arrow_downwardAndris Kangeris / Viedokļi

Pēdējās dienās, kamēr prese bijusi pilna ar rakstiem un viedokļiem par lugu “Latvija Krīzojas” otro cēlienu, ir notikušas divas lietas, kas norādā, kādā absurdā līmenī darbojas atsevišķas šīs valsts organizācijas un tiesas:

Jau pirms vairākiem mēnešiem - kamēr Drošības policija vajāja akadēmiķi Smirnovu un mūziķi Frīdenbergu, un kamēr tauta sāka saprast, cik dziļā bedrē Latvija īstenībā ir - cilvēki runāja par to.

Latvijai ir jauns premjera kandidāts - Valdis Dombrovskis - bet priecīgas ziņas no viņa varam negaidīt. Atšķirībā no iepriekšējās valdības, Dombrovskis jau no sākta gala ir, šķietami mērķtiecīgi, sagrāvis visas ilūzijas par ātru atkopšanos, "tikai" 5% IKP kritumu un salīdzinoši pieņemamu budžeta deficītu. Ja Ivars Godmanis un viņa palīgrūķītis - Atis Slakteris - teica, ka situācija ir nopietna, ka jostas būs jāsavelk, bet, ka viss būs kārtībā, tad Dombrovskis runā daudz tiešāk, daudz apokaliptiskāk.

13. janvārī, plkst. 17:30, Doma laukuma notiek plaša protesta akcija, kuras rīkotāji (Sabiedrība citai politikai) aicina tautai pulcēties zem lozunga atlaist Saeimu. Arodbiedrības gan dosies demonstrēt zem saviem lozungiem – Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētājs min atslēgas vārdus „par solidaritāti un pret valdības patvaļu“.

Drīz izskanēs šis 2008. gads. Tirdzniecības centri ir pilni ar cilvēkiem, kuri izmanto iespējas iegādāties jaunā gada sagaidīšanai paredzēto šampanieti, par vecajām cenām.

Kā politiķi ir iedomājušies glābt Latvijas ekonomiku? Aizņemoties aptuveni vienu gada budžetu no starptautiskām institūcijām. Ko tas katram iedzīvotājam nozīmē? 2300 eiro liels parāds.

Ikkatram cilvēkam, kas nav smagi alkoholizēts, ir skaidrs, ka braukt ar mašīnu dzērumā nav pieņemams. Tāpat, ikkatram cilvēkam, kas lemj par Latvijas valsts likteni, vajadzētu būt skaidrs, ka alkoholiskā reibumā lemt par valsts nākotni nav pieņemama rīcība.

Nepietiek vien ar to, ka finanšu ministrs Atis Slakteris mūsmāju mēdijiem sniedz neskaidras un nekonsekventas atbildes, bieži vien radīdams lielāku neskaidrību, nekā pirms viņa sniegtajām atbildēm – tagad A. Slakteris apkaunojis latviešu tautu arī starptautiskajos mēdijos.

Otrdienas vakarā Latvijas Televīzijas raidījumā 100. pants Finanšu ministrijas Valsts sekretārs Mārtiņš Bičevskis apstiprināja vairākas interesantas, bet vienlaikus atbaidošas, lietas.

Es tiešām biju priecīgs, kad izlasīju, ka Drošības policija (DP) ir uzsākusi kriminālprocesus pret divām personām, kuras izplatījušas baumas, kas apdraud valsts finansiālo stabilitāti. Savā naivumā es biju gaidījis, ka tās personas būs kaut kādi spekulanti, kuri ļaunprātīgi izplatījušas tās baumas, lai paši no to rezultāta pelnītu uz mūsu valsts lejupslīdi.

Vakar Latvijas Radio, un šodien citos Latvijas masu mēdijos, tiek apspriestas baumas, ka nākamais Latvijas vēstnieks Krievijā varētu būt bijušais premjers Aigars Kalvītis.

Tiklīdz notiek kāds svarīgs notikums, Latvijas politiķi sāk savstarpēji plēsties par visdažādākajām iekšpolitiskām lietām. Tā tas notika referenduma laikā, tā tas notiek arī tagad, sakarā ar karu Gruzijā. Kā ierasts, dažādi cilvēki atkal sāk izplatīt rusofobiskus viedokļus un baidīt cilvēkus ar lozungu krievi nāk.

Kvorums nesanāca. Žēl, bet ne visai pārsteidzoši. Pozitīvais ir, ka tomēr tik daudz (ceturtā daļa Latvijas iedzīvotāju) cilvēku piedalījās, kas tomēr ir skaidrs mājiens valdībai – tauta ir neapmierināta. Bet tagad jau referendums pieder pagātnei – ir interesantāk padomāt par nākotni.

Par referendumu jau ir tik daudz rakstīts, runāts un skaidrots, ka neko daudz jaunu es nepateikšu – bet varu norādīt uz iemesliem, kāpēc es piedalīšos un balsošu „Par”:

Iepazīstoties ar Nacionālās radio un televīzijas padomes (NRTP) mājas lapu uzzināju, ka „Padome uzrauga, lai elektroniskie sabiedrības saziņas līdzekļi savā darbībā ievērotu Satversmi, Radio un televīzijas likumu un citus likumus, kā arī kontrolē to, lai tiktu nodrošināta vārda un informācijas brīvība.”

Šis bloga ieraksts ir apsveikums veltīts bijušajam premjeram Aigaram Kalvītim.

Partija Jaunais laiks (JL) dibinās biedrību ”Par tautas tiesībām” (PTT). Biedrības mērķis būs "uzrunāt, atgādināt un skaidrot ikvienam valsts iedzīvotājam, ka valsts suverēnā vara Latvijā pieder tautai, nevis partijām, politiķiem vai viņu saimniekiem”.

It kā pēc desmitiem nevajadzētu varēt veikalos nopirkt alkoholiskus dzērienus. Tā vismaz likumā ir rakstīts. Mana pieredze gan liecina, ka šo likumu pārkāpj tik bieži un tik atklāti, ka ir pamats uzdot jautājumu – vai tāds likums vispār ir vajadzīgs?

Labdien, lasītāj! Vai Tu gadījumā nedzīvo Rīgā? Es ļoti ceru, ka nē, jo, ja Tu tur dzīvo, tad Tu esi nekulturāls briesmonis! Rīdziniek, vai Tu mani dzirdēji? Tu esi nekulturāls monstrs!

Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Almers Ludviks (LPP/LC) vakar aicināja nepieļaut praida gājienu 11. Novembra krastmalā, bet to pārcelt uz citu, mazāk publisku, vietu.