Kā "Vienotība" meklē bezizeju
 
©F64

Savāds brīdis: kaut arī Vienotība ar savu juceklīgumu, sarūsējušu dunču duršanu mugurā savējiem un permanento skandālistu slavu ir nokritusi tieši tur, kur tai loģiski būtu jānokrīt – reitingu apakšgalā, situācijas izpratējiem var nākties aizstāvēt šo politisko spēku, jo...

Jo centriski labējai, latviskai koalīcijai pēc nākamajām Saeimas vēlēšanām var pietrūkt trešā spēka, kas stabilizētu šādas koalīcijas izveidi. Viss kādreiz beidzas, arī Vienotība jau iegājusi politiskās agonijas stadijā, bet nu nelaikā tas noticis, ļoti nelaikā. Saeimas vēlēšanas var izvērsties traģiskas: stabilais prokremlistu elektorāts, protams, ievēlēs Saskaņu, bet tai pretim nostāsies marginālās latviešu partijiņas, kas, izveidojušas «politiskās apvienības» ar jau esošajām partijām, ar mokām tiks pāri piecu procentu barjerai. Kāda gan tur var būt «vienota vērtību sistēma» un citas murgainas iniciatīvas, kurām nav nekāda racionāla pamata?

No jebkuras bezizejas ir vismaz divas izejas, reiz teica lācītis Pūks, un viena no tām ir bezizeja. Vienotība patlaban meklē vienu no tām, un tas notiek histēriskā pēdējā mirkļa gaisotnē. Sestdien partijas domes sēdē Vienotības vadonis, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens aicināja partijas ar līdzīgām vērtībām kopā startēt Saeimas vēlēšanās, veidojot jaunu politisko apvienību. Partijā esot bijusi stagnācija, ir nepieciešams mainīties, un pārmaiņas jau notiekot. Esot arī «mērķis, vērtības un vīzija par Latviju», līdztekus norādot, ka «valsti nedrīkst izmainīt sīknaudā».

No aizkustinājuma pat raudāt gribas. To, ka valsts sen jau izmainīta sīknaudā, politiķi neredz. Un nevienam nav arī nekādas «vīzijas par Latviju». Vīzija ir tikai par to, kā apčakarēt vēlētājus: ir taču cerības, ka vēlētāji kārtējo reizi aizmirsīs varas partiju «varoņdarbus». Visaktīvāk šobrīd pūderē smadzenes tieši Vienotība, un tam ir arī iemesli: skandāls ar OIK, par ko vistiešākajā veidā ir atbildīga Ekonomikas ministrija, ir vēl tikai sākumstadijā.

Kad 2009. gada EM vadīja Vienotība (toreiz ar Arti Kamparu priekšgalā), tad tika visvairāk izsniegtas atļaujas obligātā iepirkuma pļaujas svētkiem. Pateicības nespēja rimties: piemēram, Arnolds Laksa samaksāja Vienotībai 10 000 eiro (par Skrudalienas spēkstacijas AD biogāzes stacija labo peļņu), 30 000 Vienotībai ziedoja Agris Grīnbergs, kura vadītā SIA Bio Future Vaiņodē saražojusi elektrību 1 111 000 eiro vērtībā; Vienotību ar 15 000 eiro aplaimoja viens no iepriekšminētā uzņēmuma vadītājiem Māris Kannenieks, savukārt tā līdzīpašnieks, ABLV bankas akcionārs Ernests Bernis 2014. gadā Vienotībai pārskaitīja 7500 eiro. Vienotība pēdējo gadu laikā no atjaunojamo resursu uzņēmējiem ziedojumos saņēmusi aptuveni 256 000 eiro. Līdzīga laime - kaut arī mazākā naudiskā izteiksmē - ir piemeklējusi arī pārējās varas partijas.

Tad uz kāda mārrutka pamata Ašeradena kungam vajadzētu kustināt kaut vienu kājas pirkstu, lai apturētu OIK uzvaras gājienu? Nedod, dies, vēl naudu paprasīs atpakaļ! Par kādām, piedodiet, vērtībām šī partija var runāt, ja ķepas grimst mēslos, bet smukais ancuks gaida, kad tam nevis medāli piestiprinās, bet uzmetīs kādu puvušu olu? Par kādām vērtībām var pukstēt Kampars, kam nauda nāk «no tumbočkas»? Par kādu attīrīšanos var plaukšķināt Ašeradens, ja no Vienotības savulaik netika izmestas partijas grāvējas Viņķele un Čigāne? Ak, jā, «attīrījās» vienīgi no Solvitas Āboltiņas - aizmuguriski un gļēvi. Varbūt vērtības ir Vienotības «ietekmīgie Eiroparlamenta deputāti»? Bet ko tieši viņi ir ietekmējuši?

Cerību pārpilnā Vienotības domes sēde jau ir pabalējusi, un sabiedrības interese par to tuvojas nullei. To ir aizēnojis skandāls ar Latvijas Bankas «neaizstājamo» Ilmāru Rimšēviču. Ekonomikas ministrs nekavējās paust attieksmi, twitter vietnē ierakstot savu taisno spriedumu: «Uzskatām, ka pēc tik nopietnām aizdomām Latvijas Bankas prezidentam būtu nekavējoties jāaptur sava amata pilnvaras vismaz uz izmeklēšanas laiku!» Ai, Ašeradena kungs, būtu labāk ēdis! Pēc OIK afērām, platīna vadu un zelta stabu laupītājtarifiem šim kungam vislabākā būtu ātra un nesāpīga demisija. Taču rimšēvičgeita ir labs dūmu aizsegs paša Ašeradena lobētajiem oikiem un šmoikiem. Tikai ilgtermiņā šis dūmu aizsegs, visdrīzāk, izklīdīs, atklājot skatienam Vienotības atduršanos bezizejā. Nu jau pēdējā bezizejā.