Viedokļi: Aizvilkt pagātni priekšā nākotnei 33 komentāri
 
Viedokļi

Aizvilkt pagātni priekšā nākotnei

 
F64

Mani pārsteidz jaunu un pat radošu cilvēku vēlme domāt padomju laika stereotipos, vienkārši pārceļot tos šajā laikā. Bet – kamēr vispārējās uztveres stereotipi tiks uzskatīti par pietiekamu kāda atsevišķa cilvēka mēru, ārpus kura viņš itin kā pārstāj būt cilvēks, tikmēr šī sabiedrība nebūs brīva. Ar cilvēka, viņa rīcības vērtējumu tā sapratīs vien birku karināšanu atbilstoši publikā (pūlī?) iekoptiem uztveres standartiem. Bet, ja zināt vien šos standartus, ja nepūlēties zināt cilvēku, tad viņa publiskais raksturojums vai vienmēr būs nepatiess, kropls.

Deviņdesmitajos, esot LRS priekšsēdim, man palaikam nācās satikt cilvēkus no «aprindām», kuri vēlējās, lai sarindoju rakstniekus atkarībā no to sadarbības pakāpes ar padomju režīmu. Es uzskatīju, ka man LRS biedri jāatbalsta talanta, nevis kolaborācijas pakāpes secībā. Proti - neuzskatīju RS par politisku, partijisku organizāciju, kurai jāpakļauj savi «nepareizie» biedri kādai tiesāšanai, un teicu, lai ar «politiskas stučīšanas» piedāvājumiem pie manis nenāk. Taču tolaik varēja vēl kaut cik saprast, ka gaiss pilns ar vecām atraugām un tās pūlas atražoties. Es redzēju, kas tolaik notiek ar cilvēkiem un organizācijām. Zināmā mērā mani pārsteidza visai jūtamā radošo vēlme «uzminēt», kāda tad izskatīsies… ne jau brīvība, bet jaunā «kalpošana». Tostarp atgādināšu, ka tieši Latvijas Radošo savienību plēnums 1988. gadā deva vairākus būtiskus politiskus (!) impulsus Latvijas nākotnei. Lūk, šādā līmenī radošo investīcijas politikā man šķiet ne tikai apsveicamas, bet arī šobrīd ļoti vēlamas. Jo tās būtu nākotnes tēmas.

Bet, ciktāl ir runa par čekas maisu naftalīnu, tiktāl es, pirmkārt, piekrītu Raimondam Paulam, ka vajag reiz «apstāties pašiznīcināšanās maratonā». Otrkārt, piekrītu Vladim Spārem, kurš raksta, ka RS jāiestājas «par čekas aģentu vārdu un to kartīšu tūlītēju publicēšanu bez kādiem komentāriem». Treškārt, piekrītu Mārai Zālītei, ka «šis nu reiz ir jautājums, kas nav kolektīvi risināms. Tikai individuāli un personiski. Profesionāla vai jebkāda cita savienība/biedrība nevar ne aizstāvēt, ne nosodīt. Tāpat kā RS nevar iet cietumā, ja kāds tās biedrs būtu to pelnījis.» Tāpat Artūra Snipa sacītajam, ka «tā ir katra individuāla lieta. Noprasīt lustrēties kolektīva vārdā man nav pieņemami.» Pārējās radošo domas par maisiem man šķiet vien vairāk vai mazāk radoši interpretēti augšminētie stereotipi. Turklāt es tajās saskatu vēlmi aizvilkt pagātni priekšā nākotnei. Vēlmi sameklēt vainīgo, lai attaisnotu nākotnes deficītu sevī. Var sacīt: ko tu gvelz, mēs tad bijām zīdaiņi. Iespējams, bet kas ir svarīgāk - radošai (nevis profesionālai) iestādei nolikt pie kauna staba kādu atsevišķu tā laika kolaborantu vai tikt vaļā no vecās sistēmas (!) recidīviem šodienas režīma rīcībā. To ir diezgan, un, ja gribas Latvijai labu nākotni, tas ir ļoti nopietns darbs. Radošie, ja vien patiesi vēlas investēt sevi politikā, varētu daudz darīt kaut vai tā dēļ, lai Saeima sabiedrības aptaujās nebūtu bezmaz pēdējā vietā starp visām citām institūcijām.

Jā, var teikt: tu tā runā, lai balinātu sevi. Kāda tad ir tevis paša «individuālā lieta»? Tu taču arī biji «iesarkans»? Jā, un turklāt es jau tad zināju režīma vērtību un vēsturi bez kosmētikas. Es zināju, kāpēc es izvēlos šo grēcīgo ceļu. Un man šajā ziņā svarīgs ir tikai viens - vai neesmu nodevis pats sevi? Ja nē, tad man visai vienaldzīgs tas, kāds publisks tēls no manis tiek taisīts. Esmu vervēts, bet nesavervējos. Stučījis neesmu. Bet joprojām labprāt tiekos un tikšos ar saviem «sarkanā» laika kolēģiem. Vairākus «sarkanos» patiesi cienu. Arī par to, ka viņi savā tā laika darbībā (!), nebūdami varoņi, mācēja turēt cilvēku augstāk par funkciju. Ja man tagad pazudīs kāds draugs, lai zūd. Tas nebūs bijis īsts draugs. Bet es turpināšu tikties arī ar cilvēkiem, kuru uzskati nav manējie. Man šī tiešā (!) saskare ar dažādu slāņu, dažādu uzskatu, dažādu tautu cilvēkiem šķiet svarīga tieši tāpēc, lai labāk un precīzāk sajustu valsts nākotni.

Es augstu vērtēju mūsu katra individuālo izšķiršanos par labu godīgai atklāsmei. Tiešām, katram vajadzētu «izvelt līķi no sevis» (I. Ābele). Taču, ja šī atklāsme netiek uztverta kā gaismas stars, bet kļūst iemesls publisku «orģiju» rīkošanai (lustrācija, izslēgšana, vēlme ierīkot publisku «lodziņu», kur pieteikties…) veco laiku garā, tad uzskatu, ka nākotni esam mācījušies no sliktiem paraugiem. Sliktākais no tiem - izmantot čeku kā širmi savu literāro vai personisko rēķinu kārtošanai.



Komentāri [33]
#
Atis Priedīts 18.janvāris 2018 10:34 atbildēt
Vispirms ir jāatzīst, ka vajāšanas un aizliegumi bija. Ka bija pašnāvības, psihenes, "nelaimes gadījumi" u.t.t. Un šis fakts nav kaut kādu personīgo rēķinu kārtošana. Jāļauj čekas upuriem vismaz izstāstīt kā viņi jutās un ko pārdzīvoja. Šobrīd visi raksta tikai par nelaimīgajiem čekistiem. Gaidu kad parādīsies arī kāds čekas upura viedoklis. Šobrīd tādi ir tikai interneta komentāros. Visi masu mediji atsakās publicēt kaut ko par upuriem.
 
#
Atis Priedītis » Atis Priedīts 18.janvāris 2018 10:42 atbildēt
Esmu par šo laiku pat uzrakstījis atmiņu grāmatu. Un neskatoties uz Rakstnieku Savienības priekšsēdētāj Arno Jundzes atzinību, manu grāmatu visi lielie izdevēji atsakās publicēt. Palicis tikai viens variants. Ja arī tad būs atteikums, publicēšu to 100 eksemplāros par savu naudu. Grāmata šobrīd ir pieejama lejupielādei arī internetā, saucās - Gan jau rīts mūs atradīs. Ierakstot Youtubē nosaukumu, var atrast grāmatas faila adresi.
 
#
Kvadrāts 17.janvāris 2018 20:40 atbildēt
Avotiņa rakstītais par "talantīgajiem" vēlreiz apliecina - Žaņa Spures rēgs joprojām klīst pa LRS.
Sk. vairāk - Jānis Liepiņš: VAI LAIKA SKAITĪŠANU SĀKT AR ŽANI SPURI? ( Jaunā Gaita nr. 178, septembris 1990.)
 
#
Antons Mikoss 17.janvāris 2018 18:25 atbildēt
Es varētu piedot visiem stukačiem, arī " maniem, ja viņi visi kopīgi pieņemtu vēstījumu ar aptuveni šādu saturu.
1. Krievijai jāmaksā par okupācijas nodarīto postu Latvijai un tās pilsoņiem.
2. Jāizved savas militārpersonas, kas te uzspiestas.
3. Te ir latvju zeme un izglītība notiek atbilstošā valodā.
4. Krievijai jāpārtrauc tīkot uz mūsu zemi un jāatvelk karaspēku no robežām un baltu zemes Prūsas( Kaļiņingradas).
5. Jāpārtrauc slavināt genocīda noziegumus, tsk. jāaizvāc drausmīgais okupācijas piemineklis.
6. Drošības dienestam jāizsniedz pēc 1991. g. savervētie Krievijas ietekmes aģenti.
7. Jāatver Krievijas arhīvi.
Tā būtu gan katra individuālā, gan kolektīvā piedošanas izlūgšanās akcija. To viņi ir parādā mums visiem.
Citētie skribentu viedokļi ir šauri tverti, nedomājot par vispārīgām, par latvju izredzēm savā zemē.
J. Rokpelni! Sāc darboties. Tev ir daudz palīgu. G. Ulmanis, M. Gailis, I. Godmanis un citi simti....
 
#
Robs » Antons Mikoss 20.janvāris 2018 14:53 atbildēt
Tev neliekas ka Krievija var piestāt Latvijai rēķinu par sarkano latviešu bandītu Līdzdalību Krievijas iznīcināšana un sarkano terora lidzdalibā ?
 
#
Uldis 17.janvāris 2018 14:08 atbildēt
''Pagātnes karietē nekur neaizbrauksi'' - Maksims Gorkijs 1902. gads.
 
#
Ir » Uldis 17.janvāris 2018 15:53 atbildēt
lietas par kurām jāatgādina regulāri.
 
#
tautas paruna 17.janvāris 2018 12:42 atbildēt
ko sēsi, to pļausi. šis te domu grauds ir attiecināms uz visiem- bijušajiem, esošjiem, topošajiem visās jomās. jautājums ir par pašattīrīšanos un sociālo taisnīgumu, nepieļaujot lai koloboranti skalo smadzenes citiem ar savu upurjēra simboliku.
 
Skatīt visus 33 komentārus >
Pievienot komentāru
Vārds *
Komentārs *
 
Custom creative templates for DoubleClick for Publishers