Piektdiena, 26.aprīlis

redeem Alīna, Rūsiņš, Sandris

arrow_right_alt Viedokļi

Premjera un Zaļās partijas laime

© F64

Bijušais veselības ministrs Guntis Belēvičs pēc atkāpšanās nekādi nespēj nomierināties un atkal devis iemeslu saviem bijušajiem partijas biedriem un it īpaši jau premjerministram Mārim Kučinskim atviegloti nopūsties – cik labi, ka no tā tipa laikus tikām vaļā, pirms viņš mums visus reitingus bija paguvis nokaut.

Atcerēsimies, ka pavisam nesen Belēvičs bija spiests atkāpties pēc tam, kad premjerministram bija devis goda vārdu par to, ka informācija par Latvijas Onkoloģijas centra (LOC) apmeklējumu un viņam tur izdarīto ķirurģisko manipulāciju esot meli. Vēlāk viņš tomēr atzinās, ka tur bijis un valdības vadītājam dotais goda vārds bijis melīgs. Taču izrādās, ka publiska pieķeršana melīga goda vārda došanā šim personāžam nebūt nav likusi nokaunēties un vismaz kādu laiciņu pasēdēt rāmam. Tagad viņš vērsies policijā ar sūdzību par informācijas nopludināšanu saistībā ar viņa veselības stāvokli. Informācija par ķirurģisko manipulāciju, kuru viņš veica LOC, ir publiski neizpaužamas ziņas, kas Krimināllikumā minētas kā noziedzīgs nodarījums. Belēvičs grib, lai policija atklāj un stingri soda tos, kuri ministru «nodevuši».

Daži «taisnības» cīnītāji sociālajos tīklos metušies Belēviču aizstāvēt, uzsverot, ka personiskas medicīniska satura informācijas nopludināšana ir ļoti nopietns nodarījums, par ko pienākas tikpat nopietns sods. Tā patiešām ir, un, ja kāds pierakstās pie ārsta, samaksā par vizīti, izmeklējumiem un kāds šo informāciju nopludina, tad tas ir nopietns noziegums. Taču Belēviča gadījumā nekā tāda nebija.

Nekas konkrēts netika minēts. Sākumā runa bija par «nenozīmīgu ķirurģisku manipulāciju», vēlāk parādījās runas par kaut kādu pumpu vai kārpu, taču tās nekādā gadījumā nebija medicīniska rakstura diagnozes. Taču tam galu galā nav nekādas nozīmes, jo oficiāli, de iure arī nekāda ārsta apmeklējuma nebija. Nevienā dokumentā nav fiksēts, ka pacients Guntis Belēvičs būtu ieradies LOC un tur viņam būtu veikta kāda manipulācija. Šādu dokumentu nav, un juridiski Belēvičs sūdzas par noplūdi, kura nemaz nevarēja notikt.

Protams, viss būtu pavisam citādi, ja Belēvičs būtu (kaut apejot rindu) oficiāli reģistrējies medicīnas iestādē uz procedūru, par šo procedūru samaksājis un vēlāk par šo viņa apmeklējumu un veikto procedūru parādītos informācija medijos. Tad, lai arī viņam varētu pārmest rindas apiešanu, Belēvičam būtu taisnība. Šoreiz nekā tāda nav, bet pats Belēvičs, kā jau nelabojams stūrgalvis, to nesaprot. Pēc visa spriežot, to nesaprot arī Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldē, kur aiz pārliekas cieņas (bailēm) pret caurkritušo politiķi sākta šī iesnieguma resoriskā pārbaude.

Ko tur pārbaudīt? Domāju, ka normāla policijas atbilde uz šo sūdzību būtu apmēram tāda: «Pārbaudot jūsu iesniegumu, konstatējām, ka nekāda dokumentāla apstiprinājuma, ka jums tādā un tādā datumā būtu sniegta kāda medicīniska procedūra LOC, nav. Tāpēc informācijas noplūde par neesošu manipulāciju nevar tikt uzskatīta par Krimināllikumā minētā noziedzīgā nodarījuma pazīmi. Lietas ierosināšana atteikta nozieguma sastāva trūkuma dēļ.» Ja Belēvičs patiešām grib, lai šo gadījumu izmeklē pēc būtības, nevis pēc «papīriem», tad viņam būtu jāpriecājas, ka netiek ierosināta krimināllieta par ļaunprātīgu dienesta stāvokļa izmantošanu un padoto piespiešanu veikt nelikumīgas darbības. Galu galā arī dakteri no juridiskā viedokļa ir smagi pārkāpuši likumu, «pa melno» veicot manipulācijas valsts finansētā medicīniskā iestādē.

Šī nav pirmā reize, kad Belēvičs vēršas tiesībsargājošās iestādēs. Pagājušā gada oktobrī viņš vērsās Ģenerālprokuratūrā, Valsts policijā un Drošības policijā par atsevišķiem KNAB darbiniekiem, kuri, viņaprāt, politiskās angažētības dēļ bija saskatījuši interešu konfliktu ministra darbā, viņam lemjot par jautājumiem saistībā ar Zāļu valsts aģentūras darbību. Arī toreiz izrādījās, ka ministrs ir lieki tracinājis gaisu, un beigās knapi pats izgrozījās no apvainojumiem interešu konfliktā.

Belēviča gadījumam jākalpo kā mācībai visai politiskajai elitei, ka no tādiem ekscentriskiem, uz savu ego pārlieku koncentrētiem personāžiem jāturas pa gabalu. Lai cik spilgti viņi izskatītos pirmajā brīdī, agri vai vēlu sāks vārīt ziepes ar visām no tā izrietošajām sekām.