«Samaksāju nodokļus, tagad guļu mierīgi. Stacijā, kāpņu telpā, parkā uz soliņa...» – tāds šobrīd ir viens no populārākajiem jokiem, kas klejo interneta vidē. Mēs par šo joku varētu smieties līdz bezsamaņai, ja vien tas nebūtu līdz bezcerībai trāpīgs. Un tas sāpīgi trāpa Latvijas iedzīvotāju mugurā, kas labticīgi pagriezta pret tiem, kuriem vajadzētu kā drošai sienai sargāt mūs visus, kas, pilni vientiesības un cerību, raugāmies gaišajā nākotnē. Kārtējo jociņu mums mugurā grasās iedurt Valsts zemes dienests (VZD), kas pakļauts Ministru kabinetam un Tieslietu ministrijai.
Lieta tāda, ka nākamgad, pieaugot īpašumu kadastrālajām vērtībām, nekustamā īpašuma nodoklis (NĪN) pieaugs tiktāl, ka kļūs par nepaceļamu nastu ļoti lielai Latvijas iedzīvotāju daļai. Un neba šis nodoklis pats tā voluntāri pieaugs: NĪN tiek aprēķināts pašvaldībās, ņemot vērā VZD noteiktās kadastrālās vērtības. Šobrīd esot skaidrs, ka lielai daļai īpašumu kadastrālā vērtība augs (līdz ar to arī nodoklī maksājamā summa): esošā likumdošana nosaka, ka kadastrālajām vērtībām ir jāatbilst tirgus cenām 85% apmērā, bet tās šogad atbilstot «tikai par 82%». Nu tad uz priekšu! Ar prieku gaidām, ka NĪN nākamgad būs palielināts vairākkārt. Ierēdņi varēs līksmot, VZD mazgās rokas nevainībā (jo tāds, piedodiet, ir likums!), bet valdība kārtējo reizi izliksies, ka rūpējas par iedzīvotāju labklājību.
Dabīgi, mēs taču saprotam, ka valstī, kurā nav zelta un dimantu iegulu, nav arī naftas un gāzes atradņu, vienīgais, ko var slaukt, ir cilvēki. Un viņi ir jau pieraduši, ka, balstoties uz «nopietniem aprēķiniem», nodokļiem ik gadu ir jāaug ne pa dienām, bet pa stundām, un ka Nodoklis par neko beigu beigās būs pilnīgi normāla parādība, kam piekritīs it visi, pat tie, kas burkšķ virtuvēs, jo citur vairs nekur neviens neburkšķ. NĪN kļūs par varenu ieroci, lai izdzītu no Latvijas pārpalikušos iedzīvotājus, kas vēl ar zobiem un nagiem turas pie savas zemes. Kam tad šī zeme tiek rezervēta, godātie biedri? Termiņuzturēšanās atļauju pircējiem? Migrantiem? Īpašumu spekulantiem?
Piedodiet, bet ir pretīgi klausīties, kā mūsu valdīklas gvelž par nerimstošajām rūpēm, kas tiek veltītas valsts iedzīvotāju labklājības līmeņa celšanai. Kā var celt labklājības līmeni, aplaupot savu tautu? Ak, jā, šī līmeņa celšana taču nenozīmē to, ka tiks celts tautas labklājības līmenis: mums ir visai biezs ierēdņu slānis, kam jānodrošina laba iztikšana. Un kur nu vēl ikgadējā algas celšana deputātiem, ministriem un viņu līdzdancotājiem! Bet jaukākais ir tas, ka visi šie muldētāji par «labklājības līmeni» pat neaizdomājas par to, ka briestošais kārtējais nodoklis patiesībā turpina genocīdu pret pamatiedzīvotājiem, veicinot to, lai dzīvošana Latvijā kļūtu arvien smagāka.
Iespējams, mūsu valdīklas neko nezina par citām ES valstīm, kurās to valdības pret saviem iedzīvotājiem izturas ar sapratni un cieņu. Piemēram, Dānijā, Beļģijā, Slovēnijā, Maltā, Anglijā, Ungārijā un Itālijā NĪN ir nulle. Ja cilvēkam pieder vēl otrs īpašums, kuru viņš izīrē vai citādi komerciāli izmanto, tad, protams, tiek aprēķināts atbilstošs nodoklis. Noteikumi ir dažādi, bet tie jauki korelē ar minimālo algu lielumu minētajās valstīs: Dānijā minimālā alga ir 2000 eiro, Beļģijā 1500 eiro utt. Acīmredzot Latvijas iedzīvotāju pamatmasa ir miljonāri, kas spējīgi samaksāt valstisko laupītāju «ēstgribai» atbilstošu NĪN... Bet man un, pieņemu, daudziem citiem vientiešiem nereti ienāk prātā pilnīgi aplamas domas: kāpēc mums ik gadu valstij jāmaksā par to, ko mēs jau vienreiz esam iegādājušies un samaksājuši nodokli par pirkumu? Tad sanāk, ka mums šis pirkums nemaz nepieder? Un kā var augt īpašuma kadastrālā vērtība, ja īpašums gadu gaitā nolietojas, tātad tā vērtība krītas? Varbūt ierēdņi mums vienkārši stumj ausīs vati, tirgus cenu mēģinot iesmērēt par tirgus vērtību? Tādā gadījumā vates stumšanai zelta vērte.
Bet notiek arī kas cerīgs. Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs (NA) neatbalstīšot nekustamo īpašumu kadastrālās vērtības izmaiņas, līdz netiks īstenotas reformas NĪN politikā. Drīz MK izspriedīs noteikumu projektu par plānotajām kadastra vērtību bāzes izmaiņām, savukārt marta beigās to izskatīs valsts sekretāru sanāksmē. Gaidīsim, ka veselais saprāts uzvarēs vates stumšanas sacensību garu.
