Latvijā: Latvijas Rakstnieku savienības paziņojums. Par čekas maisiem 3 komentāri
 
Latvijā

Latvijas Rakstnieku savienības paziņojums. Par čekas maisiem

 
F64

Latvijas Rakstnieku savienības valde ar izpratni izturas pret pēdējās nedēļās sabiedrībā uzvirmojušo diskusiju tā sauktajā čekas maisu lietā.

Latvijas Rakstnieku savienība aicina Latvijas pilsoņus, iestādes izrādīt pilsonisku attieksmi un prasīt no politiķiem skaidru, nepārprotamu rīcību, lai gadiem nerisinātais un atliktais sāpīgais jautājums tiktu sakārtots atbilstoši mūsdienu sabiedrības interesēm, bet vecie skeleti netraucētu valsts attīstībai un nākotnei. VDK mantojums nav skatāms atrauti no PSRS sistēmiskā mantojuma (komunistiskā partija, cenzūra, citas represīvās struktūras). Tāpēc ir ļoti svarīgi ne vien atklāt ziņotāju un aģentu vārdus, bet arī profesionāli izvērtēt iespējamos nodarījumus un to sekas. Tam būtu nepieciešama padziļināta materiālu izpēte, kurā tiktu iesaistīti ne tikai vēsturnieki, kā tas ir šobrīd, bet arī atzīti citu nozaru eksperti. Valstij un tās pilsoņiem, nodokļu maksātājiem, ja tie grib atbrīvoties no pagātnes važām, ir jāatrod finansējums šādas komisijas ātrai, produktīvai un pilnvērtīgai darbībai. Jāatrod arī civilizēts risinājums tam, ko darīt personām, kas šī sasāpējušā jautājuma novilcināšanas laikā ir aizgājušas viņsaulē vai arī cienījamā vecuma dēļ nav spējīgas paskaidrot savu rīcību.

LRS ir pret paviršām un sasteigtām raganu medībām, neizvērtējot konkrētos nodarījumus. Mēs respektējam tos, kas izlēmuši iznākt no skapja, un aicinām sabiedrību izturēties ar izpratni pret cilvēkiem, kas izlēmuši runāt par savu pagātni.

Vēlamies norādīt, ka rakstnieku vidē ar totalitārisma mantojumu saistītie jautājumi ir izskatīti daudz rūpīgāk, biežāk un kvalitatīvāk nekā Latvijas sabiedrībā kopumā. Ir izdoti vairāki pētījumi, kuros aplūkotas visdažādākās sāpīgās tēmas. Lūk, tikai daži nozīmīgākie piemēri: Ilgonis Bērsons. Auseklītis zem āmura un kāškrusta. Rakstnieku soļi divos lūzumgados (2006), Eva Eglāja-Kristsone. Dzelzsgriezēji. Latvijas un Rietumu trimdas rakstnieku kontakti (2013). Silvija Radzobe. «Kosmopolītu» lieta un Aleksandrs Čaks (2017). Par dzejnieka Leona Brieža izslēgšanu no Latvijas Valsts universitātes rakstījusi Silvija Radzobe grāmatā Uz skatuves un aiz kulisēm. (2011), par atsevišķām ar latviešu inteliģenci un Valsts drošības komiteju saistītām epizodēm - Andris Grūtups un citi autori - gan Latvijas Rakstnieku savienības biedri, gan pētnieki, kam ir tuva literatūra un tās vēsture.

Latvijas Rakstnieku savienība būtu pateicīga, ja autoru un pētnieku darbs totalitārās pagātnes izpētē tiktu atbalstīts valstiski, nevis tā būtu individuāla iniciatīva, kas nereti īstenota par pašu pētnieku un autoru līdzekļiem.

Komentāri [3]
#
Nu tad? 10.janvāris 2018 10:34 atbildēt
Šitā lavierēt! Tur jābūt lielam vārda māksliniekam.
 
#
Algoritms 10.janvāris 2018 7:21 atbildēt
Tad par ,atturas vai pret?
 
#
Soļidarnijs 10.janvāris 2018 7:07 atbildēt
Jābūt ir solidaritātei. Viens par visiem un visi par vienu. Varētu visi, piemēram, valkāt krekliņus ar Krievijas prezidenta ģīmetni. Vai ar Trampa attēlu.
 
Pievienot komentāru
Vārds *
Komentārs *
 
Custom creative templates for DoubleClick for Publishers