TAS IR JĀZINA: Sli­mī­bas, kuras vei­ci­na pārāk ­liels sāls pa­tē­riņš

Ie­bil­du­miem pret lie­lu sāls pa­tē­ri­ņu ir no­piet­nāks pa­mats, ne­kā līdz šim ti­ka uz­ska­tīts, – lie­ci­na pē­tī­ju­mu da­ti.

At­klā­jas ar­vien jau­nas ve­se­lī­bas pro­blē­mas, ko tie­ši vai pa­star­pi­nā­ti var vei­ci­nāt re­gu­lā­ra pār­mē­rī­ga sāls lie­to­ša­na uz­tu­rā.

Nāt­rijs ir mi­ne­rāl­vie­la, kas or­ga­nis­mam ab­so­lū­ti ne­pie­cie­ša­ma, ta­ču, pa­ma­zām mai­no­ties mū­su uz­tu­ra tra­dī­ci­jām, uz­ņem­tā nāt­ri­ja de­va kļu­vu­si pat di­vas rei­zes lie­lā­ka, ne­kā bū­tu vē­lams. Jau­nā­kais ame­ri­kā­ņu zi­nāt­nie­ku uz­skats ir tāds, ka pie­au­gu­šam cil­vē­kam die­nā nav va­ja­dzīgs vai­rāk par pie­ciem gra­miem nāt­ri­ja. To var uz­ņemt ar di­vām treš­da­ļām tēj­ka­ro­tes sāls. Iz­klau­sās pie­tie­ka­mi daudz, ta­ču te jā­ie­rē­ķi­na ne ti­kai tas sāls, ko tu­ram uz gal­da sāls­trau­ci­ņā. Lie­lā­ko­ties sā­li uz­ņe­mam ar ga­ta­va­jiem pro­duk­tiem - sie­ru, kū­pi­nā­ju­miem, de­sām, da­žā­diem kon­ser­viem, sau­sa­jām zu­pām un ci­tiem āt­ri pa­ga­ta­vo­ja­miem ēdie­niem, sā­ļa­jiem ce­pu­miem un tam­lī­dzī­giem iz­strā­dā­ju­miem. Aiz­rau­jo­ties ar šiem pro­duk­tiem, mēs da­rām sev pā­ri.

Ne­va­jag pie vi­sām pro­blē­mām vai­not pa­šu sā­li, kaut gan tas jau iz­pel­nī­jies kār­tē­jās «baltās nā­ves» un «klusā slep­ka­vas» ti­tu­lus. Vie­nī­gi mū­su pa­šu spē­kos ir se­kot sa­vam sāls pa­tē­ri­ņam, cen­sties ap­rē­ķi­nāt, cik liels tas īs­ti ir, un do­māt, kā to ie­ro­be­žot. Viens no ri­si­nā­ju­miem ir pēc ie­spē­jas bie­žāk ga­ta­vot ēdie­nu no svai­giem pro­duk­tiem mā­jās - tas ir ie­tei­cams ne jau ti­kai sāls pa­tē­ri­ņa kon­tro­les dēļ vien. Ir cil­vē­ki, ku­ri aiz­vāc sāls­trau­ku tā­lāk no acīm un cen­šas sā­li ne­kur ne­pie­vie­not - arī tas var pa­lī­dzēt, ja ir no­piet­na mo­ti­vā­ci­ja. Da­ži no vi­ņiem iz­vei­do­ju­ši in­te­re­san­tas ēdie­nu re­cep­tes, kur sāls trū­ku­mu kom­pen­sē garš­vie­lu kom­bi­nā­ci­jas.

Ja uz­ņem vai­rāk nāt­ri­ja, ne­kā va­ja­dzīgs, lai or­ga­nis­mā no­dro­ši­nā­tu pa­rei­zu šķid­ru­ma ap­mai­ņu, ner­vu im­pul­su pār­va­di un mus­ku­ļu kon­tra­hē­ša­nos un at­slā­bi­nā­ša­nos, tiek iz­jauk­ta sma­dze­ņu ķī­mi­ja: sāls lie­to­ša­na kal­po kā pa­lai­dēj­me­hā­nisms, kas liek iz­da­lī­ties do­pa­mī­nam - vie­lai, ku­ra ci­ta star­pā no­sa­ka arī lai­mes iz­jū­tu. Vei­do­jas at­ka­rī­ba: jo vai­rāk sā­ļo ēdie­nu ēd, jo vai­rāk gri­bas vēl. Tā kā šie ēdie­ni, pie­mē­ram, frī kar­tu­pe­ļi, ham­bur­ge­ri vai ga­ta­vās sviest­mai­zes, pa­ras­ti ir arī trek­ni un ka­lo­ri­jām ba­gā­ti, bla­kus­e­fekts ir arī lie­kais svars. Ja lie­to daudz sāls, pie­aug arī slā­pes, bet pē­tī­ju­mi rā­da, ka ne jau ūdens ir tas, ko slāp­ju rem­dē­ša­nai lie­to zvē­ri­nā­tie sāls cie­nī­tā­ji. Vi­ņi vis­bie­žāk iz­vē­las sal­dus gā­zē­tus dzē­rie­nus.

KĀ ATRADINĀTIES

• Ie­sa­ka di­vas ne­dē­ļas ie­vē­rot īpa­šu ēša­nas re­žī­mu: trīs ēdien­rei­zes die­nā, kat­rā var uz­ņemt 300 kkal un ne vai­rāk par 300 mg nāt­ri­ja. Tie, ku­ri iz­mē­ģi­nā­ju­ši, at­zīst, ka pie­rast nav tik grū­ti.
• Cil­vē­kam ir ap­mē­ram 10 000 gar­šas kār­pi­ņu, kat­ra sa­stāv no 50-150 re­cep­to­ru šū­nām, kas no­mai­nās ik pēc 1-2 ne­dē­ļām. Līdz ar to cil­vēks di­ē­tas lai­kā at­gūst zau­dē­to gar­šas sa­jū­tu un vairs tik ļo­ti ne­alkst pēc sāls, vi­ņam ie­gar­šo­jas pro­duk­ti ar ze­mu nāt­ri­ja sa­tu­ru, tur­klāt or­ga­nis­mā vairs ne­tiek aiz­tu­rēts lieks šķid­rums, tā­pēc uz­la­bo­jas paš­sa­jū­ta.

Sli­mī­bas, ko vei­ci­na pār­lieks sāls pa­tē­riņš

• Pir­mā ar sāls pār­mē­rī­bām sais­tī­tā ve­se­lī­bas pro­blē­ma, ko zi­na no­saukt gan­drīz ik­viens, ir pa­aug­sti­nāts asins­spie­diens, kas nes sev lī­dzi da­žā­das sirds un asins­va­du sli­mī­bas un kam var būt pat tik no­piet­nas se­kas kā in­farkts vai in­sults.
• Pē­dē­jā lai­kā iz­pē­tīts, ka re­gu­lārs pā­rāk liels sāls pa­tē­riņš par 15% pa­aug­sti­na vē­ža ris­ku. Stip­ri sā­ļi ēdie­ni kai­ri­na kuņ­ģa gļot­ādu, kas var vei­ci­nāt kuņ­ģa vē­ža at­tīs­tī­bu.
• Ar sā­li pār­ba­gāts uz­turs pa­lie­li­na kal­ci­ja zu­du­mu or­ga­nis­mā, tas no­vā­ji­na kau­lus un ar lai­ku vei­ci­na os­teo­po­ro­zes at­tīs­tī­bu. Pē­tī­ju­mā, ku­rā pie­da­lī­jās me­no­pau­zes ve­cu­ma sie­vie­tes, ti­ka kon­sta­tē­ta sais­tī­ba starp pa­aug­sti­nā­tu sāls pa­tē­ri­ņu un pa­ze­mi­nā­tu kau­lu blī­vu­mu.
• Liels sāls pa­tē­riņš pa­slik­ti­na dia­bē­ta pa­cien­tu stā­vok­li, tas vei­ci­na in­su­lī­na re­zis­ten­ci. Dia­bēts jau pats par se­vi ra­da sirds un asins­va­du sli­mī­bu ris­ku, bet pār­mē­rī­ga sāls lie­to­ša­na to vēl vai­rāk pa­aug­sti­na.
• Sāls pār­mē­rī­bas vei­ci­na pa­aug­sti­nā­tu asins­spie­die­nu, un ci­ta star­pā tas ie­tek­mē arī sma­dze­nes, tā­pēc pēt­nie­ki nā­ku­ši pie do­mas, ka sā­ļā uz­tu­ra cie­nī­tā­jiem ir lie­lāks ve­cu­ma plān­prā­tī­bas risks ne­kā ci­tiem.
• Arī mie­ga ap­no­ja var būt sais­tī­ta ar pār­lie­ka sāls pa­tē­ri­ņa se­kām - pa­aug­sti­nā­tu asins­spie­die­nu. Mie­ga ap­no­jas pa­cients nak­tī re­gu­lā­ri smok, vi­ņam ir pau­zes el­po­ša­nā, tur­klāt pats viņš to var ne­zi­nāt, bet die­nā jū­tas sa­gu­ris.
• Nie­ru sli­mī­bas arī vei­ci­na pa­aug­sti­nā­tais asins­spie­diens, par ko bie­ži cil­vēks var pa­teik­ties sa­viem sāls lie­to­ša­nas pa­ra­du­miem. Tiek bo­jā­ti nie­ru asins­va­di­ņi, un tam var būt sma­gas se­kas.