4.lapa
Dzīves situācijas, kas var veicināt depresiju
• Depresīvu stāvokli būtiski ietekmē pensionēšanās. Pirmie divi gadi jaunajā statusā ir adaptācijas periods, kuru ne visi var pārvarēt paši. Piemēram, ja cilvēkam iepriekš liela daļa dzīves ir pagājusi darbā, viņš tur ir guvis atbalstu, ar kolēģiem ir bijušas ne vien koleģiālas, bet arī draudzīgas attiecības, tad pensionēšanās sākumposmā varētu būt grūti adaptēties. Darbā viņš ir juties vērtīgs, bet tagad jāprot sevi atrast un piepildīt kaut kā citādi. Reizēm darba kolēģi šādās situācijās izdara lāča pakalpojumu, regulāri turpinot piedāvāt atgriezties darbā, kaut gan saprot, ka tas vairs nav iespējams. Rezultātā tas var būtiski pasliktināt cilvēka pašsajūtu, kas rada arī pieaugošo trauksmi, nedrošību par savu lēmumu, tā pareizību.
• Arvien biežāk par depresiju runā arī premenopauzes posmā - sievietēm ap 50 gadu vecumu. Hormonālo izmaiņu dēļ organismā sāk parādīties nepatīkamas sajūtas - karstuma un aukstuma viļņi, miega traucējumi, koncentrēšanās grūtības, paaugstināta nogurdināmība, viegla kairināmība un aizkaitināmība. Ar laiku var pasliktināties darba spējas, parādīties problēmas ģimenes dzīvē, var pasliktināties arī atmiņa. Šajā dzīves posmā, ja simptomi ieilgst, ginekologiem sievieti vajadzētu nosūtīt uz konsultāciju pie psihiatra, kurš spētu izvērtēt viņas psihiskās veselības stāvokli un piedāvāt risinājumus.
