Iepazīstoties ar Nacionālās radio un televīzijas padomes (NRTP) mājas lapu uzzināju, ka „Padome uzrauga, lai elektroniskie sabiedrības saziņas līdzekļi savā darbībā ievērotu Satversmi, Radio un televīzijas likumu un citus likumus, kā arī kontrolē to, lai tiktu nodrošināta vārda un informācijas brīvība.”
Tāpēc es biju dikti pārsteigts, kad iepazinos ar iestādes direktores komentāriem par Latvijas neatkarīgās televīzijas (LNT) konkursa Jaunais vilnis pārraidi.
Konkurss notika krievu valodā – LNT to pārraidīja bez tulkojuma. Tā kā konkursu pārraidīja ar 45 minūšu nobīdi no tiešraides, raidījumam – saskaņā ar Radio un televīzijas likumu - būtu jābūt titrētām latviešu valodā. Koncerts nebija titrēts, jo it kā LNT trūka nepieciešamā aparatūra titrēšanai. Tātad – Latvijas Republikas likumdošana tika neievērota.
Varētu domāt, ka NRTP direktore Dace Buceniece vismaz izteiktu publisku kritiku pēc šādas rīcības, bet – nē. Tajā vietā viņa skaidro, ka netitrēšana nav bijis būtisks pārkāpums! Vai tas nav absurdi? Cilvēks, kurš strādā ar mērķi gādāt par atsevišķu likumu ievērošanu, neuzskata par būtisku, kad tieši tos likumus pārkāpj. Vai tad rīkoties nesaskaņā ar Latvijas valsts likumdošanu nav būtisks pārkāpums?
Ja sasaista šo lietu plašāka kontekstā, diemžēl kārtējo reizi rodas iespaids, ka Krievijas nauda sver smagāk nekā Latvijas likumdošana, un, ka mūsu valsts vadība būvē valsti pēc Džordža Orvela grāmatas Dzīvnieku ferma slavenā citāta: „Visi dzīvnieki ir vienlīdzīgi, bet daži dzīvnieki ir vienlīdzīgāki par citiem!”
