Apzīmējumi «lops» vai «zvērs» šim gadījumam nekādi neatbilst, jo dzīvnieku pasaulē nav tādu paradumu, ka tēviņi izvarotu mazuļus. Līdz kam tādam krist spēj tikai cilvēks. Kokneses novada Iršu pagastā ģimenes iedzeršanas laikā mātes piedzīvotājs izvarojis desmit mēnešus vecu meitenīti.
Nesen tika noķerts Imantas pedofils, kura noziegumi šausmināja sabiedrību, taču izrādās, ka eksistē vēl šaušalīgāki neradījumi.
Ja aizturēts īstais vainīgais un tiesa būs maiga, nospriežot, ka pēc divdesmit vai desmit gadiem meitenītes izvarotājs var tikt brīvībā, tad sabiedrībai vajadzētu būt simtprocentīgai garantijai, ka viņš noziegumus nespēs atkārtot. Diemžēl tādas garantijas nav. Diemžēl pedofiliem pastāv diezgan augsts procents recidīva arī pēc soda izciešanas. Ar vaļā palaistu pedofilu uzraudzību un probāciju ir diezgan pavāji, jo šiem nolūkiem valstī ir pamaz naudas.
Ar sabiedriskiem darbiem notiesātie netikļi Liepājā, Imantas pedofils un tagad Kokneses gadījums var radīt iespaidu, ka pēdējā laikā vērojama tāda kā pedofilijas epidēmija. Taču diezin vai tā ir. Seksuāli noziegumi pret bērniem ir parasta lieta – tie notiek un ir notikuši visu laiku, tikai šie pēdējie gadījumi ir padevušies tādi spilgtāki, tāpēc publikas interese par tiem sakāpināta.
Pēc Liepājas tiesas saudzīgā sprieduma diviem pedofiliem Tieslietu ministrija ir solījusi virzīt uz pieņemšanu likumā bargākus sodus par dzimumnoziegumiem pret bērniem, pagarināt noilguma termiņu, papildsoda (probācijas uzraudzības) noteikšanu kā obligātu un tā termiņa pagarinājumu, sankciju palielināšanu, kā arī uzlabot tiesnešu, prokuroru un policistu apmācību kvalitāti.
Tas ir lieliski. Vēl nebūtu slikti, ja jurisprudences eksperti mazliet papētītu, vai terminoloģiju nevar izdomāt mazliet precīzāku. Kas īsti ir «pavešana netiklībā» un kā tā var attiekties uz piecgadīgu bērnu vai zīdaini? Tad jau iznāk, ka pavestais ir ļāvies pavesties un pavešanas rezultātā kļuvis par netikli? Netiklībā pavešanas formulējumu varbūt var kādos gadījumos attiecināt uz gandrīz vai pilngadīgiem upuriem, bet ne jau uz pirmsskolas vecuma mazuli vai zīdaini.
Saprotams, ka likumdevējs ir gribējis nodalīt tādus noziegumus, kur cietušais tiek aiztikts un ievainots fiziski, no tādiem, kur seksuālā neķītrība notiek pa gabalu. Par šiem otrā tipa noziegumiem tad paredzēts maigāks sods. Taču psihologi jau ilgi, uzstājīgi un korī ir skaidrojuši, ka nav lielas atšķirības – gan fiziska, gan nefiziska seksuāla vardarbība bērna jūtās un domāšanā atstāj vienlīdz graujošu, nedzēšamu iespaidu.
Nav ne vainas, ka jurisprudences autoritātes, Tieslietu ministrija un parlaments dara svētīgu darbu, pievēršoties Krimināllikuma seksuālo noziegumu pantu pārskatīšanai. Derētu tikai likumus rakstīt tā, lai tie kalpo ilgu laiku, nevis pāris mēnešus.
Nelaime šoreiz varbūt nav likumdošanā. Ir plašāka nelaime, ko LNT raidījumā 900 sekundes skumji konstatēja portāla mammamuntetiem.lv veidotāja Inga AkmentiņaSmildziņa. «Daļai sabiedrības bērns nav vērtība,» viņa sacīja.
Diezin vai liela daļa uzskata, ka bērnu drīkst izvarot. Taču ļoti liela daļa uzskata, ka nav nekas nosodāms, ja bērnu sit audzināšanas nolūkos. Latvijas vidē tā ir «normāla», pati par sevi saprotama lieta. Ir pat tāds stabils uzskats, ka bez regulāras pēršanas bērnu nemaz nevar izaudzināt par cilvēku. Gadās, ka pērējs aizraujas un bērnu nosit, bet tas tāds «dabiskais atbirums». Ar to latvji ļoti atšķiras no tādām tehniskā un sociālā progresa zemēm kā Ziemeļvalstis. Un tad no Latvijas aizemigrējušajiem atgadās asarainas traģēdijas, kad varas iestādes skarbi atņem bērnus par sišanu vai atstāšanu bez uzraudzības. Tā ir gandrīz vai tāda kā «civilizāciju sadursme» – bērnu lietā Austrumeiropa nesaprotas ar Rietumeiropu. Anglijā vai Norvēģijā ne tikai latviešiem atgadās pazaudēt bērnus, bet arī čehiem un citu bijušā padomju bloka valstu emigrantiem. Rietumeiropā vardarbība vai nevērība pret bērniem nav atļauta. Emigrējušie ir sākuši ielāgot, ka var sanākt nepatikšanas, bet šepat palikušie dzīvo ierastajā agresijā. Ja jau gribam būt tik ļoti lieli eiropieši, tad vajadzētu pārskatīt savus uzskatus par bērna vērtību. Ja bērns ir vērtīgs, tad pret viņu nav pieļaujama nekāda vardarbība – ne tikai seksuāla, bet vispār nekāda.
