Dailes teātrī pagājušā nedēļa sākās ar priecīgu notikumu – aktrisei Ilzei Vazdikai veltītās grāmatas prezentāciju. Ar zāles vestibilu «UgunsGrēka» Mildas talanta cienītājiem bija acīmredzami par šauru, šādām svinībām vajadzēja plašākas telpas.
Lai arī aktrisei Ilzei Vazdikai bijušas daudzas spožas lomas, TV skatītāji viņu tagad atpazīst kā pavāri Mildu no seriāla «UgunsGrēks», – bijis pat tik smieklīgi, ka jaunās paaudzes ļaudis visā nopietnībā vaicājuši, kura Milda īsti būšot uz mūsu jaunajiem eiro, vai tiešām kundze no «UgunsGrēka»... «Redzēs, cik ilgi mums tas eiro turēsies, varbūt sabruks tas viss, to jau neviens nezina,» sarunā ar »VZ« par šo ļoti nopietno tēmu aizdomājās Vazdika. «Bet vispār tas ir vecs joks – internetā jau bija izplatītas bildes ar eiro un manu ģīmi uz tiem. Septiņus gadus esmu bijusi šajā lomā, tāpēc nav brīnums, ka cilvēkiem tā iespiedies atmiņā.»
Grāmatu «Saldā katorga» sarakstījusi Inga Jēruma – literāte un žurnāliste, kura pati ir viena no tā sauktajiem «teātra bērniem» un labi pazīst teātra vidi un aizkulises, ir arī strādājusi par žurnālisti izdevumā «Teātra Vēstnesis», kā arī rakstījusi un publicējusi vairākas grāmatas par teātra un kino ļaudīm Latvijā. Šī grāmata veltīta Dailes teātra aktrisei Vazdikai viņas 70 gadu jubilejā. «Nāku no Ilzes dzīvokļa, plecos man ir mugursoma, pilna ar preses izdevumiem un izgriezumiem no dažādu gadu laikrakstiem un žurnāliem, ko Vazdiki rūpīgi savākuši. Katrā atrodams pa kādam rakstam, kas veltīts Vilmai Lasmanei, Hermanim Vazdikam, Ilzei Vazdikai, Uldim Vazdikam un Raimondai Vazdikai. Mājās uzlieku šo bagātību uz svariem – 8 kilogrami un 480 grami. «Un tik daudz sver pieci mūži mākslā?» jautāju sev. Izlikti uz papīra – jā,» tā grāmatas ievadā raksta autore. Cik daudz aktrise atklājusies šajā sava mūža izstāstā? «Protams, visu es nekad nepateikšu – ir lietas, kas paliks pie manis, un tā tam arī jābūt. Jā, es kaut ko varbūt esmu pateikusi caur puķēm, ja kāds sapratīs, tad sapratīs, bet nedomāju, ka cilvēkiem viss jāzina. Bet man jau arī nav nekādu lielo noslēpumu. Lai gan – ir jau daudz kas bijis, kā tad nu ne, bet tāpēc jau man viss nav jāraksta! Jā, sava privātuma priekškaru esmu saglabājusi arī šajā grāmatā,» sarunā ar »VZ« apliecināja Vazdika.
