni izsīkst
Rajons, kur dzīvo Jolanta Zālīte, nav tumšs nostūris, gluži otrādi – Purvciemā pie Rimi Minska vienmēr ir daudz ļaužu, tāpat arī Vaidavas iela, pa kuru jādodas uz mājām, vienmēr ir apgaismota un labi pārredzama. Tāpēc pašlaik ir ļoti grūti saprast, kas varētu būt atgadījies. Jolantai nav bijušas veselības problēmas, kuru dēļ viņa varētu būt pazudusi vai nonākusi slimnīcā, turklāt, ja tā arī būtu noticis, policija jau būtu saņēmusi informāciju. «Mēs bieži sazvanījāmies, satikāmies. Mums ir ļoti jaukas attiecības. Es nepieļauju domu, ka mamma, man neko nepasakot, būtu aizbraukusi, kas man šķiet pilnīgi neticami, vismaz kādu ziņu viņa man noteikti atstātu...» pārdomās Neatkarīgajai Rīta Avīzei dalījās Sabīne.
»Vakara Ziņu« rīcībā ir informācija, ka Jolanta, vēl braukdama trolejbusā, sarunājusies pa tālruni ar kādu draudzeni, pārrunājušas ēdienu pagatavošanu vakariņām un Jolanta teikusi, ka plāno ieiet tuvējā pārtikas veikalā. Sarunu viņa beigusi ar vārdiem: «Labi, man jābeidz, mana pietura...» Viņa esot iegājusi Rimi, un apsargs to varot apliecināt, jo Jolanta bijusi regulāra pircēja. Tomēr policijā ne apstiprina, ne noliedz, ka būtu pārbaudītas videonovērošanas kameras, kuras uzstādītas veikalos, taču pilnīgi izslēgta nav situācija, ka kāds, iespējams, ļaundaris, novērojis Jolantu veikalā, sekojis vēlāk un vēlējies aplaupīt. Par šādu aplaupīšanas veidu dzirdēts vairākkārt – zagļi novēro veikalā, izvēloties vientuļus cilvēkus, vēlams gados, un tad seko, līdz izrauj somu no rokām. Apstiprinājumu šādai versijai policija nesniedz. Savukārt Līga domā, ka tas ir pierādījums tam, ka nav notikusi pašnāvība, jo diezin vai cilvēks dosies uz veikalu pēc pārtikas, ja plāno aiziet no dzīves. «Man ir ļoti grūti par to runāt, jo tas viss šķiet tik... neticami, baisi un skumji,» asarām acīs saka Līga, kura saprot, ka loģiski laimīga izskaidrojuma kolēģes pazušanai, visticamāk, nav, taču prāts atsakās pieņemt traģisko.
Policija vispirms pārbaudījusi informāciju no tuviniekiem, draugiem, lai pārliecinātos, vai Jolanta Zālīte nav pie kāda devusies. Pārbaudītas arī visas vietas, kuras norādījuši tuvinieki, kur viņa varētu būt. Negaidīta, mīklaina pazušana, saka arī policijā. Pēc tam, kad šis izziņas darbs neko nav devis, policija izplatīja paziņojumu sociālajos tīklos, masu medijos. «No sākuma saņēmām ziņas no paziņām, kas bija satikuši, redzējuši vai zināja ko stāstīt par Zālītes gaitām pirms pazušanas, informācijas nebija daudz un, visu pārbaudot, nekādus reālus pavedienus izmeklēšanai neatklājām,» stāsta Valsts policijas pārstāvis Dairis Anučins. Policija turpina darbu ar operatīvām metodēm, un izmeklēšanas gaitā tiek pārbaudītas vairākas versijas – nelaimes gadījumi vai paša cilvēka vēlme pazust no citu personu redzesloka, vai noziedzīgs nodarījums. Tāpat policija nav atmetusi versiju par pašnāvību. Anučins uzsver, ka lietā iegūtās liecības neļauj nevienu no šīm versijām atmest kā nederīgu vai apgāzt to. «Diemžēl šajā lietā nav daudz liecinieku, ir tuvinieku, kolēģu liecības, ir arī citas, taču neviena no tām neļauj būtiski turpināt izmeklēšanu,» saka Anučins. Uz jautājumu, vai un kāds rezultāts bijis telefona atrašanās vietas pārbaudēm, vai pārbaudītas videokameras uz ielām, veikalā, viņš atbild: «Policija ir pārbaudījusi pilnīgi visu, kas ir pieejams, tomēr arī tas nav devis vēlamo rezultātu, tas ir, pavirzīt lietu tuvāk atrisinājumam.» Šādām lietām laika limita – cik ilgi tās izmeklē – nav, jo informācija var atnākt pēc kāda laika, tāpēc policija lietu neizbeidz. Tiesa, ir iespējams, ka daļa resursu tiek novirzīti arī uz citām lietām, ja konkrētajā lietā vairs nav jaunu ziņu, kas jāpārbauda. «Mēnesis ir ilgs laiks, ja pazudis cilvēks, bet tas nav ilgi izmeklēšanai,» uzsver Anučins. Bez vēsts pazudušo nav maz, šī informācija atrodama policijas mājaslapā.
Konstatēts naudas iztrūkums
»Vakara Ziņu« rīcībā nonākusi informācija, kurai, iespējams, ir saistība ar Jolantas Zālītes pazušanu. Proti, viņa kā Māsu asociācijas vadītāja bija vienpersoniski atbildīga par visām asociācijas finansēm, un tagad, pēc pazušanas, atklājies, ka kontos ir naudas iztrūkums. Neoficiāli avoti min, ka šāda informācija bijusi arī Veselības ministrijas rīcībā un kādas (nezināmas) amatpersonas esot piedraudējušas, ka darīs šo zināmu sabiedrībai, ja viņa mēģinās iebilst kādām izmaiņām likumos vai protestēs pret atalgojumu medicīnas māsām. Tas būtu noticis 17. februārī, kad bija gaidāms Māsu asociācijas kongress un vajadzētu notikt Māsu asociācijas vadības vēlēšanām.
Līga Ārente šādas runas sauc par sazvērestības teorijām, kurām nav nekāda pamatojuma. «Jā, Jolanta vadīja asociāciju, taču viņa nav tik ietekmīga, arī asociācijai nav tādas varas, lai ar tādām metodēm viņu vajadzētu ietekmēt,» saka Līga. Par finansēm viņa atturas runāt, jo nepārzina šīs lietas, nekad nav kārtojusi asociācijas finanšu lietas un arī tagad tām nav pieejas. Kongress gan patiešām ir gaidāms, taču plānotajā 17. februārī nebijis kvoruma, tāpēc tas notiks 18. martā, un atkārtots kongress ļauj lemt jau bez kvoruma. Visticamāk, tiks izvēlēta jauna asociācijas vadība, pati Līga uz šo posteni nekandidē. «Līdz šim pieteikušies četri kandidāti... Jolanta nebija pieteikusies, viņa gribēja zināt, vai viņai māsu vidū varētu būt atbalsts...,» saka Līga, piebilstot, ka pēdējā laikā gaidāmā kongresa dēļ bijusi nomākta.
Tomēr mēs ieguvām neoficiālu, taču drošu apstiprinājumu tam, ka asociācijā nav viss kārtībā ar finansēm, proti, ieņēmumi nesakrīt ar izdevumiem, nav apliecinājumu izdevumiem, piemēram, čeku par pakalpojumiem, par ko grāmatvedība it kā brīdinājusi Jolantu. Viņa teikusi, ka apliecinājumi naudas izlietojumam tiks sakārtoti, ka nauda nav nekur pazudusi. Runa ir par vairākiem tūkstošiem eiro. Kāpēc tāda situācija izveidojusies – tagad neviens pateikt nevar. Tāpat mēs varam tikai domāt un pārdomāt, vai šāds fakts var būt par pamatu Jolantas pazušanai. Vai, apzinoties, ka naudas iztrūkums nāks gaismā, ja asociāciju vadīs kāds cits, kas būtu apkaunojoša situācija, viņa būtu aizbraukusi no Latvijas? Atbildi nezina neviens.
TURPINA MEKLĒT
Policija aicina atsaukties
Jolantas Zālītes pazīmes: augums: 168 cm, kalsnas miesasbūves, mati īsi, gaiši blondi. Bija ģērbusies tumši pelēkā jakā, tumši zilos džinsos. Līdzi bija paliela melna ādas soma. Ikvienu, kam ir kāda informācija par J. Zālītes iespējamo atrašanās vietu, policija lūdz nekavējoties ziņot, zvanot: 67086678, 20269017 vai 110.
