Jau pirms vairākiem mēnešiem - kamēr Drošības policija vajāja akadēmiķi Smirnovu un mūziķi Frīdenbergu, un kamēr tauta sāka saprast, cik dziļā bedrē Latvija īstenībā ir - cilvēki runāja par to.
Tantiņas tirgū savstarpēji bazarēja, ka mums nevajag nekādu Saeimu, nekādu Satversmi, bet jaunu Ulmani. Kopš tā laika, runas par to notiek arvien biežāk, arī sabiedrībā pazīstami cilvēki publiski pauž līdzīgus viedokļus.
Te kāds piemin jaunus Ulmaņlaikus kā risinājumu, te cits atkal mudina ieviest prezidentālu republiku. Pirms dažām nedēļām piedalījos neformālā pingvīnu sanāksmē, kur viens no runātājiem aicināja grozīt Satversmi un likvidēt esošo partiju sistēmu. Izrādījās, ka viņš bija partijas "Visu Latvijai" biedrs. Un tie ir tikai daži piemēri, kas liecina par arvien pieaugošu atbalstu autoritārismam.
Kā vēstures grāmatas māca, tieši grūtos laikos autoritārismam ir vislielākās izaugsmes iespējas. 1930. gadu depresija bija viens no noteicošajiem faktoriem, kas ļāva nacistiem pārņemt varu Vācijā. Kad cilvēki izjūt bažas par iespējām nodrošināt savas pamatvajadzības, tie ir gatavi uzklausīt ekstrēmistiskas idejas un atbalstīt radikālas organizācijas. Saprotams, šo ideju paudēji un šo organizāciju vadītāji to cenšas veiksmīgi izmantot.
Skaldīt un valdīt - klasisks teiciens. Klišejisks, bet patiess. Nav pat jāmeklē radikālas organizācijas - kā liecina TB/LNNK visnesenākā bēdīgi slavenā pret-saskaniešu reklāma, tautas sašķelšana nav sveša lieta arī Saeimā esošām partijām. Es nebrīnītos, ja labēji-nacionālistiskās partijas priekšvēlēšanu un vispārējās nestabilitātes gaisotnē arvien aktīvāk centīsies izspēlēt krievu kārti, es arī nebrīnītos, ja PCTVL retorika un rīcība kļūs arvien asāka. "Visu Latvijai" un citas, vēl ekstrēmākas, organizācijas un partijas darbosies intensīvāk, nekā jebkad iepriekš, un, saprotams, to pašu darīs arī Roģina un tai līdzīgas organizācijas. Vajag atcerēties, ka tie, kas pelna uz tautas sašķelšanos un etnisko spriedzi, neesam mēs, tauta, bet dažādi spēki politiskā spektra galējās malās.
Tās abas lietas, manuprāt, ir jāpatur prātā, jo šie jautājumi šogad kļūs arvien aktuālāki. Autoritārs režīms neko neatrisinās (varam kaut vai paskatīties uz mūsu austrumu kaimiņu Krieviju, kur Putins "ieviesis kārtību" - tur problēmas nav daudz mazākas, nekā mūsu valstī), un sašķelta tauta nav tauta, kas ir rīcībspējīga grūtos laikos. Atcerieties šīs lietas brīžos, kad situācija šķiet bezcerīga un ekstrēmisti deklamē, ka jāsper radikāli soļi pret kādu atsevišķu tautas daļu vai pret demokrātiju kā tādu, un neļaujiet autoritārisma un ekstrēmisma strāvojumiem jūs iespaidot.
