Svētdiena, 19.maijs

redeem Lita, Sibilla, Teika

arrow_right_alt Vakara Ziņas

"UgunsGrēka" Ramona pārcietusi mugurkaula lūzumu!

© Vakara Ziņas

«Ja man nebūtu bijusi galvā ķivere, kad ziemā nokritu no zirga, es te tagad nestāvētu,» saka skatītāju iemīļotā seriāla «UgunsGrēks» Ramonas lomas atveidotāja un brašuļa Milorda (9) saimniece Ieva Aleksandrova-Eklone (40).

Pārcietusi trīs mugurkaula skriemeļu lūzumu, viņa atkal ir zirga mugurā un jau piedalās sacensībās.

Milords malacis!

Aizvadītajā sestdienā »VZ« bija ekskluzīva iespēja būt klāt starpstaļļu sacensībās, kas notika jātnieku klubā «Erceni» Carnikavas novada Kalngalē. Uz tām bija sabraukuši dalībnieki no pieciem staļļiem, tostarp plaši – 11 cilvēku sastāvā – tika pārstāvēts arī jātnieku klubs «Ekvi», kurā trenējas arī aktrise Ieva Aleksandrova-Eklone. Viņa ar savu Milordu startēja divās sacensību kategorijās: iejādes pirmā shēma – 17 dalībnieku konkurencē iegūstot sesto vietu, vadības maršruts ar šķēršļu pārvarēšanu – 5. vieta 14 dalībnieku konkurencē. «Ja nebūtu tas mugurkaula skriemeļu lūzums, būtu satrenējušies vēl labāk. Bet nekas – šodien puika ļoti labi nostartēja. Ar mūsu startu esmu ļoti apmierināta!» tūlīt pēc rezultātu paziņošanas sarunā ar »VZ« atzina Ieva Aleksandrova-Eklone. «Tie, kas izcīnīja pirmās vietas, ir patiešām ļoti pieredzējuši jātnieki. Un, lai arī šīs nav ieskaites sacensības, pieredzējušie jātnieki te piedalās, lai savus jaunos zirgus pieradinātu pie sacīkšu atmosfēras. Katrā ziņā mans puika izdarīja visu, ko no viņa prasīju, un mums nebija rupju kļūdu. Bija pāris niecīgas kļūdiņas, taču es pati biju pie vainas,» aktrise nosaka un uzsver, ka viņa zirgu nekad nevaino. «Vienmēr vainīgs ir jātnieks. Arī pie zirga disciplīnas,» uzskata Milorda saimniece.

Gāja lejā kā komēta

Ievai šosezon šīs bija tikai trešās sacensības, jo pēc smagās traumas tikai nesen atsākusi jāt. «Atļaujas ir dotas, un es atkal varu jāt!» viņa priekā burtiski staro un »VZ« izstāsta, kas atgadījās tai liktenīgajā dienā – pērn 6. decembrī. «Tas ir stāsts par to, ka, kāpjot zirga mugurā, obligāti ir jāvelk ķivere,» viņa iesāk, piebilstot, ka, paldies dievam, viņai bija ķivere – citādi te tagad nestāvētu.

«Par laimi, seriāla «UgunsGrēks» sezonas filmēšana bija jau gandrīz pabeigta. Veselu nedēļu nebiju nodarbojusies ar zirgu, kad kopā ar citām meitenēm no staļļa izdomājām aiziet ar zirgiem uz mežu. Milordam nepatika zirgs, kas gāja viņam pa priekšu, tāpēc bija tāds kā uzvilkts. Viņš man vispār ir tāds aktīvs puisis. Viņš gribēja skriet, bet es viņam neļāvu, un tad viņš nolēma: ja tu man neļauj, tad ej kājām...» nu jau aktrise todien notikušo spēj stāstīt ar smaidu. Viņa turpina: «Viņš piecēlās divkājās. Kad zirgs ceļas divkājās, viņam jāķeras ap kaklu – lai viņš pats nenokristu atpakaļ un nenospiestu jātnieku. Tiklīdz apķēros viņam ap kaklu, viņš sabijās, strauji gāja uz priekšu, un es kā komēta gāju lejā. Zeme bija sasalusi, un sniegs vēl nebija uzsnidzis...»

Viņa piecēlās, vēl aizgāja ar zirgu līdz stallim, tad pati aizbrauca uz «traumām», un tur viņai lūdza palikt uz izmeklēšanu. «Vēl biju plānojusi iet vakarā uz teātri, pat zvanīju vīram un teicu, ka drusciņ pasēdēšu un vakarā brauksim. Bet ķirurgs, to dzirdot, pateica: «Nekur jūs nebrauksiet, būs jāpaliek.» Sākumā bija aizdomas par vienu skriemeli, bet magnētiskā rezonanse parādīja, ka mugurkaula kakla daļā ir lauzti trīs skriemeļi. Tā kā pirms tam biju stāvējusi uz galvas, man bija ļoti spēcīga muskuļu korsete, līdz ar to skriemeļi nebija izkustējušies, tikai trīs diezgan nepatīkami lūzumi. Divus mēnešus bija jāvalkā augstā «kakla krāga», un visi Ziemassvētku pasākumi man gāja secen. Un plus pie tā visa vēl ilgi nejutu trīs kreisās rokas pirkstus. Tikai, kad pa kluso no visiem sāku kāpt zirga mugurā bez sedliem, atgriezās jūtība rokā.»

Nepieciešams adrenalīns

Atguvusi savu fizisko formu, pašlaik Ieva ir ļoti pateicīga gan savai fizioterapeitei, gan profesoram Rolandam Gibneram. «Kad profesoram jautāju, vai vēl varēšu izpildīt galvas stāju, viņš teica, lai atstāju to bērniem. Bet, kad teicu, ka jogi to dara līdz simt gadiem, viņš atteica, ka jogi parasti nekrīt no zirgiem un nelauž kaklu... Nu jā, pagaidām no galvas stājas esmu atteikusies.»

Bet no sacensībām gan Ieva negrasās atteikties. «Man ir vajadzīgs tas adrenalīns,» viņa atzīstas, piebilstot, ka viņas zirgs ir «zīmulis» – viņam ļoti patīk izrādīties, un viņš to dara ne tikai sacensībās – arī savā stallī.

Ieva atklāj, ka šonedēļ ieplānots piedalīties jau nākamajās sacensībās – VI Vislatvijas Zirgu dienās, kas sestdien un svētdien norisināsies Inčukalnā. Viņa startēs svētdien – «Izaicinājuma kausā». Savukārt 28. jūlijā sacensības gaidāmas viņas pašas pārstāvētajā jātnieku klubā «Ekvi», precīzāk – Carnikavas novada Eimuru pļavās, kur jau no pulksten 10 gaidāma cīņa par «Carnikavas kausu jātnieku sportā».

Ieva pastāsta arī, ka jūlijā sākumā izmēģinājusi savus spēkus arī Latvijas Jātnieku federācijas organizētajā nacionālajā čempionātā iejādē, kur, kā pati saka, izgāzusies ar lielu blīkšķi – palikusi pēdējā. «Milords centās izpildīt to, ko liek saimniece, taču saimniece gribēja izpildīt to, kam vēl nebija gatava,» viņa atkal vainu uzņemas uz sevi. «Protams, pēc tam biju noraudājusies un, kad fanes gribēja ar mani kopā fotografēties, teicu, lai pagaida – noslaucīšu asaras un tad... Bet viss ir OK,» Ieva ir optimiste, turklāt lieliski apzinās, ka viss nāk ar pieredzi – ka nevar uzreiz gribēt medaļas. «Mēs jau esam vēl pašā, pašā sākumā. Mums viss vēl priekšā!» viņa nešaubās.