IZLASI: Gud­ro do­mas par ra­di­nie­kiem

Gud­ro do­mas par ra­di­nie­kiem

Ko­ku tā sak­nes bal­sta, cil­vē­ku - ra­di­nie­ki.

(Ab­hā­zu sa­kām­vārds)

Va­jag, lai vī­ra­mā­tei vie­na acs bū­tu ak­la un vie­na auss - kur­la.

(Ar­mē­ņu sa­kām­vārds)

Ja tavs brā­lis tev ir no­da­rī­jis pā­ri, at­ce­ries ne­vis pā­ri­da­rī­ju­mu, bet to, ka viņš ir tavs brā­lis.

(Epik­tets)

Kad znots pie sie­vas­tē­va vie­so­jas, tad par vi­ņu pat žogs prie­cā­jas.

(Gru­zī­nu sa­kām­vārds)

Ra­di­nie­ki mums tiek do­ti; drau­gus, pal­dies Die­vam, mēs iz­vē­la­mies pa­ši.

(Mam­fro­de)

Ne­vie­nu ci­ti ne­cie­nīs, ja vi­ņu ne­cie­na pa­ša ra­di­nie­ki.

(Plauts)

Vis­ne­jau­kā­kais naids - naids, kas pa­stāv starp ra­di­nie­kiem.

(Ta­cits)

Jo tu­vā­ka rad­nie­cī­ba, jo spē­cī­gā­ka vil­ša­nās.

(Švē­bels)

Ra­di­nie­ki ir vi­si tie, ku­rus vie­no ga­rī­gais spēks.

(Šil­lers)

No di­viem brā­ļiem pat lā­cis bīs­tas.

(Ose­tī­nu sa­kām­vārds)

Brā­lis - da­bas dā­vāts draugs.

(Plu­tarhs)

Bēr­ni, ku­ri, ma­zi bū­da­mi, ve­cā­kiem at­ņem prā­tu, pie­au­gu­ši at­ņem vi­ņiem man­tu un mie­ru.

(Rei­nis Kau­dzī­te)

Tā­pēc šo­dien pa­teik­si­mies Die­vam par to, ka mū­su ve­cā­ki ir mī­lē­ju­ši mūs. Pa­teik­si­mies Die­vam.

(Mā­te Te­rē­ze)

Tēvs ir tas, kurš au­dzi­na, ne­vis tas, kurš ra­da.

(Me­nandrs)

Kam ga­dī­jies labs znots, tas ie­gu­vis arī dē­lu, kam slikts - tas zau­dē­jis arī mei­tu. (Dē­mok­rits)

Ko do­si ve­cā­kiem, to pa­šu va­ri sa­gai­dīt no sa­viem bēr­niem.

(Pi­taks)

Trīs ce­turt­da­ļas cil­vē­cī­gās lai­mes ir ģi­me­nē, vi­sā pā­rē­jā tik tik­ko ce­turt­da­ļa.

(Fjo­dors Dos­to­jev­skis)

Ģi­me­ne ir sar­gā­ja­ma, ce­ļa­ma, vi­ņa jā­da­ra la­bā­ka, jo no ve­se­lī­gām ģi­me­nēm sa­stā­dās ve­se­lī­ga tau­ta.

(Kār­lis Ul­ma­nis)

Kad Āb­rāms dzir­dē­ja, ka vi­ņa ra­di­nieks aiz­vests gūs­tā, tad viņš li­ka no­stā­ties sa­vam ka­ra­spē­kam, mā­jās dzi­mu­šiem ver­giem, trīs sim­ti as­toņ­pa­dsmit vī­riem, un viņš dzi­nās tiem pa­kaļ līdz Da­nai.

(Bī­be­le, 1. Mo­zus 14:14)