Lai arī bēgļu un ar tiem saistītā «humānisma» medijos ir pārpārēm, man, piemēram, diskriminējošais valsts atbalsta liegums tiem bērniem, kas apmeklē privātos bērnudārzus, pagaidām liekas svarīgāks par bēgļu kvotām. Bet, ja šīs abas lietas saistītu, tad Latvijas vara atklāj, ka daudz tuvāka par demogrāfiskās ainas uzlabošanu caur adekvātu, pacietīgu un mērķtiecīgu politiku, tai ir mehāniska, masivizēta «izmirstošās Latvijas» piepildīšana ar jelkādu kontingentu. Vārdu sakot – «humānisms».
Kamēr ES un Latvijas līderu rīcības konteksts saistībā ar bēgļu problēmu, tās vērtējumu un cēloņiem vedinās mani melot sev un lasītājiem, es vārdu «humānisms» likšu pēdiņās. Bez pēdiņām humānisms bija redzams filmā Pirmie, ko 8. septembra vakarā rādīja LTV. Taču, ja ar to bija gribēts teikt, kā mums būtu pareizi jāizturas esošajā situācijā, tad tā bija liekulība (ne filma, bet mājiens ar to). Mēģinājums pozitīvu attieksmi pret cilvēku padarīt par attieksmi pret nejēdzīgu politiku un tās interesēm.
Mana personiskā saskare ar musulmaņiem, ar afrikāņiem bijusi pat ideālāka, nekā rādīts minētajā filmā. Divi man cienījami puikas krituši karā ar manu civilizāciju. Man sāp sirds par viņiem, bet prieka par viņu slepkavām nav nekāda. Jo puikas krita savā zemē. Bet viņu slepkavas rīkojās, lai, piemēram, Lībija vairs nebūtu bagātākā valsts (ienākums uz vienu iedzīvotāju) Āfrikā (starp citu, Kadāfī režīms bija arī itin labs imigrantu «filtrs»). Lai Baas spēja uzturēt Sīrijā politisku un sociālu stabilitāti tiktu degradēta.
Arī šī rīcība radījusi ne tik daudz glābiņa meklētāju plūsmu, cik sirotāju armiju. Pats paradoksālākais man škiet tas, ka ES (acīmredzot arī Latvijas) līderi to tieši kā tādu arī akceptē. Kā sirotāju armiju. Proti – ja jau pērn Eiropā nonāca ap 620 tūkstošiem šādu bēgļu (šogad Eiropa varot gaidīt pāris miljonus), tad kāpēc šogad nav gandrīz ne mazākā mērā redzami ar šo plūsmu saistītie organizatoriskie un praktiskie darbi, ko ES gada laikā varēja veikt un kas tai bija jāveic? Kāpēc joprojām ir runa par teju nevaldāmas, haotiskas cilvēku masas destruktīvu uzvedību Eiropas telpā? Acīmredzot ES līderi ir ieinteresēti tieši šādas «humānas» masas pastāvēšanā.
Un kāpēc man nedomāt par sirotāju masu, ja pat mani ļoti nosvērtie paziņas Ungārijā uzskata par vajadzīgu piesūtīt man tekstus un bildes, kas tāpat atrodami tīklā. Bildēs redzams gan tā saukto bēgļu piecūkotais (lielā mērā – ar humāno palīdzību) Ungārijas rezervāts Zsambek, gan piedirsts autobuss, ar ko tie vesti uz Austriju. Tīklā atrodams, kā šo masu raksturo volontieres (tātad – ne fašistes), kas ar to strādājušas (nekad nesaka Paldies!; uzvedas tā, it kā visi būtu tiem parādā; atkritumus, lai arī konteineri blakus, met, kur guļ un sēž; saka acīs: kāda velna pēc mums jūsu nabagā Ungārija…).
Atkārtošos – ir sava mehāniska «taisnība» uzskatā, ka, redz, Latviju desmit gados pametuši 250 tūkstoši vietējo, kāpēc gan lai šīs vietas stāvētu tukšas, kāpēc gan vietējie migranti, gan tagadējā bēgļu masa jāuzņem tikai vecajai Eiropai? Ir sava mazāk mehāniska taisnība, ka ES rīcība ir viens no šādas bēgļu plūsmas izraisītājiem. Un tomēr, lai cik liela ar nebūtu šī masa, pirms vēl Latvijas vara sāk taisīt uz savas valsts sabiedrības rēķina kādus paklausīgus un padevīgus reveransus, es vēlētos skaidri redzēt, ka situācija ir attīrīta līdz humānismam.
Pagaidām arī es uzskatu, ka šī tā saukto bēgļu masa un arī ES varas institūtu apiešanās ar to galvenokārt domātas, lai radītu Eiropā force majore situāciju. Proti – tas nav ne stihisks, ne humāns «projekts». Tas ir globālo spēlētāju interešu kārtošanas un to pārdales projekts. Manuprāt, ir jau aizgājis tik tālu, ka vairs nav skaidri redzams – vai ES, Latvijas līderi šobrīd spēlē par vai pret ES nostiprināšanos. Bēgļu plūsmas regulējums, tā intensitāte, komiski fatālā bēgļu masas uztvere (bez mazākās vēlēšanās apjēgt un atklāt tās cēloņu kopumu, bez vēlēšanās apturēt šo plūsmu tās sākotnē) man liecina, ka tie rīkojas par labu Eiropas nestabilitātei. Kas vada ES – politiķi vai banksteri? Es piekrītu Israel Hayom (8.09.), ka «Eiropas simboliem pienācis pārbaudījumu laiks». Gribētos, lai Eiropa tiek ar to galā godam un izbeidz kara eskalāciju pati savā telpā.
